Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija
Verners Gabranovs09.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīga. Esošās satiksmes infrastruktūras ietvaros kā prioritāte tiek sasteigti ieviesta velobraukšana un pārvietošanās ar elektroskūteriem. Tas apdraud pašu riteņbraucēju, gājēju, citu satiksmes dalībnieku drošību. Ieviesēji un aizstāvji piesauc Nīderlandes un citu valstu piemērus, kur esot tieši tā kā vajagot būt Rīgā. Blēņas! Rīgas pašvaldības izdarību rezultāts ir tas, ka šobrīd ielās valda sankcionēta un nekontrolēta anarhija!
Un, proti, - vesela satiksmes dalībnieku grupa ir anonīma un nekontrolēta. Anonīma - tas nozīmē - bez atbildības, kas satiksmē kā jebkurā ar risku saistītā jomā ir nepieļaujami principā. Tajā pašā Nīderlandē visi velosipēdi ir reģistrēti, velosatiksmi regulē stingri satiksmes noteikumi, un skolās jau no mazākajām klasēm mācību programmā ir satiksmes noteikumi.
Mums ir moderns, ar atbilstošiem resursiem apgādāts dienests - CSDD, kas var veikt velosipēdu reģistrāciju, katram braucamajam piešķirot numuru vai tos čipojot kā suņus. Tas risinātu arī apdrošināšanas lietu, kas nepieciešama katram satiksmes dalībniekam. Un jāsamaksā mazs, bet taisnīgs nodoklītis, lai man nav jāfinansē staķīš..., piedodiet, stabiņu mazgāšana.
Katram braucējam būtu jānokārto kāds eksāmens, jo satiksmē nedrīkst piedalīties bez pamatzināšanām par to, piemēram, vadājot paštaisītā kulbā mazus bērnus. To varētu darīt, piemēram, autoskolas. Nevajadzētu būt tā, ka dzērājs, zaudējis tiesības piedalīties satiksmē ar vienu braucamo, nākamajā dienā to turpina darīt ar citu braucamo! Vai regulāri "pālī" braukāt ar velo.
Ir jābūt ceļu policijas nodaļai (kā tajā pašā Nīderlandē), kas kontrolē šo satiksmes segmentu, patrulējot uz divriteņiem. Nomas elektrisko skūteru darbība būtu jāfokusē uz parkiem un tamlīdzīgām atpūtas vietām, bet privātie jāreģistrē kā satiksmes dalībnieki ar visām no tā izrietošajām atbildībām un pienākumiem.
Tiem būtu jābūt bijušiem pašiem pirmajiem soļiem Rīgas velosipedizācijā, līdztekus risinot satiksmes infrastruktūras piemērošanu ielu funkcionalitātes pārdalei (Rīgas centra apvedceļi). Atcerēsimies piesaukto Nīderlandi, kur iedzīvotājus uz riteņiem pārsēdināja XX gadsimta 70. gadu degvielas krīze, nevis domubiedru pulciņš.
Tāpat jāregulē velo izmantošana publiskos masu pasākumus (salūti, koncerti utt), kur gan šis dzelzs gabals, gan stabiņi būs posts citiem un pašiem braucējiem. Arī cilvēku pilnā Vecrīgā (gan tā atkal tāda būs) velo īsti nebūs ok. Pagaidām, kamēr Rīga mierīga kā lauku ciems, var pildīt "vēlētājiem dotos solījumus", pa galvu pa kaklu naktīs pārkrāsojot ielu svītras un savā starpā ķildojot sabiedrību. Ja nav secīga rīcības plāna, tad tā ir "zīmēšanās" un amatierisms...
Pārpublicēts no Facebook.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.