Rīgas brīvostas „konkursā” uzvar jau iepriekš labi zināmais velkoņa piegādātājs
L. Lapsa14.08.2011.
Komentāri (7)
Iesaki rakstu: 
Rīgas brīvostas izsludinātajā „konkursā” par jauna velkoņa iegādi uzvarējis jau sen pirms „konkursa” rezultātu izziņošanas zināmais pretendents: Pietiek to nosauca jau trīs nedēļas iepriekš.
Kā jau ziņots, konkursa piedāvājumu termiņš beidzās 19. jūlijā, un saskaņā ar tā nosacījumiem uzvarētājam jāspēj velkoni piedāvāt nieka četros mēnešos pēc līguma parakstīšanas. Kā norāda kuģubūves nomas pārstāvji, šādā termiņā uzbūvēt trīsdesmitmetrīgu kuģi „no nulles” faktiski nav iespējams, tam nepieciešams vismaz divreiz ilgāks termiņš.
Jau pirms konkursa beigām Pietiek informēja, ka vairākus miljonus vērtais velkonis, par kura iegādi pārvalde izsludinājusi oficiālu konkursu, jau ir uzbūvēts Ļeņingradas kuģubūves rūpnīcā Pella – Krievijas vadošajā velkoņu būvētājā, un ka tieši Pella jau pirms konkursa izsludināšanas neoficiāli izvēlēta kā tā uzvarētāja.
Tā arī izrādījies – Pella bija vienīgais pretendents „konkursā”, kurā piegādājamajam velkonim bija noteiktas apjomīgas specifiskas prasības, un tieši Pella tajā arī uzvarēja, gūstot tiesības Rīgas brīvostai piegādāt jaunbūvētu velkoni (attēlā - velkonis rūpnīcā Pella) ar ledus laušanas spējām, kura cena ir 6,35 miljoni eiro.
„Konkursi”, kuros uzvarētāji ir ne tikai skaidri zināmi, bet arī tiek publiski nosaukti vēl pirms „konkursu” noslēguma, ir diezgan reti pat Latvijā. Tāpēc Pietiek publikācijas un tā rīcībā esošos faktus jau nosūtījis gan LR ģenerālprokuroram Ērikam Kalnmeieram, gan Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam.
Kā jau ziņots, oficiāli gan Leonīda Loginova vadītās brīvostas pārvaldes pārstāve Anita Leiškalne apgalvoja – pārvalde esot cerējusi, ka „savus piedāvājumus iesniegs vairāk pretendentu, jo interesi izrādīja Dānijas, Holandes, Polijas, Indijas, kā arī Ventspils kuģu būvētavas”.
Taču patiesībā pārvalde bija izdarījusi iespējami maz, lai par iespēju piedāvāt jaunu velkoni uzzinātu plašāks pretendentu loks, - publicitātes ziņā bija izdarīts absolūtais nepieciešamais minimums.
Līdz ar to Eiropas un pārējās pasaules kuģubūvētājiem – protams, izņemot tos, kurus jau laikus organizējusi pati brīvostas pārvalde - , lai uzzinātu par konkursu, būtu vajadzējis iedomāties aplūkot Latvijas Iepirkumu uzraudzības biroja vai pašas brīvostas pārvaldes mājas lapu. Vienīgais, kas bija izdarīts papildus, - ievietots paziņojums ES Oficiālā vēstneša pielikumā Tenders Electronic Daily.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
