Saistībā ar Drošības policijas lomu lidostas noklausīšanās shēmās PIETIEK vēršas Ģenerālprokuratūrā un NDP
PIETIEK23.12.2013.
Komentāri (22)
Iesaki rakstu: 
Sakarā ar ziņām par iespējamo Drošības policijas nolaidību saistībā ar vērienīgajām izspiegošanas shēmām lidostā Rīga un tās darbinieku iesaistīšanos to organizēšanā un īstenošanā Pietiek 16. decembrī vērsies ar iesniegumu Nacionālajā drošības padomē un Ģenerālprokuratūrā.
Kā zināms, Starptautiskās lidostas Rīga Drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš un vēl četri lidostas darbinieki atstādināti no amata aizdomās par lidostas vadības noklausīšanos un izsekošanu, un Drošības policija decembra vidū ir sākusi kriminālprocesu.
Uzsāktā kriminālprocesa ietvaros tiek izmeklēts, kā uzdevumā Lazdiņš veicis apjomīgo izspiegošanu, kam nodevis šo sensitīvo informāciju un kādiem mērķiem tā izmantota. Jau pašlaik pieļāvuma formā izskan, ka ietekmīgu amatpersonu un uzņēmēju izsekošana lidostā veikta ar mērķi iegūt kompromitējošus materiālus un, iespējams, ietekmēt viņu pieņemamos lēmumus, šantažēt.
Pēc neoficiālas versijas, tieši Lazdiņa aktivitātes pret kādu ietekmīgu amatpersonu varēja būt grūdiens, kādēļ Drošības policija beidzot pievērsusies lidostas Drošības departamenta vadītāja un viņam pietuvināto personu darbībai.
Neoficiālā līmenī par to, ka lidostas Drošības departamenta resursi tiek izmantoti nelikumīgai noklausīšanai un izsekošanai, tika runāts jau gadiem, kopš Lazdiņš nonāca amatā, taču Jāņa Reinika (attēlā) vadītā Drošības policija līdz šim šo informāciju ar dažādiem aizbildinājumiem ignorēja.
Arī tagad, kad Drošības policija beidzot bijusi spiesta sākt kriminālprocesu, Reinika vadītā iestāde mēģina dažādi norobežoties no atklātajiem faktiem, - kaut gan zināms tas, cik cieši Drošības policija dažādos līmeņos (ieskaitot darbinieku piestrādāšanu) sadarbojusies ar lidostas Drošības departamentu, oficiāli tā apgalvo, ka neko par sarunu noklausīšanos un cita veida izspiegošanu neko neesot zinājusi.
Ņemot vērā publiskotos faktus, Pietiek jau 16. decembrī ir vērsies ar oficiāliem iesniegumiem Ģenerālprokuratūrā un Nacionālajā drošības padomē. Abos šajos iesniegumos norādīts uz publiskotajiem faktiem, kas varētu liecināt ne tikai par Drošības policijas nolaidību, bet arī iesaistīšanos prettiesiskās darbībās:
"Saistībā ar notikumiem starptautiskajā lidostā Rīga publiski parādījusies informācija, ka VAS Starptautiskā lidosta Rīga Drošības departamenta vadītājs Raimonds Lazdiņš veicis iepirkumu, par VAS līdzekļiem iegādājoties īpašo aparatūru telefonsarunu un citu sarunu noklausīšanai, kā arī programmas elektroniskā pasta saziņas izspiegošanai.
No šīs informācijas izriet, ka šādi iepirkumi nav bijuši iespējami bez Drošības policijas vadības piekrišanas, kas nozīmē, ka Drošības policijas vadība varētu būt atbalstījusi VAS Drošības departamenta darbinieku prettiesiskas darbības vai arī pret šīm darbībām izturējušās nolaidīgi, tādā veidā veicinot noziedzīgas darbības."
Pietiek iesniegumos abas šīs struktūras aicinātas nekavējoties rīkoties saistībā ar publiskotajiem faktiem, kas liecina par iespējamām Drošības policijas prettiesiskām darbībām.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.