Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējā Saeimas vēlēšanu kārtība paver iespēju vienam un tam pašam cilvēkam netraucēti nobalsot vairākas reizes: ja viņš pēc pases pazaudēšanas un jaunas saņemšanas ir atradis arī veco, tad viņam ir iespēja nobalsot ar katru no šīm pasēm. Centrālā vēlēšanu komisija (CVK) nenoliedz, ka šis ir reāls Saeimas vēlēšanu sistēmas trūkums, kuru būtu nepieciešams novērst, ieviešot vēlētāju reģistru, jo pašreiz CVK rīcībā neesot iespēju pārliecināties, vai persona jau nav nobalsojusi ar citu pasi.

Uz vēlēšanu likuma „caurumu” uzmanību vērš kāds Pietiek lasītājs, kurš izrēķinājis, ka pietiktu ar 60 tūkstošiem eiro, lai sev simtprocentīgi garantētu pašvaldības deputāta vietu. „Pase ir derīga desmit gadus. Ne tikai teorētiski, bet arī praktiski var katru mēnesi iet izņemt jaunu pasi, sakot, ka vecā pazudusi. Pase maksā kādus 20 eiro. Respektīvi viena balss vēlēšanās maksā 20 eiro. Desmit gadus mērķtiecīgi zaudējot pases un izņemot jaunas, mēs varam 10 gados savākt veselu maisu ar tām. To var darīt arī visi radi un draugi,”  kalkulē lasītājs, kurš ir izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī neviens nepārbauda, vai cilvēks ar savu personas kodu jau nav kaut kur nobalsojis.

Izbrīnīts, ka vēlēšanu iecirknī tikai pārbauda pases derīguma termiņu, viņš rakstījis vēstuli Centrālajai vēlēšanu komisijai, kura apstiprinājusi, ka komisijai neesot tādu resursu, lai datorā ievadītu visus personu kodus. „Katram tirdzniecības aģentam ir maza planšetīte, kurā var redzēt preču atlikumu noliktavā reālajā laikā, bet valstij nav resursu, lai katra vēlētāja personas kodu ievadītu, manuprāt, pavisam vienkārši uzprogrammējamā datubāzītē. Manuprāt absurds,” uzsver lasītājs.

Pēc viņa domām, būtu vērts pārbaudīt, vai vēlētājs ar vienu un to pašu personas kodu nefigurē vairākas balsošanas reizes. Turklāt viņš ir pārliecināts, ka šāds vēlēšanu likuma „caurums” paver iespēju ar krāpniecisku shēmu diezgan vienkārši tikt ievēlētam pašvaldībā, kur nepieciešams mazāks balsu skaits.

CVK preses sekretāre Kristīne Bērziņa gan vērš uzmanību, ka sistēma, kad vēlētājam tiek iespiests pasē zīmogs  un nav uzskaites par to, vai konkrētā persona nav balsojusi vairākas reizes ar dažādām pasēm, pastāv tikai Saeimas vēlēšanās, jo pašvaldību vēlēšanās ir vēlētāju reģistrs un katrs vēlētājs ir piesaistīts konkrētam vēlēšanu iecirknim, kur arī konkrēti sarakstā atzīmē katras personas piedalīšanos vēlēšanās.

Taču CVK nenoliedz, ka Saeimas vēlēšanās tiešām pastāv iespēja nobalsot arī ar pasi, kura it kā ir pazaudēta un teorētiski nav derīga. CVK rīcībā nav tādu resursu, lai ziņas par katru vēlētāju ar personas kodu ievadītu datu bāzē, kurā varētu pārliecināties par balsojuma unikalitāti. Vienīgā iespēja to novērst esot vēlētāju reģistra ieviešana, taču pret to nobalsojuši Saeimas deputāti.

Pēc Bērziņas sniegtās informācijas, Latvija ir vienīgā Eiropas Savienības valsts, kurā izdara atzīmi pasē par piedalīšanos parlamenta vēlēšanās. Visās citās valstīs pastāv vēlētāju reģistrs. Šādu kārtību vajadzētu ieviest arī pie mums, un CVK tam jau esot bijusi gatava, kad parādījās personas identifikācijas kartes, kuru dēļ šajās Saeimas vēlēšanās tika izveidota sistēma ar vēlētāju apliecībām tiem pilsoņiem, kuri nav izņēmuši pasi, bet tikai identifikācijas karti. Tomēr pērnajā vasarā Saeima ar pārliecinošu balsu vairākumu noraidīja ierosinājumu par vēlētāju reģistru un vēlētāju piesaisti konkrētam balsošanas iecirknim Saeimas vēlēšanās.

Šo likumprojektu atbalstīja tikai 18 deputāti - Solvita Āboltiņa (Vienotība), Viktors Valainis un Reformu partijas pārstāvji, bet pret bija 56 citi Vienotības, kā arī Visu Latvijai!-Tēvzemei un Brīvībai/LNNK, Saskaņas centra, Zaļo un zemnieku savienības pārstāvji, kā arī deputāts Dāvis Stalts. Savukārt balsojumā atturējās Jānis Junkurs, Gunārs Rusiņš, Elīna Siliņa un Jānis Upenieks, un vēl 13 deputāti balsojumā nepiedalījās.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

20

Nē seksuālai vardarbībai!

FotoIzskatās, ka ejam uz to, ka vīrietis ar sievieti varēs iepazīties un ielaisties tikai tad, ja neviens nav ar citu, ja tas notiek ar attiecīgiem noturības solījumiem un liecinieku (eparaksta) klātbūtnē. Paga, nevaru atcerēties, nebija šitāda štelle jau iepriekš izgudrota?
Lasīt visu...

21

Latvijas Pastu ved uz maksātnespēju

FotoLatvijas Pasta pašreizējā valde (Beate Krauze-Čebotare, Andris Puriņš, Jānis Kūliņš un Pēteris Lauriņš) mērķtiecīgi gremdē Latvijas Pastu.
Lasīt visu...

21

Donalds Tramps, Ādolfs Hitlers un dzīve uz muļķu kuģa

Foto2016. gadā, pēc referenduma par Lielbritānijas izstāšanos no Eiropas Savienības un Donalda Trampa uzvaras ASV prezidenta velēšanās jēdziens “post patiesība” tik bieži un enerģiski tika lietots un analizēts visā Rietumu pasaulē, ka “Oxford dictionary” to atzina par gada vārdu. 
Lasīt visu...

21

Cik nopietnas ir Latvijas spējas pretoties Krievijas agresijai?

FotoNesenais Nacionālo bruņoto spēku (NBS) paziņojums, ka “Latvijā drošības situācija ir tikpat stabila un līdzvērtīga tai, kāda ir citās NATO dalībvalstīs, kuras nerobežojas ar krieviju, piemēram, Spānijā, Francijā vai Itālijā”, tautu nevis nomierināja, bet gan lika vēl vairāk satraukties par to, kas īsti valstī tiek darīts aizsardzības spēju stiprināšanā. Tā vietā, lai mierinātu iedzīvotājus ar tukšpļāpību, Polija intensīvi bruņojas. Bet ko šajā jomā dara Latvija?
Lasīt visu...

6

Vai sabiedrība pieprasīja “cūkskandālu” un Gunāra Astras izsmiešanu?

FotoKļūdījos, domādama, ka Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomei (SEPLP) ir jelkādas iespējas teikt savu “biezo vārdu”, vērtējot sabiedrisko mediju darbību. Padomes mājaslapā varam vien iepazīties ar 14 punktiem, kas vispārīgi iezīmē padomes darba jomas. Taču pēdējie skandāli un cilvēku neizpratne par sabiedrisko mediju izpausmēm liek uzdot daudzus jautājumus.
Lasīt visu...

20

Pēc spermas nolaišanas uz krūtīm* progresīvā kultūras ministre ir atradusi jaunu kultūras aktualitāti – iesaistīšanos kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupā

FotoValdība 19. marta sēdē izskatīja Kultūras ministrijas (KM) sagatavoto informatīvo ziņojumu „Par Latvijas Republikas pievienošanos Apvienoto Nāciju Organizācijas (ANO) 1992. gada 9. maija Vispārējās konvencijas par klimata pārmaiņām** Kultūrā balstītas klimata rīcības draugu grupai” un atbalstīja šo iniciatīvu.
Lasīt visu...

21

Aivars Lembergs nekādus Kremļa naratīvus nav izplatījis, toties LSM darbojas Kremļa interesēs

FotoŠī gada 19. martā portāla lsm.lv publikācijā "Lembergs vaino Latvijas valdību "Krievijas provocēšanā"; viņa teikto lūdz vērtēt Saeimas komisijā” tās autors Ģirts Zvirbulis apgalvo:
Lasīt visu...

12

Uzmācīgie IRši

FotoPagājušas vien dažas dienas, kopš rakstīju par dažādiem “ķīmiskajiem elementiem”, kas pavada „Jauno vienotību”, un kā vecajā latviešu parunā: “Kā velnu piemin, velns klāt!”
Lasīt visu...

21

Tas ka, cilvēks par nopelnīto naudu var atļauties nogalināt sava prieka pēc, ir tikai apsveicami!

FotoPazīstu Jāzepu Šnepstu (attēlā) personīgi. Jā, viņš ir kaislīgs mednieks. Dara to dekādēm, dara to profesionāli, legāli un, pats galvenais, selektīvi (atšķirībā no 90% Latvijas mednieku) kuri šauj pa visu kas kustās.
Lasīt visu...