Rīgas Stradiņa universitātes studentu aicinājums Latvijas Republikas valdībai
Rīgas Stradiņa universitātes studenti13.03.2025.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Cienījamā Latvijas Republikas valdība! Ņemot vērā pašreizējo stāvokli valsts izglītības sistēmā, mēs, Rīgas Stradiņa universitātes studenti, lūdzam Jūs izskatīt mūsu priekšlikumus. Mēs ierosinām:
- grozīt Valsts aizsardzības dienesta likumu. Tas, ka studentu var iesaukt militārajā dienestā augstākās izglītības laikā, negatīvi ietekmē armijas tēlu. Ne tik sen Latvijas Studentu apvienība veica aptauju par militāro dienestu, un šis jautājums tika izvirzīts apspriešanai. Diemžēl Izglītības un zinātnes ministrija toreiz nenostājās studentu pusē. Mēs aicinām valdību atkal pievērst tam uzmanību;
- grozīt Valsts valodas likumu. Mēs uzskatām, ka, ja skolotājs labi veic savu darbu, nav svarīgi, kādā valodā viņš runā. Jautājums par skolotāja nekompetenci būtu jāskata tikai un vienīgi pēc tā, cik daudz zināšanu apguvuši viņa skolēni. Krievu valoda kā svešvaloda tiks aizliegta, taču ir arī citas valodas. Daudzi cilvēki uzskata, ka dzimtās valodas skolotājs ir labākais valodas skolotājs. Ņemot vērā darbinieku trūkumu, par to noteikti ir vērts padomāt;
- pārdalīt valsts izdevumus par labu izglītībai. Latvija tērē daudz naudas aizsardzībai, bet studentu skaits ar katru gadu samazinās. No visām NATO dalībvalstīm mūsu valsts ir pirmajā pieciniekā pēc aizsardzībai atvēlētās naudas apjoma. Ņemot vērā pašreizējo izglītības sistēmas stāvokli, mēs nevaram atļauties šādus izdevumus. Mēs saprotam, ka izglītības problēma ir sarežģīta, taču esam pārliecināti, ka ar lielāku finansējumu mēs varam stabilizēt situāciju;
- palielināt skolotāju algas. Janvāra 1. janvārī skolotāja stundas tarifa likme palielinājās par 2,6%, nevis par solītajiem 8%. Daudzi skolotāji jutās apkrāpti, kas atkal negatīvi ietekmēja gan profesijas tēlu, gan izglītības sistēmu kopumā. Mēs ierosinām atgriezties pie jautājuma par algu paaugstināšanu;
- izstrādāt izglītības iestāžu finansējuma izlīdzināšanas sistēmu visā valstī. Katras valsts skolas vai augstskolas uzturēšana ir tieši atkarīga no pašvaldību budžeta. Dažādas pašvaldības tādu vai citādu iemeslu dēļ izglītības iestādēm piešķir atšķirīgu finansējuma apjomu, kas rada nevienlīdzību. Šādai situācijai ir negatīva ietekme uz visu valsts izglītības sistēmu.
Mēs uzskatām, ka šīs piecas izmaiņas var radikāli uzlabot pašreizējo situāciju. Ar šiem priekšlikumiem mēs, RSU studenti, piedalāmies valsts dzīvē un dodam savu ieguldījumu izglītības sistēmas uzlabošanā. Mēs ticam, ka varam kaut ko ietekmēt šajā valstī. Mēs aicinām valdību ieklausīties mūsu priekšlikumos un izdarīt atbilstošus secinājumus.
Seko mums 
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.