Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

“Latvijas radio” redaktori un citi vadošie publicējuši atklāto vēstuli, kurā gaužas, ka apdraudēta vārda brīvība, ka soctīklos žurnālisti saņem asu kritiku, ka nevar brīvi turpināt, krievināt Latvijas mediju vidi. Šo pozīciju atbalstījusi arī Latvijas televīzija un virkne “pilnīgi neatkarīgo un analītisko” žurnālistu.

Uzdrošinos apgalvot, ka „sabiedriskie” mediji, vismaz pēdējos 10-15 gadus, ir mērķtiecīgi slāpējuši no savas infotelpas jebkuru patriotisku un nacionālām interesēm atbilstošu viedokli, veidojot pie varas esošajai politiekonomiskajai interešu grupai izdevīgu sabiedrisko domu, kā arī nepagurstoši retranslējuši un popularizējuši krievijai izdevīgus viedokļus.

Pašlaik „sabiedrisko” mediju vadošā kārta savās sajūtās ir kļuvuši tik visvareni, ka uzdrošinās tiešā tekstā apvainot Latvijas sabiedrību naida runā tikai tādēļ, ka tā atsakās pieņemt faktu, ka par tās maksātajiem nodokļiem tiek baroti kremļa naratīvu paudēji, krievu valodas aizstāvji un tradicionālo vērtību grāvēji.

Un, kas ir vēl pārsteidzošāk, šī cilvēku grupa atklāti met izaicinājumu arī drošības dienestiem, kuri gan Nacionālās drošības koncepcijā, gan gada pārskata ziņojumos norāda, ka krievu valodas saglabāšana sabiedriskās saziņas telpā ir tiešs krievijas varas mērķis. Šajā sakarā ir vērts citēt fragmentu no minētās mediju atklātās vēstules:

“Toties likumdevējs vieglu roku nobalsoja par paslepus nacionālās drošības koncepcijā iemānīto aizliegumu sabiedriskajiem medijiem no 2026. gada veidot saturu vienā no mazākumtautību valodām – krievu.” Manuprāt, šī ir esence, kas ataino minēto cilvēku izpratni par Latvijas nacionālajām interesēm un “vārda brīvības” saturu.

Lasot internetā komentārus par šo notikumu, īpaši precīzs šķita Jurģa Liepnieka teiktais (skatīt pievienoto attēlu). Pilnībā piekrītu šai diagnozei, un uzskatu, ka „sabiedriskie” mediji to pašreizējā veidolā ir drauds Latvijai, un būtu likvidējami/reorganizējami/pārveidojami nekavējoties!

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Iznireļi” - obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā

FotoBrīvdienu maģija – izlasīt kādu grāmatu. Beidzot izlasīju “Iznireļus” - paldies Lato Lapsam: obligātā lasāmviela tiem, kas interesējas par politiku un procesiem Latvijā.
Lasīt visu...

21

Nu žēl, ka mums iet garām iespēja pamakšķerēt balsis, debatējot Krievijas valsts valodā

FotoLatvijas Televīzijas (LTV) lēmums nerīkot priekšvēlēšanu debates krievu valodā sabiedrisko mediju portālā rus.lsm ir skaista dāvana Rosļikovam un politiskajām partijām, kuras koncentrējas uz to, lai savus vēlētājus pamatā uzrunātu krievu valodā. Tieši šīs partijas būs lielākie ieguvēji.
Lasīt visu...

6

Protams, Krievijas valsts valodai ir nozīmīga vieta Latvijas politikā!

FotoMēs uzskatām, ka aizliegums lietot Latvijas mazākumtautību valodas politiskās diskusijās neveicinātu ne piederības sajūtu Latvijai, ne vārda brīvību, ne mūsu valsts demokrātisko iekārtu.
Lasīt visu...

21

Latvijas iedzīvotāju cilvēktiesības uz klimata izmaiņu ierobežošanu un dabas daudzveidības saglabāšanu

FotoPēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Lasīt visu...

20

Būtu mēs labāk ēduši...

FotoLatvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas,  apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
Lasīt visu...