"Rietumu bankas" saimnieki vīlušies Šleserā, sāk "investēt" "Vienotībā" un citās lielākajās partijās
L. Lapsa19.05.2014.
Komentāri (29)
Iesaki rakstu: 
Pēc "vilšanās" Ainārā Šleserā un viņa politiskajos projektos Rietumu banka, no kuras labvēlības kļuvusi finansiāli atkarīga bijušā premjera Valda Dombrovska ģimene un tās neveiksmīgais nekustamo īpašumu bizness, sākusi aktīvi finansēt citas lielākās partijas, - bankas akcionārs un padomes priekšsēdētāja vietnieks Arkādijs Suharenko (attēlā pirmais no labās) pērn un šogad tikai oficiālajos politiskajos ziedojumos vien iztērējis 32 000 eiro un 10 000 latu.
Kā rāda Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) partiju finanšu datu bāze, pērn Suharenko Zaļo un zemnieku savienībai ziedojis 10 tūkstošus latu, savukārt šogad gan partijai Saskaņa, gan valdošajai Vienotībai ziedojis pa 16 tūkstošiem eiro katrai.
Suharenko 16 tūkstošu eiro lielais ziedojums Vienotībai datēts ar šā gada 18. martu, tieši laiku, kad Saeimas valdošajā koalīcijā notika aktīvas debates par termiņuzturēšanās atļauju piešķiršanu ārvalstniekiem apmaiņā pret noteikta apmēra investīcijām Latvijā.
Rietumu banka ir viens no lielākajiem "spēlētājiem" termiņuzturēšanās atļauju biznesā, savukārt Dombrovska ģimenes un viņa bijušās padomnieces Sandras Bukanes ģimenes neveiksmīgā biznesa finansiālais balsts pēdējos gados ir bijusi tieši divu viņu uzņēmuma uzbūvēto rindu māju pārdošana ārvalstniekiem, ko Pietiek jau aprakstījis.
Papildus tam Suharenko ir vēl viena vērā ņemama "politekonomiska" interese - viņš kā Latvijas Ebreju draudžu un kopienu padomes priekšsēdētājs regulāri ir figurējis to personu vidū, kas jau vairākkārt ir mēģinājušas panākt, lai Latvijas valsts speciālā kārtībā atdotu ievērojamus bijušos ebreju organizāciju īpašumus.
Pirms Suharenko apjomīgajām "investīcijām" Latvijas lielākajās partijās viņa radinieks un Rietumu bankas lielākais akcionārs Leonīds Esterkins bija veicis ievērojamus ziedojumus tieši viena politiskā personāža - Aināra Šlesera politiskajiem projektiem.
KNAB datu bāze rāda, ka 2011. gadā Esterkins 18 000 latu bija ziedojis partijai LPP/LC, 2010. gadā - 18 000 latu apvienībai Par labu Latviju, 2009. gadā - 10 000 latu LPP/LC, vēl pirms tam - Latvijas Pirmajai partijai un arī Jāņa Jurkāna Tautas saskaņas partijai.
Savukārt Suharenko pirms pievēršanās "investīcijām" lielākajās partijās, kā rāda KNAB dati, 2009. gadā bija ziedojis pa 10 tūkstošiem latu LPP/LC un arī Tautas saskaņas partijai.
Rietumu banka pirmdien atteicās paskaidrot Pietiek, ar kādu tieši mērķi bankas akcionārs un amatpersona Suharenko šā gada martā ir ziedojis partijai Vienotība 16 tūkstošus eiro.
Tāpat Rietumu banka atteicās atklāt, vai Suharenko šogad ir ticies vai komunicējis ar Vieotības valdes locekļiem, deputātiem vai ministriem, kuri ir šīs partijas pārstāvji, un, ja jā, kad, ar ko tieši, pēc kā iniciatīvas un kādi jautājumi apspriesti katras sazināšanās laikā.
Esterkins pašlaik ar 33,12% akciju ir lielākais Rietumu bankas akcionārs, Suharenko ar 17,34% - trešais lielākais. Bankas pagājušā gada tīrā auditētā peļņa bija 53,5 miljoni eiro.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
