Iesaki rakstu: 
Vairākās Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās uzstādītie reklāmas stendi apdraud cilvēku drošību. Digitālās reklāmas objektiem elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības, vai elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem. Tas nav estētiski, bet vēl jo būtiskāk – šāds izpildījums ir bīstams apkārtējo veselībai un pat dzīvībai. Vai jānotiek traģēdijai, lai atbildīgie reaģētu? Turklāt, ja izvērtē publiski pieejamo informāciju, atklāts paliek arī jautājums – kāpēc konkurss par šādu reklāmas objektu izvietošanu ir draudzīgs tikai atsevišķiem pretendentiem?
Veikt izpētes ekskursiju Rīgas ielās mani pamudināja Daiņa Deiģeļa internetā lasāmais raksts, kurā viņš pauž sašutumu par to, ka no Zolitūdes traģēdijas laikam neesam mācījušies un joprojām galvaspilsētā ir būvobjekti, šajā gadījumā – vides reklāmas, kas nav sakārtotas atbilstoši likumdošanas prasībām. Un komersants tās uzstāda, tā teikt, “uz ātru roku”.
Noteikumi, kurus neievēro
Kā bijušais Rīgas Pārdaugavas izpilddirekcijas Ekonomikas attīstības, nekustamā īpašuma un projektu nodaļas vadītājs, izpētot rakstā norādītos objektus Rīgas pilsētvidē, fiksēju, ka reklāmas stendu uzstādītāji un īpašnieki ir uzņēmums SIA “JCDecaux Latvia”.
Uzņēmuma mājaslapā norādīts, ka kompānija nodrošina 28 digitālos ekrānus un 493 objektus Rīgas pilsētas teritorijā, kuros iznomā rotējošos reklāmas laukumus vai statiskus stendus ar apgaismojumu (saraksts ar visām adresēm: https://geo.jcdecaux.lv/lv/). Atbilstoši manā rīcībā esošajai informācijai 140 no šiem objektiem elektrības pievads tiek nodrošināts ar gaisa vadu, bet pārējos - ar zemes kabeli.
Pēc nejaušības principa izvēloties vairākus objektus, iespējamie pārkāpumi reklāmas objektu būvniecībā un to pieslēgumos elektroapgādes līnijām bija ātri pamanāmi, piemēram, Āgenskalnā, galvaspilsētas centrā.
Atbilstoši Ministru kabineta 2012. gada 30. oktobra noteikumu Nr. 732 "Kārtība, kādā saņemama atļauja reklāmas izvietošanai publiskās vietās vai vietās, kas vērstas pret publisku vietu" prasībām šādu ekrānu ierīkošanai un pieslēgšanai elektroapgādei nepieciešams izstrādāt pieslēguma projektu un saņemt saskaņojumu ar attiecīgo inženierkomunikāciju turētāju, ja objektu nepieciešams pieslēgt elektropiegādes tīkliem vai citām inženierkomunikācijām, kā arī ar citiem inženierkomunikāciju turētājiem un trešajām personām, kuru īpašumtiesības tiek skartas.
Taču apsekotajos digitālās reklāmas objektos, iespējams, elektropievade tiek nodrošināta bez saskaņota projekta, jo elektropievades risinājums (zemē ierakts kabelis) ierīkots bez mehāniskās aizsardzības. Savukārt pieturvietās uzstādītajiem rotējošiem reklāmas plakātiem elektropievade ierīkota pa gaisa kabeļiem no tuvējiem infrastruktūras objektiem, piemēram, izmantojot Rīgas pašvaldības aģentūras “Rīgas gaisma” infrastruktūru.
Neviens no apsekoto reklāmas stendu izvēlētajiem elektropievades risinājumiem, pirmšķietami vērtējot, neatbilst Ministru kabineta 2016. gada 19. aprīļa noteikumu Nr. 238 "Ugunsdrošības noteikumi" prasībām un Ministru kabineta 2015. gada 9. jūnija noteikumu Nr. 294 "Noteikumi par Latvijas būvnormatīvu LBN 261-15 "Ēku iekšējā elektroinstalācija"" prasībām.
Gaidīsim nelaimi?
Ņemot vērā, ka digitālo ekrānu izbūve atbilstoši normatīvo aktu prasībām prasa ievērojamu resursu ieguldīšanu, iespējamie būvniecības pārkāpumi rada uzņēmumam acīmredzamas tirgus priekšrocības, ļaujot piedāvāt reklāmdevējiem pakalpojumus par samazinātām cenām vai, pat pielīdzinot cenas tirgus līmenim, gūt virspeļņu.
Esmu novērojis, ka gandrīz ik dienu Rīgā tiek uzstādīti jauni šādi objekti, piedāvājot tirgū aizvien vairāk šādi ierīkotu reklāmas vietu.
Aicinātu atbildīgās institūcijas pārbaudīt reklāmas objektus Rīgas sabiedriskā transporta pieturvietās, lai pārliecinātos par reklāmas objektu izbūves atbilstību normatīvo aktu prasībām, kā arī novērstu iespējamos pārkāpumus. Būtu nepieciešams noskaidrot, pirmkārt, vai attiecībā uz visiem šiem digitālās reklāmas objektiem ir izstrādāts tehniskais projekts (vai attiecībā uz katru no objektiem?), otrkārt, vai objektu izbūve notikusi atbilstoši izstrādātajiem projektiem (kur tādi ir)? Treškārt, vai visiem objektiem ar zemes kabeli bija izņemta un realizēta rakšanas darbu atļauja?
Novēršam nelaimi, nevis to gaidām un tad rīkojamies!
Konkurenci deformējoši darījumi
Attiecībā uz digitālo reklāmas objektu izvietošanu Rīgas ielās ir vēl kāds pieminēšanas vērts aspekts, proti, konkurenci deformējoši darījumi, par kuriem aizrādījumus izteikusi arī Konkurences padome, proti, tā norādījusi uz līguma pārkāpumiem starp SIA “Rīgas satiksme”, SIA “Pilsētas līnijas” un SIA “JCDecaux” saistībā ekskluzīvo tiesību nodošanu reklāmas izvietošanai sabiedriskajā transportā un sabiedriskā transporta pieturvietās. Turklāt 2012. gada līgumi bija noslēgti bez konkursa izsludināšanas. Par to plaši ziņoja arī Latvijas mediji.
No publiskajā telpā pieejamās informācijas konstatējams, ka “Rīgas satiksme”, neskatoties uz Konkurences padomes aizrādījumiem, visticamāk, turpina pārkāpt Konkurences likuma noteikumus, nodrošinot darījumu slēgšanu un sadarbojoties tikai ar jau minētajiem tirgus dalībniekiem. Tiesa, izsludinot konkursus, bet tajos ietverot pretendentu kvalifikācijas kritērijus, kas ievērojami sašaurina iespējamo pretendentu loku.
Līgumā viens, dzīvē cits
Esmu arī konstatējis, ka daļa no pieturvietās uzstādītajiem digitālajiem ekrāniem ierīkota pieturvietās, kas izbūvētas uz 2018.gada 22.jūnija konkursa Nr. RS/2018/17 “Par Patapinājuma līguma slēgšanas tiesību piešķiršanu” pamata, kur pieliku Nr. 1 – “Sabiedriskā transporta pieturvietas tehniskais risinājums” nav paredzēts izbūvēt reklāmas objektus ar piesaisti zemei. Tomēr pašreizējie reklāmas objektu risinājumi izbūvēti ar piesaisti zemei.
Būtu interesanti uzzināt, vai SIA “Rīgas Satiksme” (RS) noslēgtajos līgumos vai to vēlākos papildinājumos ir pieļāvusi šādas pieturvietu konstruktīvās izmaiņas? Kur šādus dokumentus, kas pamato pieturvietu konstruktīvās izmaiņas, var atrast un izlasīt?
Konkursā sarunāts uzvarētājs?
Pieminēšanas vērts ir arī fakts, ka publisko elektronisko iepirkumu sistēmā pērn septembrī tika izsludināts atklāts konkurss “Sabiedriskā transporta pieturvietu nojumju iegāde Rīgas valstspilsētas pašvaldības vajadzībām” ar piedāvājumu iesniegšanas termiņu 22.12.2022 un plānoto iepirkuma līgumcenu 5 miljoni eiro. Decembrī publiskajā telpā jau parādījās ziņas, ka iepirkumus, iespējams, bijis paredzēts jau no sarunāta pretendenta. Konkurss noslēdzās bez rezultāta – netika saņemts neviens piedāvājums.
Norādītais liek secināt, ka pašvaldība kopā ar RS tuvākajā laikā meklēs risinājumus jaunu pieturvietu izbūvei un nomas attiecību nodibināšanai reklāmas izvietošanai pilsētas sabiedriskā transporta pieturvietu nojumēs. Arī publiskajā telpā (raidījumā “Bez tabu”) atspoguļotie Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka Viļņa Ķirša izteikumi liecina, ka tiks meklēts risinājums, kas nav publiskais iepirkums. Viņš raidījumam norādījis: “Esam budžetā atraduši finansējumu – 350 tūkstošus. Tikai šobrīd ir problēma, ka Putina uzsāktā kara dēļ, tirgū ir liela neskaidrība. Mums jau izsludinot otro iepirkumu pēc kārtas nav pieteicies neviens pretendents. Esot materiālu deficīts, augstas cenas, tādēļ neviens nepiesakās. Domājam par plānu B.”
Ievērojamā atšķirība starp izsludinātā konkursa plānoto līgumcenu un Rīgas domes priekšsēdētāja vietnieka nosaukto finansējuma summu tiešām liek aizdomāties par izsludinātā konkursa mērķi un atbilstību labas pārvaldības principiem. Ja konkursa noteikumu mērķis ir bijis atturēt pretendentus no dalības konkursā (kas arī ir izdevies) vai ārpus konkursa vienoties ar iepriekšējo pieturvietu uzstādītāju un reklāmas izvietotājiem, tad konkurenci deformējošā situācija vides reklāmas tirgū tikai pagarinās.
Saistībā ar minēto vēršu uzmanību uz apstākli, ka gadījumā, ja 2023.gada budžetā finansējums pieturvietu uzstādīšanai tiek plānots mazāk nekā 5 miljonu eiro apmērā, tad darījuma summas izmaiņas uzskatāmas par tik būtisku novirzi no konkursa plānotās līgumcenas, ka konkursa izbeigšana pretendentu pieteikumu trūkuma dēļ nevar būt par ieganstu nojumju uzstādīšanas tiesību nodošanai citām personām bez atklāta konkursa rīkošanas. Ir jārīko jauns atklāts konkurss.
* ēku apsaimniekošanas uzņēmuma SIA “KA pārvaldnieks” valdes priekšsēdētājs
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.