Iesaki rakstu: 
Jau tā nebūt ne vieglajai situācijai ap nākamās valdības koalīcijas izveidi, kādā atrodas Vienotība, pievienojies saspīlējums tās līderu ambīciju dēļ, vēloties uzvaru vēlēšanās konvertēt amatos. Par 10. Saeimas spīkera amatu iekšēji konkurē divi Vienotības līderi – Ģirts Valdis Kristovskis (Pilsoniskā savienība) un Solvita Āboltiņa (Jaunais laiks).
Par Saeimas spīkeru parlaments balso aizklātā balsošanā ar vēlēšanu zīmēm, kas var nest pārsteigumus. Neoficiālos izteikumos Vienotības politiķos ir bažas, ka Aivars Lembergs, kura ietekme jau iepriekš ne vienreiz vien ir saskatīta aiz atsevišķiem aizklātajiem balsojumiem, varētu pacensties nodrošināt, lai Kristovskis netiktu ievēlēts. „Tas būtu trieciens premjeram, tādēļ mēs nevaram atļauties tā riskēt,” Pietiek skaidroja kāds Vienotības politiķis. Lembergs iepriekš publiskos izteikumos Kristovski ir saistījis ar aizdomām par sava oponenta Ventspils tranzītbiznesa karā Olafa Berķa interešu pārstāvību. Šī iemesla dēļ Lembergs jau iepriekš Kristovskim ir šķērsojis ceļu vēlmē gan ieņemt satiksmes ministra amatu, gan vadīt Tieslietu ministriju.
Lai iegūtu Saeimas spīkera amatu, par to var nākties maksāt ar ietekmi valdībā ne tikai attiecībā pret citām partijām, bet arī Vienotības iekšienē, kur lielāku mandātu skaitu nekā JL ir ieguvusi PS. „Āboltiņa dabūs šo burkānu,” par politiķes izredzēm kļūt par Saeimas spīkeri neoficiālā sarunā Pietiek teica kāds Vienotības pārstāvis ne no JL, liekot manīt, ka arī PS par to paprasīs augstu cenu. Tāpat, atsakoties no Saeimas spīkera amata, ko iepriekš ieņēma Gundars Daudze, savu ietekmi jaunajā valdībā cer vairot ZZS, kura vēlas gan ietekmēt tieslietu ministra izvēli, gan beidzot ieņemt kādu saimniecisko amatu – vadīt Ekonomikas vai Satiksmes ministriju.
Kā reālistiskāks variants tiek minēta iespēja, ka Kristovskis kļūs par ārlietu ministru, - par šo posteni politiķim arī ir interese. Kristovskis neoficiāli minēts arī saistībā ar ekonomikas ministra amatu, un viņš Pietiek nenoliedza, ka Ekonomikas ministrija ir PS interešu lokā.
Nākamās valdības veidotāji paļaujas, ka Rīgas pilij, ar ko tradicionāli tiek saskaņotas ārlietu ministra un aizsardzības ministra kandidatūras, pret Kristovski iebildumu nebūs. Par ārlietu ministra amatu cīnās cits Vienotības politiķis Artis Pabriks, kurš reiz jau bija ārlietu ministrs Aigara Kalvīša (Tautas partiju) valdības laikā, bet tad pameta Tautas partiju (TP) un kopā ar no TP izslēgto Aigaru Štokenbergu izveidoja vienu no pašreizējām Vienotības partijām – Sabiedrību citai politikai (SCP). Vēlēšanu rezultāti parādīja, ka Pabriks ir ārkārtīgi populārs. Viņš startēja kā 2. numurs Vidzemes sarakstā, un iepretim viņa vārdam 30 182 vēlētāji pievilkuši plusiņus, kas ir otrais augstākais rādītājs aiz premjera Valda Dombrovska.
Vienotības iekšienē kā vēl viens kandidāts ārlietu ministra amatam minēts bijušais vēstnieks ASV Ojārs Kalniņš, bet viņa trūkums ir krievu valodas nezināšana, kas apgrūtinātu dialogu ne tikai ar Maskavu, bet arī ar Centrālāzijas valstīm, kas svarīgi kontekstā ar NATO kravu tranzītu no Latvijas uz Afganistānu.
Iepriekš pavīdēja versija, ka Āboltiņa kā politisko kompromisu meistare galējas nepieciešamības gadījumā varētu ieņemt kādu amatu valdībā, konkrēti – kļūt par tieslietu ministri, ja citādi nebūtu iespējams rast kompromisu starp Aivara Lemberga ietekmē esošo ZZS un Vienotību par abām pusēm pieņemamu kandidātu.
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
