Iesaki rakstu: 
Ārlietu eksperts, politologs Kārlis Daukšts uz Valsts prezidenta Valda Zatlera vizītes Krievijā rezultātiem raugās cerīgi, vērtējot, ka pēc neatkarības atgūšanas Krievija pirmoreiz ir oficiālā līmenī pateikusi, ka Latvija ir normāla eiropeiska valsts, kurai ir sava ietekme gan ES, gan NATO struktūrās. Tomēr īstos vizītes rezultātus rādīšot tikai tuvākais laiks un reālie lēmumi.
Vai pēc tās informācijas, kas izskanējusi publiskajā telpā, varat dot novērtējumu trešdien noslēgtajai Valsts prezidenta Valda Zatlera vīzītei Krievijā? Kāda tā bijusi, kā to vērtēt?
Tas, ko mēs esam dzirdējuši, rada pozitīvu iespaidu. Taču ir jāgaida, kā realizēsies tie daudzie projekti, par kuriem ticis runāts, kādi būs komentāri, kādi būs lēmumi.
Patlaban ir tikai tāda virspusēja informācija, nav padziļinātas analīzes ne tikai līgumiem, bet arī visai šai vizītei. Ir jāpagaida prezidenta atgriešanās.
Taču es domāju, ka no Krievijas puses ir atskanējuši ļoti pozitīvi signāli. Pēc neatkarības atgūšanas Krievija faktiski pirmoreiz ir tādā oficiālā līmenī pateikusi, ka Latvija ir normāla eiropeiska valsts, kurai ir sava ietekme gan ES, gan NATO struktūrās. Šī vizīte ir likusi pamatu tālākai konsekventai - ne locīšanās, ne klanīšanās, bet savstarpējas cieņas pilnu attiecību veidošanai.
Kā tas attīstīsies un kādi būs rezultāti? To rādīs tuvākais laiks. Pretinieku šai vizītei ir daudz - gan no vienas puses, gan no otras. Un, domāju, mēs vēl varam sagaidīt arī daudzus nepatīkamus mirkļus, arī publiskajā telpā.
Piemēram, jau tagad ir uzbrukumi no krievvalodīgo preses par to, ka Medvedevs ir pārāk piekāpies, ka viņš ir uzturējis pārāk mīkstu toni sarunu laikā ar Zatleru. Arī Krievijā tomēr ir daudz pretinieku, kuri uzskata Latviju par savu impērisko mantojumu, un noskaņojumi var būt dažādi.
Sevišķi ar bažām gaidu starpvalstu vēsturnieku komisijas izveidošanu, kāda būs tās struktūra, kādi būs uzdevumi, kādā veidā attīstīsies šī vēsturnieku darbība, kas ir ļoti smags un ārkārtīgi jūtīgs jautājums Latvijas un Krievijas starpvalstu attiecībās.
Vai šī vizīte, kur vismaz publiskajā telpā bija vērojama ļoti labvēlīga Zatlera uzņemšana, liecina par tādu kā briedumu Latvijas kā ES dalībvalsts un Krievijas attiecībās?
Tas patlaban ir Krievijas ārpolitikas ceļš sadarbības pilnveidošanai ar ES un NATO, un tas nav tikai Latvijas nopelns. Faktiski tā ir viena no sastāvdaļām Krievijas Eiropas politikas veidošanā.
Latvijai te ir divas izvēles – vai nu mēs esam tilts, sakari, vai arī mēs nostājamies frontes līnijā pret Krieviju pie Ludzas. Un, ja izvēle ir loģiska, tad dabiski, ka mums ir jābūt par ES priekšposteni.
Atsevišķi nacionālie politiskie spēki jau paguvuši kritiski izteikties par Zatlera teikto, ka Latvija atbalsta bezvīzu režīma ieviešanu ar ES. Kā šo Valsts prezidenta sacīto vērtēt?
Tā ir tikai ES debate. Ne velti Francijas prezidents Sarkozī jau ir pateicis, ka šis bezvīzu jautājums ar Krieviju varētu atrisināties tikai 15 gadu laikā. Šeit no Zatlera puses nav doti nekādi solījumi vai signāli. Tā nav Latvijas kompetence, tā ir visas ES kompetence.
Valsts prezidents, manuprāt, tikai pasaka ļoti loģisku domu, ka Latvija nebūs pretiniece un ka Latvija aizstāves šī bezvīzu režīma ieviešanas attīstību.
Vai tad jūs varat pateikt, ka šīs Valsts prezidenta vizītes Krievijā rezultāti nes labu ziņu?
Pirms Jaunā gada tā ir cerīga ziņa. Protams, katrai cerībai ir iespēja – vai nu tā piepildās vai nepiepildās.
Patlaban izskatās, ka tomēr šī vizīte varētu nest pozitīvus augļus, bet tas būs atkarīgs no tālākas rīcības. Apsveicot visus Ziemassvētkos, domāju, ka šī ārpolitiskā ziņa un šī prezidenta Zatlera vizīte ir pozitīvi vērtējama, kaut arī nešaubos, ka vēl būs daudz viedokļu.
Seko mums 
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.