Šā gada 20. novembrī LTV Panorāmā bija īsa intervija ar mūsu amatpersonu Eiropas Komisijā.
I. Nagla: “Tātad tīri teorētiski budžeta deficītu Latvija vēl mazliet var palielināt?”
V. Dombrovskis: “Te gan jāsaka, ja mēs runājam par šīm strukturālajām bilancēm, tās īpaši mazu valstu, arī Latvijas gadījumā mēdz būt samērā svārstīgas. Tā kā arī tur ir svarīgi turēt kaut kādu nelielu buferi.”
Kādā provinces tirgū arī varētu atbildēt līdzīgā manierē:
- Cik ta’ pras’ pa’ gurķiem?
- Par šitiem vai?
- Nu, ja, ka pa’ šitiem.
- Šitais sējas gurķis jeb Cucumis sativus - ložņājošs viengadīgs ķirbju dzimtas kultūraugs, sukulents.- klimatiskās joslās, kur diennakts vidējā temperatūra novembrī nepārsniedz 5 grādus virs Celsija, tiek audzēts segtās virszemes būvēs ar dabisku vai mākslīgi radītu mikroklimatu. Manas meitas laulātais vienu tādu man piederošajā nekustamajā īpašumā bija uzcēlis. Būvatļauju nevajadzēja, jo uzlika uz ķieģeļiem, kas netiek klasificēti kā pamati attiecīgā būvnormatīva izpratnē. Meitas laulātais aizbrauca strādāt vai nu uz Beļģiju, vai Bengāliju, es nezinu. Par viesstrādnieku. Siltumnīcu aizpūta mērens līdz stiprs ziemeļaustrumu vējš taisni uz dzelzceļa līniju Rīga-Lugaži. Taisni dīzeļlokomotīves CME-3 stiklos. Kur šis aizbrauca ar visu manu plēvi, nezinu.
- Ta’ tu tirgo tos gurķus, jeb netirgo?
- Nu ja, ka tirgo.