Iesaki rakstu: 
Turpinām publicēt aizraujošākos fragmentus no Nacionālās attīstības plāna projekta: šoreiz piedāvājam plāna sadaļu, kas apraksta, kādā veidā saskaņā ar tā autoru iecerēm un priekšstatiem Latvijas iedzīvotāji tiks pie "cienīga darba" - tieši tā nosaukts šis, izsakoties plāna autoru vārdiem, "rīcības virziens".
Valstīs, kurās ir nelielas atšķirības mājsaimniecību ienākumu līmeņos (jeb lielāka ienākumu vienlīdzība), vērojama zemāka sabiedrības spriedze, augsta uzticība citiem, labāka iedzīvotāju fiziskā un garīgā veselība, augstāki izglītības rādītāji, augsta mobilitāte un zemāka noziedzība .
Cienīgs darbs nodrošina pietiekamu, prasmēm un produktivitātei atbilstošu atalgojumu, darbavietas drošību un ģimenes sociālo aizsardzību, labākas iespējas personīgajai izaugsmei un sociālai integrācijai, brīvību paust savas intereses, apvienoties un piedalīties lēmumu pieņemšanā. Cienīgs darbs dod iespēju nopelnīt pietiekami sev un savai ģimenei, un uzlabot savu kvalifikāciju, lai pastāvīgi izvairītos no nabadzības un spētu pielāgoties darba tirgus izmaiņām.
Lai mazinātu ienākumu plaisu un nabadzību, valsts sekmē iedzīvotāju nodarbinātību un rūpējas par iedzīvotāju produktivitātes uzlabošanos . Nodokļu sloga samazināšana nodarbinātajiem ar zemiem ienākumiem radīs rīcībspēju iedzīvotājiem, kuri, strādājot atalgotu darbu, tomēr nespēj nodrošināt savas pamatvajadzības. Taču ienākumus darba ņēmējiem garantē ne tikai atbalstoša valsts politika un pašvaldību iniciatīvas, bet arī darba devēja iespējas un apņemšanās maksāt atbilstošu un taisnīgu atalgojumu, sedzot visus nodokļus.
Rīcības virziena mērķi un rādītāji
Mērķis 1: samazināt nabadzības riskam pakļauto nodarbināto īpatsvaru no 9,5% 2011. gadā līdz 5% 2020. gadā
Mērķis 2: palielināt nodarbinātības īpatsvaru darbspējas vecuma iedzīvotājiem no 67% 2011. gadā līdz 73% 2020. gadā
Rīcības virziena ietvaros veicamie uzdevumi
1. Darbaspēka nodokļu sloga samazināšana, prioritāri iedzīvotājiem ar zemu ienākumu līmeni
2. Nodarbinātības barometra izveidošana - darba tirgus dinamiku monitorējoša un attīstību prognozējoša sistēma, kas balstīta darbaspēka piedāvājuma un pieprasījuma dinamikas analīzē un ir vērsta uz Latvijas darbaspēka produktivitātes pastāvīgu uzlabošanu
3. Reģistrētas nodarbinātības un sociāli atbildīgas uzņēmējdarbības veicināšana: informatīvi pasākumi, sociālais dialogs, atbalsts komersantu apmācībām, darba inspekcijas kapacitātes celšana
4. Jauniešu nodarbinātības veicināšana, t.sk. (a) jauniešu pēc profesionālās un, vai augstākās izglītības pabeigšanas integrācija darba tirgū; (b) jauniešiem - bezdarbniekiem atbalsta pasākumi pirmās darba pieredzes iegūšanai; (c) brīvprātīgā darba pieejamības palielināšana sociālās atstumtības riskam pakļautajiem jauniešiem
5. Sociālās atstumtības riskam pakļauto bezdarbnieku un darba meklētāju nodarbinātības veicināšana, nodrošinot motivācijas, prasmju uzlabošanas un kompetenču celšanas, izglītības un sociālā atbalsta sistēmu (t.sk. apmācības, pagaidu darba iespējas, vietējās nodarbinātības iniciatīvas)
6. Uz re-socializāciju vērstu pasākumu īstenošana probācijas dienestā kriminālsodu izpildījušu sociāli atstumto grupu integrācijai sabiedrībā un darba tirgū
Rīcības virziena īstenošanai nepieciešamais kopējais finansējuma apjoms (miljonos LVL): tiks noteikts līdz gala redakcijai.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
