Sāk administratīvo lietu par Rīgas domes nevēlēšanos atklāt ziņas par izcirstajiem kokiem
PIETIEK23.10.2018.
Komentāri (1)
Iesaki rakstu: 
Administratīvā rajona tiesa ir sākusi administratīvo lietu saistībā ar Rīgas pašvaldības nevēlēšanos atklāt ziņas par to, cik daudzi koki un ar kādu pamatojumu pērn un šā gada pavasarī ir izcirsti galvaspilsētas teritorijā, kā arī detalizētu informāciju par katru nocirsto koku. Pietiek šodien publicē pieteikumu administratīvajai tiesai, pēc kura saņemšanas tika sākta lieta.
Pieteikums administratīvajai rajona tiesai
2018. gada 20. aprīlī vērsos Rīgas domē ar šādu informācijas pieprasījumu:
„Atbilstoši Informācijas atklātības likuma normām vēlos saņemt no Jūsu iestādes šādu informāciju:
1) kas ir tās pašvaldības iestādes vai kapitālsabiedrības, kas pašvaldības uzdevumā nodarbojas ar koku izzāģēšanu galvaspilsētas teritorijā? Par katru attiecīgo juridisko personu miniet tās pilnu nosaukumu
2) cik gadījumos katra no šīm juridiskajām personām laikā posmā no 2017. gada 1. janvāra līdz 2018. gada 20. aprīlim ir veikusi koku izzāģēšanu galvaspilsētā. Par katru gadījumu sniedziet datus par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu.
Pieprasītā informācija man nepieciešama, lai veicinātu tiesiskumu valsts un pašvaldību pārvaldē un labas pārvaldības principus.
Informācijas prettiesiskas nesniegšanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā. Precīzas normatīvo aktu normu neievērošanas gadījumā vērsīšos ar pieteikumu administratīvajā tiesā.
Uz šo informācijas pieprasījumu esmu saņēmis ar 2018. gada 21. maiju datētu vēstuli, ko parakstījis Rīgas pilsētas būvvaldes vadītājs I. Vircavs.
Šajā vēstulē lielākā daļa no manis prasītās informācijas (dati par konkrētā koka nozāģēšanu - precīzu vietu, konkrētās iznīcināšanas laiku (datums, laiks), šīs iznīcināšanas veicējiem (konkrētā domes struktūra vai kapitālsabiedrība, tās konkrētie darbinieki, par katru darbinieku minot vārdu, uzvārdu un ieņemamo amatu) un konkrētās nozāģēšanas pamatojumu) nav sniegta.
Šā gada 22. jūnijā vērsos ar pieteikumu administratīvajā rajona tiesā, kā atbildētāju minot Rīgas domi.
Administratīvā rajona tiesa manu pieteikumu nepieņēma, norādot, ka Rīgas pilsētas būvvaldes atteikums jāpārsūdz Rīgas domes Pilsētas attīstības departamentā.
Atteikumu pārsūdzēju šā gada 19. jūlijā, un šā gada 10. augustā saņēmu Rīgas domes Pilsētas attīstības departamenta atteikumu, kas datēts ar šā gada 7. augustu.
Tā kā uzskatu Rīgas pilsētas būvvaldes rīcību, nesniedzot man prasīto informāciju, par prettiesisku un tā kā man nav iespējas pārsūdzēt šo informācijas sniegšanas atteikumu augstākstāvošā iestādē,
lūdzu tiesu:
1) ierosināt administratīvo lietu;
2) atzīt par prettiesisku Atbildētāja rīcību, nesniedzot manis pieprasīto informāciju;
3) uzlikt Atbildētājam par pienākumu atvainoties par savu prettiesisko rīcību, neievērojot Informācijas atklātības likuma normas;
4) uzlikt Atbildētājam par pienākumu sniegt pieprasīto informāciju.
Lato Lapsa
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.