„Sabiedriskais” medijs tendenciozi atspoguļo diskusijā izrunāto par ģimenes definīciju
Jāzeps Baško juniors07.08.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Labdien, Oliņa kungs! Rakstu Jums kā LSM.lv Interneta platformu direktoram. Man pie Jums norādīja vērsties Latvijas Radio. Šodien no pulksten 13:05 līdz 13:45 es tiešraidē klausījos Latvijas Radio 1 raidījumu "Krustpunktā". Tagad es iepazīstos ar LSM.lv lasāmo rakstu "Tiesībsargs par vēlmi grozīt ģimenes definīciju: Satversmi nevajag padarīt par instrukciju vai enciklopēdiju".
Šis raksts atreferē Tiesībsarga teikto, kā arī beigās atstāsta vienu nebūtisku repliku no viena diskusijas dalībnieka, bet nepastāsta ne par grozījumu būtību, ne to, kas ir pats galvenais šajā diskusijā runātais, par grozījumu kontekstu — par apstākļiem, kuru dēļ šie grozījumi vispār ir tikuši iesniegti.
Raidījuma ietvaros vairākās replikās uz Tiesībsarga kritiku grozījumiem ļoti izsmeļošu kritiku, tai skaitā par to, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmē ierastās lakoniskās valodas, sniedza Saeimas deputāte Jūlija Stepaņenko. Izrakstu šeit pirmo viņas repliku:
[23:15] Jūlija Stepaņenko: Jā, labdien, kolēģi. Es gribētu sākt ar to, ka es tiešām dzirdēju daudz dažādus viedokļus šodien, arī Tiesībsarga viedoklis bija visai interesants, arī Ilutas Lāces, es mazliet pieskaršos abiem diviem viedokļiem.
Ja mēs runājam par šo redakciju, kuru jūs šobrīd apspriežat, tad šajā redakcijā, protams, ir iekļauta vesela valsts sociālā piedāvājuma pakete, kurš ir tā kā tāds vēlmju un uzdevumu saraksts, kas valstij būtu prioritāri jāpilda. Lakonisms, Tiesībsarga ietvaros, tātad, droši vien šajā gadījumā, šajā pantā mēs to neatradīsim, bet kāpēc — tāpēc, ka Satversmes tiesa 12. novembrī, izmantojot šo Satversmes lakonismu, faktiski ielauzās likumdevēja lauciņā, mēģinot definēt, pa savam mazliet, šo te ģimenes definīciju.
Tāpēc, jā, mums pienācis laiks, kad mums ir jādefinē, kas ir ziema, kas ir vasara, kas ir balts un kas ir melns. Un, ja kādam rodas dažādas interpretācijas, tad šajā gadījumā, protams, tautas atbilde ir šāda. Tātad tautas atbilde ir aizsardzība 110. pantam, precizējot, ko tad mēs esam visi domājuši ar ģimenes definīciju...
Šis te grozījumu konteksts un paskaidrojums, kāpēc grozījumi atkāpjas no Satversmes ierastās lakoniskās valodas, ir ļoti būtisks, lai saprastu, ka grozījumi nav kaut kāds amatieru piedāvājums no zila gaisa.
Vienīgais veids, kā LSM ziņu redakcija ir uzskatījusi par vajadzīgu pārstāvēt raidījumā skaidri paustos iebildumus Tiesībsarga interpretācijai, ir dodot Dmitrija Trofimova ne pārāk būtiskās iebildes par grozījumu iesniegšanas procedūru.
Uzskatu, ka deputātes teiktā neiekļaušana raidījuma atstāstījumā un iebildumu reprezentēšana ar vienu procedurālu atrunu ir tendenciozs diskusijā izrunātā atspoguļojums un pārkāpj Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likuma pantus nr. 2 un 3.
Nosūtu šo vēstuli arī NEPLP.
Seko mums 
Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas. Pagaidām civilās.
Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas veselības aprūpes sistēmā nenotiek, cik daudz tiek kavēts, cik dārgi viss izmaksā. Taču daudz mazāk tiek runāts par to, kas patiesi tiek darīts, kas ir paveikts, kāpēc izmaksas ir tādas, kādas tās ir, kādi faktori to ietekmē un cik būtiska ir lēmumu pieņemšana slimnīcas un sabiedrības labā.
Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar konkrētiem darbiem, pēkšņi sāk uztraukties par droniem, pagrabiem un plūdiem, cilvēkiem ir pilnīgas tiesības uzdot vienu vienkāršu jautājumu: kur Tu biji visu šo laiku?
Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un plaši diskutējam par nepieciešamību samazināt birokrātiju, ik dienas tā izmaksā noteiktu summu no mūsu, nodokļu maksātāju, līdzekļiem. Turklāt birokrātija patērē ne tikai mūsu naudu, bet arī laiku, taču laiks, kā zināms, arī ir nauda. Diemžēl no birokrātijas šobrīd nav pasargāta neviena nozare, tostarp, arī izglītība.
Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda apsūdzībā iesaistītā kandidāta iespējamo likuma pārkāpumu saņemts gandrīz automātisks partijas biedra vai sabiedrotā enerģisks atbildes atteikums, šoreiz kā vairogu priekšā liekot nevis parasto "nav komentāru", bet daudz iespaidīgāku nevainīguma prezumpcijas argumentu.
Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau senāk lietotā un pietiekami efektīvā uzvedības modelī.
2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā Informācijas sistēmu menedžmenta augstskola (ISMA) vēlamies reaģēt uz raidījumā izskanējušajiem apgalvojumiem, kas bieži vien balstījās uz vispārinājumiem, kuri, manipulējot ar nepilnīgiem vai kontekstā neizvērtētiem datiem, var radīt sabiedrībā maldīgu priekšstatu par Latvijas augstākās izglītības eksporta nozīmi un potenciālu, tostarp tieši par ISMA darbu.