RSU rektors: tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme – tāda ir mūsu augstskolas izglītības kvalitātes izpratne
PIETIEK25.11.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tas, ka mūsu „pētnieks” izsakās par grāmatu, ko nav lasījis, ir viņa akadēmiskās brīvības izpausme, - šādi jaunpārvēlētais Rīgas Stradiņa universitātes rektors Aigars Pētersons pēc mēnesi ilgām pārdomām ir oficiālā vēstulē komentējis šīs augstskolas „pētnieka” un asociētā profesora Klāva Sedlenieka publiski paustās pārdomas par Lato Lapsas „rasistisko” grāmatu „Muzungu vismelnākajā Āfrikā”, šo grāmatu nemaz neizlasot un pat nepāršķirstot, bet paziņojot, ka "jaunākā Lato Lapsas grāmata, pēc apraksta spriežot, ieturēta sliktākajās 19. gadsimta koloniālisma un eksotizācijas tradīcijās”. Pietiek šodien bez plašākiem komentāriem publicē augstskolas sagatavoto skaidrojumu:
„Rīgas Stradiņa universitāte (turpmāk – RSU) sakarā ar Lato Lapsas uzdotajiem jautājumiem, sniedz secīgi tālāk norādītās atbildes.
Jautājumi:
1) Kādi ir Jūsu iestādē nodrošināmās izglītības kvalitātes standarti? Kur un kā tie ir fiksēti? Atbildei pievienojiet attiecīgos dokumentus.
2) Kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
3) Kas un kādā veidā, ar kādu metodiku, cik bieži pārbauda to, kā tieši Jūsu iestādes mācībspēki savā darbā ievēro Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos bieži pieminēto akcentu uz pētniecību un kvalitāti kā augstāko vērtību?
4) Cik bieži un kādās situācijās Jūsu iestādes mācībspēki studentiem vērtējumus par dažādiem procesiem, parādībām, faktiem, radošās darbības objektiem izsaka, pirms tam ar vērtējamo objektu neiepazīstoties vispār vai iepazīstoties pavirši un nolaidīgi?
5) Vai šādu vērtējumu paušana aprakstītajās situācijās atbilst Jūsu iestādes pašslavināšanās tekstos pieminētajām vērtībām un vīzijai? Atbildi pamatojiet.
6) Vai manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība vai arī vispārpieņemts vērtējumu izdarīšanas standarts Jūsu iestādē?
7) Vai arī pasniedzamajos kursos, kurus esmu uzskaitījis, konkrētais mācībspēks studentiem dažādus vērtējumus izsaka, pirms tam pretēji Jūsu iestādes kvalitātes vērtībām neiepazinies ar vērtēšanas objektu? Ja jā, cik bieži tas notiek? Ja nē, kā Jūsu iestādes vadība ir par to pārliecinājusies?
8) Ja manis aprakstītais gadījums ir tikai viena konkrēta nekompetenta, neprofesionāla, nelīdzsvarota un pavirša Jūsu iestādes mācībspēka rīcība, kādas tieši darbības Jūsu iestādē tiks veiktas, lai šādus gadījumus nepieļautu un neapdraudētu Jūsu iestādes reputāciju un priekšstatu par tajā iegūstamās izglītības sniedzēju kompetenci un kvalitātes standartu ievērošanu?
Atbildes:
1) Augstākās izglītības nozarē kvalitātes novērtēšanas sistēma Eiropas augstākās izglītības telpā balstās uz “Eiropas Standartiem un vadlīnijām kvalitātes nodrošināšanai augstākajā izglītībā”, kas apstiprināti Boloņas procesa Ministru sanāksmē Erevānā 2015. gada 15. maijā. Skatīt detalizētāku informāciju tiešsaistē:
https://aic.lv/portal/content/files/AIC%20ESG2015%20int-1_2.pdf .
Saskaņā ar šiem standartiem un vadlīnijām Latvijā ir izveidota nacionāla kvalitātes nodrošināšanas sistēma, kuras ietvaros tiek organizēta studiju programmu licencēšana, studiju virzienu akreditācija un augstākās izglītības institūciju akreditācija. Šos procesus regulē Augstskolu likums un attiecīgie Ministru kabineta noteikumi:
a) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 793 "Studiju virzienu atvēršanas un akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303956
b) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 794 "Augstskolu un koledžu akreditācijas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303892
c) Ministru kabineta 2018. gada 11. decembra noteikumi Nr. 795 "Studiju programmu licencēšanas noteikumi". Pieejams tiešsaistē: https://likumi.lv/ta/id/303957
Informācija par RSU studiju programmu licencēšanas statusu, studiju virzienu akreditācijas statusu, kā arī RSU akreditāciju pieejama Akadēmiskās informācijas centra Augstākās izglītības kvalitātes aģentūras izveidotajā informācijas sistēmā (e-platformā):
a) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fprograms&id=7
b) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fstudy-direction%2Flist&ProgramName=&Hei=7&IKKDescriptionShort=&StudyYears=&StudyMonths=&Lang=&Key=&IIK=&KP=&IIKSecondLevel=&Degree=&Qualification=&AccreditationStatus=yes&AccreditationTerm=&AccreditationTo=&JointStatus=&detail-search=
c) https://eplatforma.aika.lv/index.php?r=site%2Fhei%2Fview&id=7
Attiecīgi no minētās informācijas var gūt pilnvērtīgu priekšstatu par konkrētas augstskolas un tās realizēto studiju programmu atbilstību starptautiski atzītiem standartiem.
2 - 3) Atbilde uz 2. un 3.jautājumu –
a) Zinātnes snieguma starptautiskais izvērtējums
Latvijas zinātnisko institūciju darbības kvalitātes izvērtēšanai regulāri tiek rīkots “Zinātnisko institūciju darbības starptautiskais novērtējums”, ko organizē saskaņā ar Zinātniskās darbības likuma 41. pantu un Ministru kabineta 2018. gada 2. oktobra noteikumiem Nr. 619 "Zinātnisko institūciju darbības starptautiskā novērtējuma organizēšanas kārtība".
Informācija ar RSU zinātniskās darbības starptautiskā novērtējuma aktuālajiem rezultātiem pieejama Izglītības un zinātnes ministrijas mājas lapā:
https://www.izm.gov.lv/lv/2019-gada-zinatnisko-instituciju-starptautiskais-novertejums
b) Starptautiskie reitingi
RSU piedāvātās augstākās izglītības un pētniecības kvalitāti apliecina arī mūsu universitātes novērtējums starptautiskajos reitingos. No kopā aptuveni 28 000[1] Pasaules universitātēm reitingos tiek vērtēta tikai neliela daļa. Piemēram, QS (Quacquarelli Symonds) veidotajā pasaules universitāšu reitingā tiek vērtētas 1500 universitātes. Šajā reitingā RSU ieņem 801.-1000. vietu – informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.topuniversities.com/universities/riga-stradins-university
Vēl vienā no lielākajiem Pasaules universitāšu reitingiem – izdevuma “Times Higher Education” reitingā “World University Rankings 2023” RSU ierindojas 601.-800. vietā. Savukārt šī paša izdevuma veidotajā reitingā “Impact Rankings 2022” RSU ieņem 301.-400. vietu. Informāciju par RSU sniegumu dažādos kritērijos aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.timeshighereducation.com/world-university-rankings/riga-stradins-university
2022. gada reitingā “U-Multirank” RSU sasniegusi līdz šim labāko rezultātu reitinga darbības laikā, saņemot vairākus “A” un “B” vērtējumus. Informāciju par RSU sniegumu aicinām skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.umultirank.org/study-at/riga-stradins-university-rankings/
RSU jau vairākus gadus pēc kārtas ierindojas līderpozīcijās starp Latvijas augstskolām akadēmisko un pētniecības institūciju starptautiskajā reitingā “SCImago”. 2022. gada reitingā “SCImago Institutions Rankings” RSU ieņem 641. vietu pasaulē, kas ir par 35 vietām augstāk nekā iepriekšējā gadā. Informāciju par RSU vērtējumu lūdzam skatīt reitinga mājas lapā:
https://www.scimagoir.com/institution.php?idp=5074
4-8) Atbildes uz 4. – 8.jautājumu.
Varam apliecināt, ka Klāvs Sedlenieks ir mūsu universitātes asociētais profesors. Augstu novērtējam Jūsu interesi par asociētā profesora K.Sedlenieka izteikumiem sociālajos medijos. Uzskatām, ka augstskolu mācībspēkiem ir ne tikai tiesības, bet arī pienākums publiski paust savu viedokli par sabiedriski nozīmīgiem notikumiem, par kādu neapšaubāmi uzskatāma arī Jūsu jaunākās grāmatas iznākšana. Profesora Sedlenieka publikācijas sociālajā medijā "Twitter" ir paša autora veikums, kas nav ticis izdarīts viņa darba devēja - Rīgas Stradiņa universitātes - uzdevumā.
Papildus paskaidrojam, ka mūsu valstī pastāv domas un vārda brīvība, ko aizsargā Latvijas Republikas Satversmes 100. pants. Saskaņā ar to ikvienam ir tiesības uz vārda brīvību – tiesībām brīvi iegūt, paturēt un izplatīt informāciju, kā arī paust savus uzskatus.
Papildus tam uzsverams, ka augstskolas akadēmiskā personāla tiesības saistās ar akadēmiskās brīvības realizāciju ne tikai augstskolas ietvaros, bet arī ārpus tās. Akadēmiskā brīvība ir atsevišķas, demokrātiskas pamattiesības, kas daļēji balstās tiesībās uz izglītību, un tās ir daļa no domas, viedokļa un vārda brīvības. Pienākums respektēt akadēmisko brīvību ir minēts Eiropas Savienības Pamattiesību hartas 13. pantā. Akadēmiskā brīvība paredz, ka akadēmiskā kopiena var iesaistīties pētniecībā, mācīšanā, studijās un komunikācijā sabiedrībā, nebaidoties no atriebības.[2]
RSU paskaidro, ka atbalsta vārda brīvības un akadēmiskās brīvības realizāciju no akadēmiskā personāla puses komunikācijā sabiedrībā arī ārpus darba tiesisko attiecību ietvara un studiju procesa nodrošināšanas augstskolā.
Ar cieņu rektors Aigars Pētersons
[1] Rider, Sharon & Peters, Michael & Hyvönen, Mats & Besley, Tina. (2020). World Class Universities A Contested Concept: A Contested Concept, p. 276 https://doi.org/10.1007/978-981-15-7598-3
[2] NĀKOTNES AUGSTSKOLAS 2030 LATVIJAS AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS UN AUGSTSKOLU ATTĪSTĪBAS NACIONĀLĀ KONCEPCIJA 2021.–2030. GADAM. AUGSTĀKĀS IZGLĪTĪBAS PADOME. Pieejams tiešsaistē: Nākotnes augstskolas 2030 (aip.lv)
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
