Iesaki rakstu: 
Pirms dažām dienām aprakstīju, kā faktiski ikviens Latvijas iedzīvotājs no bijušā baņķiera Oļega Fiļa var mācīties ietaupīšanas prasmes, - piemēram, vedot savu simpātiju uz kūrortu Abū Dabī, šampanieti paķert līdzi no mājām. Šoreiz par kādu citu Latvijas vēl nesen bagātākā cilvēka dzīvesgudrību – kā atrast argumentus, ar kādiem neņemt vērā līguma nosacījumus, ko pats parakstījis.
Situācija ir tā pati, lasītājiem jau labi zināmā – bijušais baņķieris un viņa sieva šķiras, un šķiršanās gaitā Oļegs Fiļs ir vērsies tiesā, pieprasot nu jau bijušajai dzīvesbiedrei atņemt virkni dāvanu, kas baņķierim ir izrādījušās emocionāli īpaši nozīmīgas.
Caur tiesu pieprasīto dāvanu klāstā ir divas Porsche markas automašīnas, viens skūteris (!), pāris dārgi pulksteņi, dažas rotaļlietas un prāva naudas summa, - visu šo bijušajai sievai atņemamo kopā Fiļa kungs ir novērtējis par aptuveni 1,11 miljoniem eiro.
It kā tas nebūtu nekas īpašs – pasaulē ir daudz cilvēku, kas ar vienu roku dod, bet ar otru ņem. Taču šo konkrēto eksbaņķiera prasību īpašu padara fakts, ka vairākas no atprasītajām lietām viņš sievai ir uzdāvinājis nevis vienkārši tāpat, bet noslēdzot ar viņu īpašu dāvinājuma līgumu.
Raksta beigās varat iepazīties ar dažiem no šiem līgumiem, kuros detalizēti aprakstīta dāvināmā manta un apdāvināšanas nosacījumi, - piemēram, ka „Dāvinātājs uzdāvina un neatgriezeniski atdod Apdāvinātajai” 199 tūkstošus vērtu gredzenu.
Šajos dāvinājuma līgumos toreizējais baņķieris ar savu parakstu apliecinājis, ka „Apdāvinātā ar Dāvinājumu ir tiesīga rīkoties pēc saviem ieskatiem un vēlmēm, tajā skaita Dāvinājumu pārdot, ieķīlāt, dāvināt trešajām personām, mainīt u.tml.”.
Tāpat Fiļa kungs ar parakstu īpaši apliecinājis, ka neatkarīgi no tā vai dzīvesbiedre viņam būs vai nebūs pateicīga, dāvinātā manta vienalga ir viņas un tikai viņas īpašums.
„Šis dāvinājums nekādā veidā, ne pie kādiem apstākļiem nav atsaucams, tajā skaitā, Apdāvinātās rupjas nepateicības dēļ,” dāvinājumā līgumā ar savu parakstu apliecinājis Fiļa kungs.
Taču izrādās, ka baņķieru solījumi vajadzības gadījumā nav pat tā papīra vērti, uz kura tie uzrakstīti, - kā redzams no Fiļa prasības tiesai, eksbaņķieris tagad pieprasa atdot tieši šo pašu gredzenu, kuru iepriekš viņš uz mūžīgiem laikiem bija atdāvinājis sievai.
Vēl vairāk – kā redzams, prasībā tiesai Fiļs izmanto tieši to argumentu, kas atrodams viņa parakstītajā līgumā. Ja 2016. gadā baņķieris ar parakstu apliecināja, ka dāvanu neatprasīs pat „Apdāvinātās rupjas nepateicības dēļ”, tagad viņš to vēlas atpakaļ tieši ar šādu pamatojumu – sieva esot izrādījusi rupju nepateicību.
Katrs lasītājs pats fragmentā no prasības tiesai var iepazīties ar to, kādus „jaunākās judikatūras” secinājumus advokāts Agris Bitāns eksbaņķiera uzdevumā ir sameklējis, lai mēģinātu atdabūt „uz visiem laikiem” atdāvināto gredzenu.
Morāle, protams, ir īsa un vienkārša: ja jums ir it kā nepārprotams līgums, ko parakstījis baņķieris, tas nozīmē tikai vienu – vienalga piekrāps. Vai vismaz mēģinās piekrāpt.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
