Saeimas opozīcija pieprasa paskaidrojumus Stukānam, Straumem un Mežvietam sakarā ar VID pasūtījumu lietu
PIETIEK07.03.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar Valsts ieņēmumu dienesta pasūtījumu lietas skandālu, kas sākās pēc 17. februārī laikrakstā „Diena” publicētā raksta “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, Saeimas opozīcijas deputāti ir pieprasījuši paskaidrojumus LR ģenerālprokuroram Jurim Stukānam, Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem un Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam. Publicējam visus trīs deputātu pieprasījumus.
Latvijas Republikas ģenerālprokuroram Jurim Stukānam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
1. Vai Latvijas Republikas prokuratūra (turpmāk – prokuratūra) ir reaģējusi uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsākusi pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
2. Vai prokuratūra reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, ir īstenojusi savas Kriminālprocesa likuma 26.panta otrās daļas 3.punktā, 27.panta otrās daļas 1.punktā, 36.panta pirmajā daļā, 37.panta trešās daļas 6.punktā, 38.panta pirmās daļas 3.punktā minētās tiesības, vai arī 38.panta trešajā daļā minētās tiesības – “izņēmuma gadījumā ģenerālprokurors, Ģenerālprokuratūras Krimināltiesiskā departamenta vai tiesas apgabala virsprokurors var noteikt prokuroru par procesa virzītāju izmeklēšanas stadijā”, kā arī Prokuratūras likumā noteiktās tiesības un pilnvaras attiecībā uz intervijā minēto VID Nodokļu un muitas pārvaldes lietvedībā esošo kriminālprocesu, kā arī attiecībā uz kriminālprocesu, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā?
3. Vai intervijā paustais “Dažas dienas pirms kratīšanām es kopā ar savu vadību un VID ģenerāldirektori Ievu Jaunzemi braucām uz Ģenerālprokuratūru, kur ģenerālprokurors Juris Stukāns tika informēts par plānotajām aktīvām darbībām” atbilst patiesībai?
4. Vai Jūsu ieskatā I.Jaunzemes dalība sanāksmē par plānotajām izmeklēšanas darbībām bija tiesiska, ņemot vērā to, ka saskaņā ar Kriminālprocesa likuma 375.panta pirmajā daļā noteikto “kriminālprocesa laikā krimināllietā esošie materiāli ir izmeklēšanas noslēpums un ar tiem drīkst iepazīties amatpersonas, kuras veic kriminālprocesu, kā arī personas, kurām minētās amatpersonas attiecīgos materiālus uzrāda šajā likumā paredzētajā kārtībā”?
Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja priekšniekam Jēkabam Straumem: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
5. Vai Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (turpmāk – KNAB) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
6. Vai KNAB reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID” ir īstenojis savas Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja likumā noteiktās tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I.Lūres bērnu tēvu?
7. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā KNAB ir uzsācis pārbaudi, t.i. par iesnieguma saturā minēto – “Veicot procesuālās darbības kriminālprocesā, no procesā iesaistītām personām tika iegūta informācija, par to, ka apmaiņā pret labvēlīgu lēmuma pieņemšanu kriminālprocesā, kas atrodas VID Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā, tika pieprasīti un nodoti naudas līdzekļi 50 000 EUR apmērā.Bez tam kriminālprocesā, kas atradās manā lietvedībā, papildus iesniegtajai informācijai VID Iekšējās drošības pārvaldē, no galvenās iesaistītās personas tika saņemta informācija par naudas maksāšanu no 130 000,00 līdz 150 000,00 eiro apmērā katru mēnesi augstām VID amatpersonām, ilgstošā laika periodā, tādējādi kriminālprocesā iesaistītais uzņēmums vairāku gadu garumā varēja izvairīties no nodokļu nomaksas valsts budžetā vairākus miljonus eiro apmērā. Ņemot vērā to, ka iegūtā informācija bija par augstu VID amatpersonu iespējams izdarītiem noziedzīgiem nodarījumiem, un baidoties pret sevis vērstām represijām, tā iepriekš netika iesniegta Korupcijas novēršanas apkarošanas birojam, jo viena no iesaistītajām personām ir VID Iekšējās drošības pārvaldes direktors Aigars Prusaks, kurš ilgus gadus strādāja Korupcijas novēršanas apkarošanas birojā”, kā arī “Norādu, ka veicot kratīšanu manā darba kabinetā un izņemto manu darba datoru, VID Iekšējās drošības pārvaldes darbinieki ir ieguvuši daļēju informāciju par A. Prusaku un bijušās sievas izdarītajiem noziedzīgiem nodarījumiem”?
8. Vai I.Jaunzeme ar savu ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, t.i. “Atliek tikai cerēt, ka otrā un trešā intervija, jo šī esot tikai pirmā, sekos jau no brīvības atņemšanas vietām, jo mūsu kolēģi KNAB dara savu darbu” un “Septembrī viens portāls rakstīja -"Tad nu arī izmeklētāja nav kautrējusies – un rezultātā tagad Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojam ir pārliecinošs ierakstu komplekts un arī sekmīgi paveikts eksperiments, kas ļauj diezgan droši apgalvot – izmeklētājai nāksies sēdēt un sēdēt pietiekami ilgi”” nav izpaudusi viņai kā iestādes vadītājai darītu zināmu informāciju, kas ir KNAB lietvedībā esošā kriminālprocesa izmeklēšanas noslēpums?
Valsts drošības dienesta priekšniekam Normundam Mežvietam: par informācijas sniegšanu
Ievērojot laikrakstā Diena 2023. gada 17. februārī publicēto interviju “Kas un kā “pasūtīja” Lato Lapsu un Jurģi Liepnieku”, kurā atklāti vairāki šokējoši fakti par Valsts ieņēmumu dienesta (turpmāk – VID) amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām, kas nu jau ieguvis plašu rezonansi sabiedrībā, tajā skaitā vairākos TV24 raidījumos,, kā arī intervijai sekojušo VID ģenerāldirektores I.Jaunzemes ierakstu sociālo tīklu vietnē Facebook, lūdzam sniegt deputātiem atbildes uz sekojošiem jautājumiem.
9. Vai Valsts drošības dienests (turpmāk – VDD) ir reaģējis uz augstāk minēto informāciju, piemēram, uzsācis pārbaudi par VID amatpersonu iespējamām prettiesiskām darbībām?
10. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem, t.i. “Uz to Kristīne Prusaka-Brinkmane man atbildēja, ka viņai šis fakts esot zināms un, ja es uzņemšos šo "pasūtījumu", viņa sakārtos mana "bērna tēva" jautājumu VID, vienlaicīgi norādot, ka pretējā gadījumā mana "bērna tēva" problēmas ar VID varētu būt par iemeslu, lai es zaudētu darbu VID”, ir īstenojis savus Valsts drošības iestāžu likumā noteiktos uzdevumus un tiesības, ir pieprasījis sniegt paskaidrojumus Kristīnei Prusakai-Brinkmanei un Aigaram Prusakam, kura vadītās VID struktūrvienības Iekšējās drošības pārvaldes lietvedībā atrodas kriminālprocess, kurš uzsākts pret I. Lūres bērna tēvu?
11. Vai intervijas noslēgumā publicētā I.Lūres iesnieguma Valsts drošības dienesta priekšniekam N. Mežvietam 2022. gada 7. jūnijā sakarā VDD ir uzsācis pārbaudi?
12. Vai VDD, reaģējot uz intervijā atklātajiem faktiem nesaskata ilgstošu interešu konflikta situāciju, jo, iespējams, Aigars Prusaks nav reaģējis uz savas bijušās dzīvesbiedres un bērna mātes iespējamiem noziedzīgiem nodarījumiem?
13. Vai iespējamā Aigara Prusaka rīcība nav pamats lemt par pielaides valsts noslēpumam anulēšanu?
Seko mums 
Valsts amatpersonas īpaši jau vēlēšanu laikā daudz runā par uzņēmējdarbības vides uzlabošanu, palīdzību uzņēmējiem, tiesiskumu un tā tālāk, un tā joprojām. Praksē gan mēdz būt citādāk, un valsts iestāžu vērsanās pret mani, manas ģimenes locekļiem un manis vadīto uzņēmumu liecina, ka realitāte var līdzināties absurda lugai.
Konkrētā piemērā – Balvos. 2022.gada oktobrī uz ceļa, kuru kā taisnāko vairāk nekā 30 gadus lieto mazdārziņu īpašnieki, bez brīdinājumiem tika nostiepta ķēde, kurā par laimi nelaimē ar salīdzinoši lēnu ātrumu (ap 15 km stundā) ietriecās motocikla vadītājs kurš guva nopietnas kakla traumas.
Vēlos Jūs informēt, kas notiek Valmieras policijā un prokuratūrā.Jau neskaitāmas reizes pēdējo pāris gadu laikā tiek ierosinātas krimināllietas par izvarošanu. Tiek aizturēti cilvēki, kuri pēc pāris mēnešiem tiek atbrīvoti. Bet tajā pašā laikā cietušās personas saņem no valsts atlīdzību, kas paredzēta cietušām personām
Pirms vairāk nekā desmit gadiem politiskajā dienaskārtībā pirmoreiz nonāca jautājums par Latvijas sabiedrisko mediju apvienošanu. Toreiz Latvijas Radio iestājās pret to, jo apvienošanās sākotnējais ambiciozais plāns toreizējā resursu trūkuma situācijā bija nerealizējams, savukārt apvienošanās, neieguldot nepieciešamos finanšu līdzekļus attīstībai, solīja vairāk risku nekā ieguvumu. Procesa virzītāji aizrautīgi runāja par sinerģiju, kas veidosies apvienotajā medijā, tajā pašā laikā nespējot kliedēt bažas par to, vai:
Pirms ejam tālāk, ir jāuzsver, ka sazvērestības teoriju patiesums šeit nav būtisks. Vārdu savienojums “sazvērestības teorija” sākotnēji nenozīmē, ka šī teorija pauž nepatiesību, vien to, ka tā apraksta vairāku spēlētāju sazvērēšanos. Taču skaidrs, ka mūsdienās šim vārdu savienojumam ir negatīva konotācija — ar to apzīmē stāstus, kurus publiskajā telpā nav pieņemts uzskatīt par patiesiem.
16.martā Ogres muzejā notika pasākums “Demokrātijas akadēmijai”. Tā ir programma, kuru par dažādu fondu, tostarp Sorosa fonda “DOTS”, naudu īsteno vairākas biedrības. “Akadēmiķi” apmeklēja muzeju, bet “aizmirsa” par to samaksāt.
Uzstādījums, ka, pirms nav veiktas reformas, veselības aprūpes budžetu ir racionāli papildināt vien tehniski, vedina minēt, vai tiešām valdība sāk cīņu ar lielāko šķērsli nozarē, proti, hroniski samilzušo administratīvo vājumu. Gadiem ilgi Nacionālais veselības dienests un Veselības ministrija apzināti vairījušies veikt reālu pārraudzību, cik lietderīgi ārstniecības iestādes izmanto piešķirtos līdzekļus, kas paredzēti deleģēto valsts pārvaldes uzdevumu izpildei, lai sniegtu iedzīvotājiem valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus. Ja tiks īstenota reāla padotība, iestādes riskēs aizskart medicīnas establišmenta intereses.
