Šadurska ministrija joprojām nespēj uzrādīt RPIVA reorganizācijas plānu, figurē tikai īss melnrakstiņš
PIETIEK12.01.2017.
Komentāri (18)
Iesaki rakstu: 
Kārļa Šadurska vadītā Izglītības un zinātnes ministrija joprojām nespēj uzrādīt Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmijas (RPIVA) reorganizācijas plānu, lai gan kopš nodoma izziņošanas par augstskolas likvidāciju pagājusi jau vairāk nekā nedēļa. Plāna vietā figurē tikai īss melnrakstiņš uz divarpus lappusēm bez konkrētiem skaitļiem, ekonomiskā pamatojuma utt. Pietiek šodien publicē šo izteiksmīgo dokumentu.
Pietiek jau aizvadītajā nedēļā informēja, ka Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) nespēj uzrādīt nekādus aprēķinus un ekonomisko pamatojumu tās plānam reorganizēt (likvidēt) un pievienot Latvijas Universitātei Rīgas Pedagoģijas un izglītības vadības akadēmiju.
Pēc tam, kad nāca klajā šie plāni, Pietiek vērsās Izglītības un zinātnes ministrijā ar informācijas pieprasījumu, lūdzot iespēju iepazīties ar visiem ieguvumu aprēķiniem, ekspertu viedokļiem, ekonomisko ieguvumu analīzi utt., kam it kā vajadzēja būt sagatavotam pirms šāda nopietna jautājuma izlemšanas
Sākotnēji IZM apgalvoja, ka šādi aprēķini esot veikti un tikai laika un personāla trūkums neļaujot ar tiem iepazīties. Taču, vairākkārt sazinoties, izrādījās, ka šādus aprēķinus un analīzi IZM tomēr nespēj nodot atklātībai.
Savukārt pēc tam IZM nāca klajā ar oficiālu informāciju par paredzētu brīfingu, kurā ministrija skaidrošot „RPIVA reorganizācijas nepieciešamību, reorganizācijas procesa soļus un pasākumus studiju nepārtrauktības nodrošināšanai”.
Taču pēc šī paziņojuma izplatīšanas izrādījās, ka arī šajā mediju pasākumā ministrija negatavojas publiskot kādus ekonomiskos un finansiālos aprēķinus un analīzi, tā vietā mēģinot izlīdzēties ar datiem par izglītības iestāžu un to studentu skaitu.
Arī pašlaik IZM nekādu skaidru, detalizētu reorganizācijas plānu vēl joprojām uzrādīt nespēj un Pietiek informācijas pieprasījumu pagaidām ir ignorējusi. Tā vietā IZM vadība jau atkārtoti aicinājusi RPIVA vadību tikties, lai pārrunātu mantas nodošanas jautājumus.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.