Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju, ka banka ir kā liela māja, kas piestūķēta ar naudu. Savtīga, jo negrib dalīties ar citiem, tāpēc jāuzliek par pienākumu atvērt logus un durvis, lai daļa no bagātībām tiktu arī citiem. Šāds priekšstats izslēdz racionālu diskusiju par banku lomu ekonomikā un sabiedrībā, jo no šīs ainas ir izgaisis nozīmīgs aspekts - bankas naudu aizņemas, lai to izsniegtu tālāk.

Naudas aizdošana (kredīti) ir cieši saistīta ar šo aizņemšanos, jo publiski piesauktās "savas naudas" (pašu kapitāls) apjoms banku bilancē ir neliela daļa, bet paļauties tikai uz noguldītāju līdzekļiem ne vienmēr iespējams. Šo nosacījumu dēļ ne viena vien banka arī Latvijā ir nonākusi bankrota priekšā. Tādēļ daži aspekti par banku darbību, lai veidotu pilnīgāku izpratni par finanšu sektoru, lieti noderēs.

Stāsts par īso un garo naudu: arī bankām jāaizņemas

Banku biznesā izaicinošākais uzdevums ir sabalansēt piesaistītās naudas un kredītos izsniegtās naudas termiņus. Tātad, lai izsniegtu hipotekāro kredītu, piemēram, uz 25 gadiem, bankai ar savu naudu nepietiek, jo pašu kapitāls ir vidēji 10% no kopējās bilances. Tas nozīmē, ka bankai ir jāpiesaista papildu finansējums. Iespējamie finansējuma avoti ir klientu noguldījumi, kuri mēdz būt nepastāvīgi. Tā, piemēram, norēķinu kontos esošos līdzekļus klients jebkurā brīdī var aizskaitīt prom. Arī krājkontos esošā nauda klientam ir pieejama dažu dienu laikā. Nedaudz stabilāks finansējums ir termiņdepozīti, taču to termiņi parasti ir no 3 mēnešiem līdz 3 gadiem.

Tādēļ, lai piesaistītu finansējumu, bankas izmanto arī finanšu tirgus, piemēram, emitējot obligācijas, vai sindicētos kredītus, kas ir vairāku banku (grupas) aizdevums. Šie resursi parasti ir uz termiņu līdz 5 gadiem, maksimāli - uz 10 gadiem. Bankām ir iespēja aizņemties naudu arī no Centrālās bankas dažādu programmu (2020 un 2021.gadā) ietvaros uz termiņu līdz 3 gadiem. Taču ne visas bankas tās izmanto, un arī šī ir „īsā” nauda, un tās izmantošana ilgtermiņa hipotekāro kredītu finansēšanai ietver tādus pašus riskus, tostarp neziņu par to, vai līdzīgas programmas būs arī nākotnē.

Vēl pie finansējuma var tikt, piesaistot to no "mātes bankas", kas arī nav bez maksas. Parasti banka par aizņēmumu maksā Euribor likmi un riska uzcenojumu, bet var būt arī fiksētas likmes aizņēmumi. Iespēja ir arī aizņēmumi starpbanku tirgū, proti, no citām bankām un finanšu iestādēm. Šīs aizņemtās naudas cena var atšķirties. Tādēļ kā atskaiti izmanto Euribor likmi.

Euribor atspoguļo cenu, par kādu Eiropas bankas viena otrai aizdod naudu ar termiņu līdz 12 mēnešiem. Likmi aprēķina, balstoties 19 banku darījumu datos - tās ir bankas ar lielāko darījumu apjomu eirozonas naudas tirgos. Eiropas Komisija 2016.gadā ir pasludinājusi Euribor par kritisku etalonu, jo tam ir sistēmiska nozīme finanšu stabilitātei. Saskaņā ar aprēķiniem kopējā finanšu instrumentu un līgumu summa, kas izmanto Euribor kā atsauci, pārsniedz 100 triljonus eiro.

Tādēļ Euribor ir atzīts par visnozīmīgāko atskaites punktu Eiropas naudas tirgū. Vēl bankas var izmantot citas iespējas, piemēram, ilgtermiņa tirgus likmes (Interest Rate Swap), bet tad kredīti būtu dārgāki, jo šīs likmes caurmērā ir augstākas. Citiem vārdiem, bankai nepārtraukti jāvada piesaistītā finansējuma avoti un izmaksas, lai spētu nodrošināt ne tikai kredītu plūsmu, bet arī savu darbību.

Ar noguldījumiem vien nepietiek

Uz banku klientu kontos esošo naudu aizdevumu izsniegšanā nevar paļauties, jo gan krājkontos, gan norēķinu kontos esošā nauda var tikt izņemta ļoti īsā laikā. Lai arī šī nauda tiek izmantota kreditēšanā, tas ietver lielu risku, un nav vēlams atkārtot kādu no Latvijas finanšu sistēmas bēdīgākajām pieredzēm. Te jāatgādina par Parex bankas sabrukumu, kura pamatā bija neatbilstības aizdotās un piesaistītās naudas termiņos un apjomā.

Šis gadījums parāda to, kas notiek, ja naudu sindicētā kredīta veidā aizņemas uz salīdzinoši īsu termiņu, bet hipotekārie kredīti ir izsniegti uz ilgāku termiņu. Pienāk brīdis, kad bankai jāatdod aizņēmums, taču klienti ar jauniem noguldījumiem uz banku nesteidzas. Bankas tad var piedāvāt augstas procentu likmes, kas "sliktos laikos" var raisīt aizdomas, nevis uzticēšanos. Šādas problēmas banku sektorā rada nopietnus riskus ekonomikai un diskusija par t.s. virspeļņas nodokli šādos apstākļos izskatītos pēc pārpratuma. Valsts ilgtermiņa interesēs ir stabilas un nosvērtas bankas.

Jārēķinās ar ekonomikas cikliskumu

Bankām ir jārēķinās ar to, ka ekonomika attīstās cikliski - augšupejas brīžos cilvēki labprāt nogulda naudu, izmanto dažādus finanšu instrumentus, bet krīzes laikā steidz savu naudu izņemt, lai risinātu neatliekamas vajadzības. Ja banka nav rēķinājusies ar šo cikliskumu, un labajos laikos izsniegtie kredīti ir finansēti ar īstermiņa noguldījumiem, krīzes brīdī nauda strauji aizplūst, banka nonāk maksātnespējas situācijā. Īpaši mūsdienās, kad banku var iztukšot vienā momentā. Turklāt var kavēties arī izsniegto kredītu maksājumi.

2008.-2010.gadu krīzes laikā izsniegto kredītu un piesaistīto noguldījumu attiecība bija aptuveni 2 pret 1 (uz 1 eiro, kas noguldīts, kredītā izsniegti 2 eiro), kas izveidoja apjomīgu nesabalansētību ekonomikā, un sekas mēs labi atceramies. Optimāla, sabalansēta kredītu un noguldījumu attiecība ir tad, ja kredītos izsniedz 80%-90% no piesaistītajiem noguldījumiem. Latvijā šis rādītājs šobrīd ir 74% (kredītos rezidentiem jūlija beigās izsniegti 13,8 miljardi eiro, bet rezidentu noguldījumu apjoms - 18,7 miljardi eiro). Būtiski, ka sabalansēts parādsaistību līmenis ir viens no faktoriem, kas ļauj uzturēt augstu kredītreitingu. Šī gada jūlijā starptautiskā kredītreitingu aģentūra Fitch Ratings saglabāja Latvijas kredītreitingu esošajā "A-" līmenī, paaugstinot kredītreitinga nākotnes vērtējumu no stabila uz pozitīvu. Kā viens no pozitīvā skata elementiem tika minēts arī mērenais privātpersonu parādsaistību līmenis.

Lieki riski apdraud visu ekonomiku

Tātad, - ilgtermiņa kredītu izsniegšana (piemēram, hipotekārie kredīti) ir jāsabalansē ar bankas spēju šādus aizdevumus finansēt, uzņemoties adekvātus riskus, lai neapdraudētu savus noguldītājus. Ekonomikas cikliskums nozīmē to, ka nauda bankās pieplūst un aizplūst. Kredītus mēdz neatdot, uzņēmumu attīstības plāni var nerealizēties, ekonomika var sabremzēties, tāpēc atbildīga politika ir t.s. labajos laikos veidot uzkrājumus. Un tas nav stāsts tikai par banku izdzīvošanu, bet par spēju finansēt ekonomiku laikos, kad tas ir īpaši aktuāli.

Kas notiktu situācijā, ja valsts sāktu strikti regulēt aizņemšanās un aizdošanas nosacījumus, likmes un citus jautājumus? Atbilde uz šo jautājumu sazarojas ap diviem atslēgvārdiem - cikliskums un konkurence. Naudas piesaistē bankas šodien konkurē un nākotnē vēl asāk konkurēs ar citiem naudas ieguldīšanas veidiem. Cilvēku rīcībā ir plaša ieguldījumu izvēle - no investīcijām nekustamajā īpašumā līdz dažādiem vērstpapīriem, tostarp valsts krājobligācijām. Izsniedzot aizdevumu, bankām jārēķinās ar lielu izaicinājumu naudas piesaistē. Ja noguldījumi aizplūdīs, bankām būs vēl grūtāk atbildīgi finansēt ilgtermiņa aizdevumus.

Tādēļ katra banka atsevišķi un banku sektors kopumā konkurē par resursiem, bet katram noguldītājam ir izvēles iespējas kur un kā ieguldīt savus līdzekļus. Jāpiekrīt finanšu ministra Arvila Ašeradena publiski paustajam viedoklim, ka "pēc inflācijas krituma un ECB likmju kāpuma beigām, valstij būs svarīgi, lai banku sektors uzreiz būtu gatavs iesaistīties kreditēšanas kāpināšanā, tādējādi atbalstot ekonomisko izaugsmi”.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Eiropas Parlamenta vēlēšanas nāk ar uzlabotu vēlēšanu likumu un jaunām iespējām nobalsot

FotoAr katrām jaunām vēlēšanām tiek mazliet pilnveidotas un atvieglotas iespējas nobalsot — Eiropas Parlamenta vēlēšanas jūnija sākumā nav izņēmums. Lasām likumu un aplūkojam, kādas jaunas iespējas un ērtības šogad ieviestas nobalsošanā.
Lasīt visu...

6

Latvijas Televīzija kā pēdējais krievu valodas bastions?

FotoLaikā, kad skolas pāriet uz mācībām tikai latviski, kad atsakāmies no krievu valodas kā otrās svešvalodas, kad pat Latvijā dzīvojošajiem Krievijas pilsoņiem jāpierāda savas latviešu valodas zināšanas, Latvijas Televīzija (LTV) kā tāds atpakaļrāpulis nākusi klajā ar paziņojumu, ka Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates tā rīkos arī krievu valodā!
Lasīt visu...

18

Ne prātā mums nenāk atcelt debates Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Lasīt visu...

6

Priekšvēlēšanu debatēm jābūt valsts valodā

FotoŅemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinām kritiski vērtēt Tieslietu ministrijas bez sociālo partneru iesaistes un visu ieinteresēto personu informēšanas izstrādāto likumprojektu

FotoSaeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Lasīt visu...

21

Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates Latvijā drīkst notikt tikai valsts valodā – latviešu valodā

FotoKomentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Lasīt visu...

21

Krievvalodīgo debašu iecere savā būtībā ir pretrunā ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu un tās lomu sabiedrības integrācijā

FotoPar Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Lasīt visu...

21

Aicinu noskaidrot un saukt pie atbildības tos, kuri pieļauj un veicina krievu valodas kā „de facto” otras valsts valodas nostiprināšanu

FotoŅemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Lasīt visu...

21

Kur pazuduši lauksaimnieku protesti?

FotoBloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Briselē nopelnīt jaunam “Nikon” jeb cinisma augstākā pakāpe Anša Pūpola izpildījumā

7. maijā Latvijas publisko telpu pāršalca ziņa, ka Daces Melbārdes vietu Eiropas Parlamentā (EP) ieņems...

Foto

Vai “Jaunā Vienotība” spēj sev un citiem atzīt, ka stulbi sanāca?

Esat kādreiz mēģinājuši stiept gumiju? Pašlaik vadošā partija ar to nodarbojas. Vērojot viņus, atdarinot vai...

Foto

Pirms 150 gadiem dzimis demokrāts un tiesībnieks ar dzejnieka sirdi Miķelis Valters

“Viņu uzskata par pirmo latvieti, kurš 1903. gadā žurnāla "Proletāriets" rakstā "Patvaldību nost! Krieviju...

Foto

Vēsturiskas precizitātes labad 4. maijs tomēr būtu atkal jānosauc par “Latvijas Republikas neatkarības deklarācijas pieņemšanas dienu”

Komentāru rakstu 5. maija pēcpusdienā. Ir svētdiena. Šonedēļ sanākušas trīs...

Foto

Latvijas otrā dzimšanas diena: kā mums ir veicies?

Manā skatījumā 4.maijs ir Latvijas otrā dzimšanas diena. Un ne tikai svinīgā ziņā, bet arī tajā, kā to...

Foto

Nolikt ziedus nepareizā vietā – tas mūsdienu Latvijas PSR ir noziegums!

Valsts policijas Latgales reģiona pārvaldes Ziemeļlatgales iecirknis no 15. marta līdz 14. aprīlim piefiksējis trīs...

Foto

Par varu

Kad sapulces telpā ienāk starojoša sieviete un visi vīrieši uz mirkli pazaudē domas pavedienu, vai šai sievietei kāds pie durvīm piešķīra varu tā izrīkoties?...

Foto

Dažas pārdomas Edgara Kauliņa dzimšanas dienā

Aprit gadskārta, kopš dzimis viens no mūsu novada cilvēkiem, kas ne tikai atstājis daudzus nostāstus par sevi, bet arī izraisījis...

Foto

Vai esam ceļā uz “Baltijas tīģera” stāstu? Izskatās - būs jāpagaida

Man bija gods piedalīties smalkā politekonomiskās elites pasākumā (ar stilīgu nosaukumu LaSER vai “lāzers”), kur...

Foto

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? 8 no 10 stabila

Cik stabila ir Evikas Siliņas koalīcija? Es teiktu 8 no 10 stabila, jo…  Jaunā Vienotība (JV) ir atdevusi...

Foto

Jūs smiesieties, bet neko ticamāku mēs nespējām sacerēt

Politisko partiju apvienība Jaunā Vienotība vēršas Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojā (turpmāk KNAB) ar iesniegumu par slēptās priekšvēlēšanu aģitācijas vēršanu...

Foto

Zog, acīs skatīdamies, bet stāsta, ka tas visvairāk ir vajadzīgs pašiem apzagtajiem

Jampadracis ap Lucavsalas ežiem un futbola stadionu parādīja, cik dīvainā Latvijā mēs dzīvojam. Turklāt...

Foto

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

Vēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju...

Foto

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to,...

Foto

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan...

Foto

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām,...

Foto

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik...

Foto

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri...

Foto

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot...

Foto

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola...

Foto

Sāga par nogriezto ausi

Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza...

Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...