Rīgas dome izsludina fiktīvu cenu aptauju Čaka ielas „eksperimenta” krīzes komunikācijai un "stratēģijas izstrādei"
PIETIEK28.11.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Redzot, ka laiks iet, bet lielas daļas rīdzinieku sašutums par nepārdomāto Aleksandra Čaka ielas „velojoslu eksperimentu” nemazinās, jaunā Rīgas dome nolēmusi patērēties šī „eksperimenta” komunicēšanai, izsludinot steidzīgu un acīmredzami fiktīvu cenu aptauju par krīzes komunikāciju un „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai”.
Milzīgā steiga, kādā cenu aptauja izsludināta, un noliktie termiņi skaidri apliecina, ka labākajās Saskaņas un Vienotības tradīcijās vēlamais stratēģijas izstrādātājs un īstenotājs ir zināms jau iepriekš.
Uzsverot, ka ievēro „labas pārvaldības un sabiedrības informēšanas principus” un rīkojas „efektīvai Rīgas pašvaldības piešķirto finanšu līdzekļu izlietošanai”, Rīgas domes Satiksmes departaments informāciju par cenu aptauju ir izsūtījis piektdien, 27. novembrī, īsi pirms darba dienas beigām.
Cenu aptaujas piedāvājumi toties ir jāiesniedz nākamajā darbadienā – 30. novembrī, savukārt „stratēģijas izstrādi un īstenošanu Čaka ielas pagaidu velo joslu eksperimenta komunikācijai” ir paredzēts sākt jau nākamajā dienā – 1. decembrī un turpināt divas nedēļas, līdz 15. decembrim.
„Ņemot vērā, ka jau šobrīd ir novērojama izteikta viedokļu dažādība Rīgas iedzīvotāju vidū, ir nepieciešama pārdomāta komunikācijas stratēģija, orientējoties uz informatīva un izglītojoša satura izveidi un publicitātes veidošanu par pagaidu velojoslām A. Čaka ielā, kā arī krīzes komunikācijas atbalstu un pastāvīgu sociālo mediju monitoringu,” savas vajadzības skaidro Satiksmes departaments.
Fiktīvās cenu aptaujas nolikums rāda, ka līdz ar „komunikācijas stratēģijas izstrādi A. Čaka pagaidu velojoslu komunikācijai” jauno Rīgas domi interesē arī „vismaz trīs informatīvu materiālu izstrāde par kritērijiem, kā tiks monitorēta pagaidu velojoslu efektivitāte A. Čaka ielā (GIF vai dinamiskais baneris)”, „krīzes komunikācijas atbalsts, mediju un sociālo mediju monitorings, kā arī „secinājumi un ieteikumi tālākai komunikācijai”.
Seko mums 
Kā top Latvijas Televīzijas (LTV) sižeti? Kāds ir viņu uzmanības fokuss? Divi piemēri.
Brīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Latvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Mēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.