Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Eiropas Komisijas šā gada februārī izteiktās bažas par AS Pasažieru vilciens pretrunīgo vilcienu iepirkumu neesot bijušas īstās bažas, tāpēc tās neskaitoties, - šāda pirmdien bija satiksmes ministra Aivja Roņa versija par viņa aizvadītās nedēļas apgalvojumu, ka ministrs neesot redzējis „nekādu Eiropas Komisijas vēstuli vai informāciju no Eiropas Komisijas attiecībā uz viņu bažām” par Pasažieru vilciena skandalozo vilcienu iepirkuma konkursu

Kā jau ziņots, aizvadītajā nedēļā satiksmes ministrs pēc tikšanās ar Valsts prezidentu publiski noliedza, ka Eiropas Komisija būtu paudusi bažas par noslēgto līgumu. „Nē, es neesmu redzējis nekādu Eiropas Komisijas vēstuli vai informāciju no Eiropas Komisijas attiecībā uz viņu bažām. Vismaz ne Satiksmes ministrijā,” saskaņā ar aģentūras LETA ziņoto sacīja ministrs.

Taču, kā rāda Pietiek publiskotā oficiālā sarakste, jau šā gada 27. februārī Finanšu ministrija bija nosūtījusi Roņa vadītajai Satiksmes ministrijai Eiropas Komisijas (EK) vēstuli ar tajā izteiktu viedokli, ka vilcienu iepirkuma grozījumu projekta redakcija „satur būtiskas izmaiņas salīdzinājumā ar konkursa nolikumā iekļauto līguma projektu, kas ir pretrunā ar Eiropas Savienības iepirkuma regulējumu un principiem”, līdz ar ko EK uzskatot, ka šādā gadījumā būtu jāveic jauns iepirkums.

Tieši saistībā ar to, ka Latvijas puse – pirmām kārtām Pasažieru vilciens, kura darbība ir Roņa atbildības jomā, un arī Satiksmes ministrija – nav ņēmusi vērā šo Eiropas Komisijas viedokli, ir ļoti iespējams, ka līguma parakstīšana ar spāņu kompāniju Construcciones y Auxiliar de Ferrocarriles (CAF) Latvijai draud ar sankcijām un daļas no Eiropas Savienības (ES) līdzfinansējuma atmaksu.

Konfrontēts ar šo dokumentu, ministrs pirmdien nāca klajā ar jaunu versiju, - runa esot tikai par bažām, kuras EK būtu izteikusi par Pasažieru vilciena jau parakstīto līgumu, savukārt pirms tā izteiktās bažas neskaitoties.

„Satiksmes ministrijai nav nekāda rakstiska Eiropas Komisijas (EK) informācija vai atzinums par noslēgto līgumu starp Pasažieru vilcienu (PV) un spāņu kompāniju CAF. Pēdējā informācija, kas saņemta no EK, ir februāra atbildes uz PV valdes uzdotajiem jautājumiem, kas ir sniegts, pirms PV un spāņu kompānija CAF noslēdza līgumu 02.04.2012., par ko satiksmes ministrs ir informēts,” pirmdien paziņoja Satiksmes ministrijas preses pārstāvis Aivis Freidenfelds.

Uz precizējošu jautājumu, vai tātad Ronis bija saņēmis Pietiek aprakstīto EK vēstuli un vai vēstulē izteiktās bažas, ministraprāt, nemaz nebija bažas, bet kaut kas cits, Freidenfelda atbilde bija: „Kā jau rakstīju, tad ministrs šo FM vēstuli ir redzējis. Izteiktās bažas FM vēstulē bija par PV februārī uzdotajiem jautājumiem EK, nevis par noslēgto līgumu, jo visa sarakste bija, pirms PV ar CAF noslēdza līgumu. Lai nepastarpināti noskaidrotu EK viedokli par līgumu ministrs sūta pārstāvjus uz Briseli tikties ar EK atbildīgajiem darbiniekiem.”

Kā jau ziņots, problēmas būtība, uz ko vēstulē Satiksmes ministrijai kā AS Pasažieru vilciens valsts kapitāldaļu turētājai jau pērnajā decembrī norādīja arī Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs, slēpjas nesakritībā starp vilcienu iepirkuma faktiskajām šābrīža izmaksām un informāciju, ko Latvija sniedza projekta pieteikumā, vēl tikai pretendējot uz ES fondu naudu.

Tas Latvijai draud ar EK lēmumu par finanšu korekcijas piemērošanu saskaņā ar Eiropas Komisijas vadlīnijām, konstatējot, ka ES līdzfinansētajā projektā ir notikuši iepirkumu regulējošo normatīvo aktu pārkāpumi. Tomēr Ronis publiski pauž nostāju, ka šīs esot tikai nepamatotas spekulācijas.

Lēmumu par 34 jaunu elektrovilcienu un 7 jaunu dīzeļvilcienu iepirkumu AS Pasažieru vilciens Iepirkumu uzraudzības birojs pieņēma jau pērnā gada augustā. Līgums, kura kopējā summa ir 610 757 053 eiro, paredz arī jauno vilcienu uzturēšanu 30 gadu periodā. Konkursa priekšmets ir sadalīts divās daļās un nākotnē paredz vēl 16 dīzeļvilcienu piegādi.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...