Iesaki rakstu: 
Kā jau tas notiek parasti, arī šoreiz, uzsākoties jaunās Saeimas darbam, deputātiem ir jāsadalās pa komisijām. Tas notiek pēc pagājušonedēļ Saeimas sēdē apstiprinātiem algoritmiem, kuriem par pamatu ir frakcijas deputātu skaits un proporcionalitātes princips.
Sadalījums ir parādījies publiski, un tas jāapstiprina Saeimai, lai komisijas un arī pats parlaments BEIDZOT varētu sākt darbu. Tai pašā dienā komisijas locekļi sanāks uz pirmo sēdi, kurā savukārt tiek ievēlēta komisijas vadība.
Pārskatot deputātu sadalījumu pa komisijām, var redzēt, ka dažās komisijās (piemēram, Juridiskajā un Ārlietu) TOPOŠAJAI KOALĪCIJAI IR MAZĀKUMS - PAR VIENU BALSI. Savukārt pārējās komisijās (piemēram, Pilsonības, migrācijas vai Budžeta, Cilvēktiesību u.c.) KOALĪCIJAI BŪS TIKAI PAR VIENU BALSI VAIRĀK.
Ko tas nozīmē? Tas nozīmē, ka amati, kas tiek iedalīti opozīcijai (un tādi parādīsies!), tiek doti ar solījumu „BARDAKU NETAISĪT, VAJADZĪGOS LIKUMUS NODROŠINĀT UN VISPĀR LABI UZVESTIES - CITĀDI...”
Citādi kas? Citādi atņems tos amatus opozīcijai. Jautājums, cik tālu ies attiecīgās opozīcijas deputāti. Cik ļoti viņi sadīlos ar savu sirdsapziņu un solījumiem vēlētājiem.
„Saskaņai”, kas ir aizgājusi „skuju taku”, tas izdevās lieliski, par ko var pārliecināties, ieskatoties Saeimas mājas lapā. V.Orlovs mandātu komisijā, bet S.Dolgopolovs Valsts pārvaldes komisijā vairākas Saeimas noturējās. Un turklāt tika arī pārvēlēti! Kas nozīmē, ka spēja gan ar sirdsapziņu, gan vēlētājiem sadīlot.
M.Kučinskis iepriekšējā Saeimā bija Nacionālās drošības komisijas vadītājs. Tātad faktiski „karājās uz mata” pozīcijas rokās. Kā man savulaik ir teicis viens no Saeimas deputātiem, kas bija strādājis Saeimas prezidijā, - „10 deputātu parakstu uz lēmumprojekta”, Saeimas balsojums un – čuššš, amats vējā. Neatkarīgi, vai tu esi Saeimas priekšsēdētājs vai komisijas vadītājs.
Tāpēc par to, ka apmaiņai ir jādod solījums, jo „par velti, kā zināms ir tikai siers otrai pelei”, nav šaubu. To varēs redzēt komisiju, Saeimas kopsēžu balsojumos, un ilgi nebūs jāgaida. Piebildīšu, ka TIKAI LPV NEBŪS KOMISIJU VADĪTĀJU AMATU. Domājiet paši, ļaudis!
Seko mums 
Diskusijās par Stambulas konvenciju (jeb Eiropas Padomes Konvencija par vardarbības pret sievietēm un vardarbības ģimenē novēršanu un apkarošanu) pazūd būtisks jautājums – kāpēc vispār ir domātas konvencijas, kāda ir to nozīme un kāpēc valstis tām pievienojas? Šajā rakstā pievērsīšos potenciālajiem ieguvumiem no konvencijas, kā arī pretestības iemesliem.
“Biju pārliecināts, ka mūsu ceļi nekad nekrustosies. Bet, re, valsts svētki ir tas, kas tomēr vieno, kaut arī mūsu politiskie uzskati ir pilnīgi pretēji,” saldi smaidot, vienā no 18. novembra pasākumiem mani uzrunāja kāds augsts ierēdnis. Vienojošais elements gan bija tikai reālā, “taustāmā” telpa, kurā atradāmies, bet politiskajā, sociālajā telpā mūs šķīra bezdibenis. Un joprojām šķir. Tas paliek arvien dziļāks un platāks. Ne jau tikai starp mani un konkrēto ierēdni, bet starp tautu un ierēdniecisko valsts aparātu.
Uzskatu, ka par mana tēva Andra Ļubkas (attēlā) slepkavību aizdomās turētās personas un to tuvinieki šobrīd apzināti apmelo manu tēvu nacionālā naida kurināšanā, lai tādējādi novērstu uzmanību no patiesajiem slepkavības iemesliem. Kā arī, apzināti publiski nomelnojot manu tēvu, notiek klajš mēģinājums ietekmēt tiesībsargājošās institūcijas un pat tiesu.
Ar nelabu sajūtu sekoju medijos publicētajām ziņām par Zolitūdes traģēdijas tiesvedību. Esmu būvinženieris, absolvējis Venecuēlas Centrālo universitāti, un man ir Kārnegija un Melona Universitātes (ASV) maģistra grāds būvinženierijā (ar iespējami augstāko atzīmi).
ANO 1919. gadā dibinātā Starptautiskā Darba organizācija publicējusi statistiku – 2020. gadā Latvijā aptuveni 29% visu strādājošo bija nodarbināti publiskajā sektorā, bet labākā proporcija esot Austrijā – 4%. Ieliku šo ziņu Twitter, un tas sāka vārīties. Esot sajaukti āboli ar bumbieriem, un vispār, kas tā tāda par organizāciju?
Šis raksts ir pēdējais brīdinājums koloniālajiem pārvaldniekiem Latvijā! Pēdējais brīdinājums viņu pakalpiņiem valdībā un valsts struktūrās. Tautas pacietības mērs ir izsmelts! Mēs runājām, aicinājām apstāties un pārtraukt LATVJU TAUTAS iznīcināšanas politiku. Taču viss veltīgi. Jūs nevēlējāties mūs sadzirdēt, ieklausīties un saprast - PIETIEK! Tad runāsim citā "valodā" ! Jums saprotamajā!
Saistībā ar jaunās valdības kreisi liberālo kursu vērtību jautājumos, par prioritāti demogrāfiskās krīzes, ekonomiskās stagnācijas, kā arī militāra un hibrīdkara apdraudējuma apstākļos steidzami izvirzot “partnerības” likumprojektu pieņemšanu, paužam savu nostāju.
Mēs, Nacionālā savienība “Taisnīgums”, paziņojam, ka esam pievienojušies iniciatīvai par tautas nobalsošanu, lai atlaistu 14. Saeimu.