RSU profesore Rožukalne mēģinājusi organizēt NEPLP atlaišanu, bet atsaucība bijusi vāja
PIETIEK16.01.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Rīgas Stradiņa universitātes profesore, Latvijas Žurnālistu asociācijas (LaŽA) biedre Anda Rožukalne ir mēģinājusi organizēt Nacionālās elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (NEPLP) atlaišanu, taču saskārusies ar vāju atsaucību pat pašas LaŽa biedru vidū un no saviem plāniem atteikusies.
„Vai organizācijai, kuras statūti paredz aizstāvēt mediju brīvību un kvalitatīvas žurnālistikas attīstību, nevajadzētu formulēt attieksmi pret jautājumu - vai publiski aicinām atkāpties NEPLP, vai izsakām neuzticību padomei kā institūcijai, kura raisa šaubas, vai tā pilda savu uzdevumu rūpēties par sabiedrisko mediju neatkarību? Kādas ir jūsu domas?” – šādu aicinājumu Rožukalne izteikusi elektroniskā pasta vēstulē, kas nonācis Pietiek rīcībā.
Taču, kā rāda tālākā sarakste, profesores ieceres par NEPLP atlaišanas organizēšanu pēc tam, kad šī iestāde gada beigās atlaida Latvijas Televīzijas (LTV) valdes priekšsēcētāju Ivaru Belti un valdes locekli Sergeju Ņesterovu, ir saskārušās pat ar pašas LaŽA biedru skepsi un nevēlēšanos iesaistīties šādā pasākumā.
Savukārt to, ka paši LTV un arī Latvijas Radio žurnālisti šajā jautājumā nevēlas „lēkt uz ecēšām”, ir konstatējusi pati Rožukalne, savā elektroniskā pasta vēstulē secinot: „Man pašlaik, kad katru dienu zvana no dažādiem medijiem un lūdz izteikties, pietrūkst gan LTV, gan LR, gan pārējo žurnālistu skaidri izteiktas pozīcijas…”
Šādu pozīciju viņai nav vēlējušies izteikt pat it kā principiālākie LTV darbinieki, kuri atklāti atzinuši – viņi cerot, ka viņu vietā varētu izteikties LaŽA: „Kad par to sacīju Oditai [Krenbergai] LTV, viņa atbildēja - mēs ceram uz žurnālistu asociāciju, mēs redzam, ka tā varētu mūs pārstāvēt.”
Taču no pārstāvības nekas nav sanācis tāpat kā no Rožukalnes plāniem, - LTV darbinieki tā arī nekādus publiskus paziņojumus, nemaz nerunājot par aicinājumiem atlaist NEPLP, nav izteikuši, savukārt LaŽA ir vienīgi izplatījusi nosodījumu saistībā ar LTV vadītāju atlaišanu.
Pietiek jau iepriekš aprakstīja, kā 2017. gada oktobrī toreizējā LaŽAs vadītāja Rita Ruduša bija plānojusi “uzbrukumus” Latvijas Radio vadības maiņas sakarā, savukārt pagājušogad LaŽA pauda vienotu nostāju kopā ar Kremļa propagandas aģentūru Sputņik, kad NEPLP konstatēja - sabiedriskajos medijos tiek izmantotas šīs te Kremļa propagandas aģentūras ražotas fotogrāfijas.
LaŽAs paziņojums:
Sputņik gadījums:
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.