Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Lai arī starptautiskās lidostas Rīga valdes priekšsēdis, ar satiksmes ministra Ulda Auguļa (ZZS) gādību amatā nokļuvušais ZZS biedrs Arnis Luhse paziņojis, ka lidosta neplāno atteikties no pakalpojumu sniegšanas zemo cenu aviokompānijai Ryanair, nav tā, ka lidosta vadība un ministram pietuvinātas personas nebūtu pētījušas iespējas, kā Ryanair glīti „pārcelt” uz Tukuma lidostu.

Interese par Ryanair pārcelšanu uz Tukumu lidostu tiek saistīta gan ar Bertolta Flika vadītās nacionālās lidsabiedrības airBaltic interesēm saimniekot Rīgas lidostā, gan ar iespējām lauzt lidostai neizdevīgo līguma ar Ryanair, kuru savulaik noslēdza bijušais satiksmes ministrs Ainārs Šlesers (LPP/LC) un kurš Ryanair vēl četrus gadus paredz lidostas nodevu un pakalpojumu lielas atlaides.

Kā liecina Pietiek rīcībā esošā informācija, interese par īru zemo cenu lidsabiedrības „padzīšanu” no Rīgas lidostas pagaidām nav izrādīta oficiālajā Satiksmes ministrijas līmenī, taču par šādu iespēju un Šlesera slēgtā līguma ar Ryanair laušanu esot interesējušies gan lidostas Rīga, gan Latvijas Gaisa satiksmes pārstāvji, gan ministra padomnieks juridiskajos jautājumos Artis Stucka.

Īpaši neapmierināta ar līgumu, kas noslēgts ar Ryanair, ir airBaltic, jo tai atbilstoši likumdošanai jāmaksā krietni augstākas lidostas nodevas nekā to paredz ar Ryanair noslēgtais līgums. Līdz ar airBaltic neapmierinātību ideja par to, ka Ryanair varētu pārcelt uz Tukuma lidostu, radusies jau pērn. Kuluāru sarunās tā aktualizējās šā gada sākumā. Pietiek zināms, ka satiksmes ministram pietuvinātu personu lokā Ryanair „pārcelšana” uz Tukuma lidostu apspriesta kā vienīgais risinājums, lai izbeigtu Šlesera noslēgto līgumu.

Tiesa, Pietiek arī zināms – kaut gan sarunām Ryanair par Šlesera parakstītā līguma izmaiņām deleģēts ne viens vien lidostas un ministra sūtnis, pagaidām īru lidsabiedrība nav piekritusi nekādām līguma izmaiņām un lidojumu pārcelšanai uz Tukuma lidostu. Līdz ar to vienīgais ceļš, kādu satiksmes ministrs un lidosta varētu iet, ir Šlesera noslēgtā līguma ar Ryanair laušana, taču tas ticis esot nereāli, jo no īru lidsabiedrības puses draud ar vairāku miljonu latu lielām soda sankcijām, kā arī Ryanair pilnīgu aiziešanu no Latvijas un pāriešanu uz Kauņas lidostu.

    

Pietiek jau rakstījis, ka Šlesera kā satiksmes ministra 2004.gada jūlijā parakstītais, slepenais līgums ar Ryanair šai īru lidsabiedrībai noteica lielas lidostas pakalpojumu atlaides un ļāva ietaupīt, iespējams, pat vairākus miljonus latu, tādējādi nodarot zaudējumus valstij un valsti piederošajai lidostai Rīga.

Slepenajā līgumā noteiktā samaksa par Ryanair lidmašīnu apkalpošanu lidostā Rīga bija 500 reižu mazāka nekā oficiālajā līgumā. Tas ir - 500 eiro vietā zemo cenu aviokompānijai atbilstoši slepenajam līgumam par lidmašīnu apkalpošanu lidostai bija jāmaksā viens eiro. 2009.gada 27.janvārī valsts kontroliere Inguna Sudraba intervijā Latvijas radio paziņoja, ka, piemērojot atlaides, 2007.gadā lidosta Rīga nav guvusi vairāk nekā 11 miljonu latu ieņēmumus.

Uz līguma ar Raynair ir gan Šlesera paraksts, gan toreizējā lidostas šefa Dzintara Pomera paraksts. Lidosta informējusi, ka 2007.gada beigās panākta vienošanās, ka šajā līgumā noteiktās cenas ir mainītas, taču Pietiek zināms, ka tās tomēr ir krietni zemākas nekā citām lidsabiedrībām, to vidū arī airBaltic.

Šlesers atlaižu līguma parakstīšanu ar Ryanair skaidrojis ar nepieciešamību veicināt gan šīs īru lidsabiedrības ienākšanu Latvijā, gan tūristu skaita palielināšu.

Tieši apelējot ar Ryanair līgumu, kas paredz būtiskas atlaides, airBaltic argumentējusi to, kāpēc nemaksā lidostai Rīga tik lielu nodevu, kādu to paredz MK noteikumi. Tāpēc izveidojies vairāku miljonu latu lielais airBaltic parāds lidostai.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Cīņā pret nomelnošanu un nevajadzīgām intrigām – Mūzikas akadēmijas skandāla aizkulises

FotoVēlos padalīties ar sajūtām un lieliem novērojumiem par to, kas notiek, - par reālo situāciju Jāzepa Vītola Latvijas Mūzikas akadēmijas (JVLMA) skandālā un to. kā jūtas studenti un arī nesenie/senie katedras absolventi
Lasīt visu...

21

Krievijas aktivitātes var uzskatīt par šokējoši efektīvām, un Latvijas „sabiedrisko” mediju mērķtiecīgā kampaņa par krievu valodu šobrīd jāskata šajā kontekstā

FotoDrošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Lasīt visu...

21

Sankciju patiesais labums: Apvienotā saraksta plāns aizvērt ostas varētu arī nebūt nejaušs

FotoDeklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Lasīt visu...

21

Priekšlikums ir tikai par mūsu nodokļu maksātāju segtajām atlīdzībām

FotoAtsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Lasīt visu...

18

Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!

FotoĢirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Lasīt visu...

6

„Re:Baltica” cenšas izdarīt uz spiedienu uz Sabiedrības integrācijas fondu, tam izvērtējot šīs organizācijas rīcību ar nodokļu maksātāju naudu

FotoPubliskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Lasīt visu...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī...

Foto

No strupceļa uz atdzimšanu

Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka...

Foto

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par...

Foto

Mediju diskusija Rīgas pilī atsedz līdz šim slēptās problēmas sabiedriskajos medijos

Pirmdien Rīgas pilī notikusī valsts prezidenta Edgara Rinkēviča rosinātā diskusija par sabiedrisko mediju nākotnes attīstību...

Foto

„Sabiedriskie” mediji uzsāk atklātu konfrontāciju ar Latviju

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem...

Foto

Sabiedriskais medijs, plurālisms un demokrātija

Pirmkārt, mediji nav ceturtā vara, tā ir tā saucamā ceturtā vara. Ieskatāmies Satversmē un redzam, ka mums kā jau demokrātiskā valstī ir trīs...

Foto

Atbalstiet mūsu runas brīvību, liedzot to citiem, kuru viedoklis nav ne pareizs, ne svarīgs!

Pēdējo nedēļu laikā Latvijā ir pastiprinājušās jau agrāk novērotas tendences, kas liecina...

Foto

Prezidenta Makrona paziņojumi paver jaunas politikas iespēju

Jāsaka, ka Francijas prezidenta Makrona pēdējo nedēļu paziņojumi attiecībā uz iespējamo spēku izvietošanu Ukrainā, kā arī vārdu apmaiņa ar...

Foto

Labā un ļaunā saknes

Ādolfs Hitlers, atbildot uz žurnālista jautājumu, kāpēc viņu ievēl arvien vairāk un vairāk cilvēku, atbildēja: "Viņi mani izvēlas, jo kaut kur dziļi...

Foto

Krišjāņa Kariņa Briseles scenārija psiholoģiskā kļūda

Tieši pirms Lieldienu brīvdienām Latvijas politisko dzīvi satricināja vietējas nozīmes polittrīce – no amata atkāpās ārlietu ministrs Krišjānis Kariņš. Tas...

Foto

Nelāgi sanācis IRšiem...

Pirms kāda laiciņa rakstīju, ka abonējamais reklāmas buklets “IR” sācis interesēties par Ogres novadā nodarbinātajiem maniem domubiedriem. Tagad “sensacionālais” raksts beidzot ir iznācis...

Foto

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm

Lieldienas ir labākā atbilde dzīves krīzēm. Īpaši šobrīd, kad krīžu daudzums pats jau ir pietuvojies krīzes līmenim – politiskā krīze,...

Foto

„Slikto” valodu vaininieki

Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa...

Foto

Seksuālo attiecību svārsts. Tuvojamies vīriešu ierobežošanas ekstrēmam

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver...

Foto

Nē seksuālai vardarbībai!

Izskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek...