Saņemot no Valsts policijas Galvenās kriminālpolicijas pārvaldes Pietiekpārstāvja iesniegumu, kurā tika norādīts uz uzņēmēja Sergeja Zaharjina valsts valodas neprasmi un citiem apstākļiem, Pilsonības un migrācijas lietu pārvalde sākusi pārbaudi par uzņēmuma Liepājas metalurgs saimnieka Latvijas pilsonības iegūšanas likumību.
Oficiāli skaitās, ka Zaharjins sekmīgi nolicis latviešu valodas eksāmenu, kas bijis nepieciešams Latvijas pilsonības iegūšanai. Nesaņēmis to par īpašiem nopelniem, Zaharjins pilsonību naturalizācijas kārtībā (kas paredz arī valodas eksāmena nokārtošanu) ieguva 1999. gadā.
Tikmēr pēdējos pāris mēnešos ir kļuvis skaidrs, ka Zaharjins ne tikai nespēj latviski runāt, bet arī nesaprot latviski, līdz ar ko ir tikai divas versijas - vai nu četrpadsmit gados kopš pilsonības iegūšanas viņš savas tolaik labās latviešu valodas zināšanas ir aizmirsis vai arī valodas eksāmenu reāli nav kārtojis.
Ņemot vērā šos faktus, Pietiek jau marta beigās nosūtīja iesniegumus Valsts valodas centram un Valsts policijai, aicinot pārbaudīt, cik likumam atbilstoša bijusi Latvijas Republikas pilsonības piešķiršana naturalizācijas kārtībā personai, kas, kā tagad izrādās, vispār nepārzina valsts valodu. Valsts valodas centrs jau gandrīz mēneša laikā sniegt atbildi nav spējis vai vēlējies.
Kā jau ziņots, marta beigās valdības sēdē Liepājas mērs Uldis Sesks, paklausot Liepājas metalurga saimnieka rokas mājienam, pakalpoja viņam kā tulks. Savukārt visi pārējie ministri rātni uzklausīja miljonāra uzstāšanos krievu valodā, - tulkojumu nepieprasīja neviens.
Kā Pietiek apliecināja avoti Valsts kancelejā, saistībā ar Liepājas metalurga situācijas apspriešanu valdības sēdes slēgtajā daļā radās kutelīga situācija: Zaharjins savu viedokli vēlējās izklāstīt krieviski, jo latviski nemāk, un visu viņa uzstāšanos krieviski pacietīgi uzklausīja visi ministri, tostarp arī Nacionālās apvienības pārstāvji.
Taču, kad Ministru prezidents Valdis Dombrovskis uzdevis Zaharjinam jautājumu latviski, izrādījies, ka uzņēmējs latviski ne tikai nerunā, bet arī nesaprot. Tad arī Liepājas metalurga saimnieks ar rokas mājienu palūdzis talkā Liepājas mēru, kurš arī Zaharjina sniedzis nepieciešamos tulka pakalpojumus.
Jau iepriekš notikumi ap Liepājas metalurgu atklāja, cik vērti ir Latvijas pilsonības iegūšanas valodas eksāmeni un Valsts valodas likuma normas: tiekoties ar Dombrovski, lai lūgtu valsts atbalstu savam uzņēmumam, izrādījās, ka Zaharjins, kurš savulaik šo eksāmenu it kā nokārtojis un ieguvis LR pilsonību naturalizācijas kārtībā, latviski nespēja pateikt faktiski ne vārda.
„Premjers ar Zaharjina kungu runāja latviski, savukārt Zaharjina kungs runāja krievu valodā,” – tik lakonisks toreiz situācijas atstāstā bija premjera preses sekretārs Mārtiņš Panke.
Taču toreiz tikšanās bija tikai ar vienu premjeru, ne ar visu Ministru kabinetu, savukārt marta beigās izrādījās, ka arī nevienam no Ministru kabineta nav iebildumu, ja ar viņiem runā krieviski. "Tieši tā," Panke atbildēja uz Pietiek jautājumu, vai tiešām tas nozīmē, ka visi Ministru kabineta locekļi, tostarp pat Nacionālās apvienības pārstāvji, bez iebildumiem sēdēja un klausījās, ko tiem stāsta krievu valodā.
Kā jau ziņots, šā gada 7. janvārī Zaharjins tika sodīts ar naudas sodu par valsts valodas ignorēšanu sava uzņēmuma vadīšanā. Uzliktais naudas sods, kā Pietiek noskaidroja Drošības policijā, bijis 80 latu.
Valsts valodas centrs bija rīkojis pārbaudi un konstatējis, ka „AS Liepājas metalurgs padomes priekšsēdētājs S. Zaharjins nelieto valsts valodu amata un profesionālo pienākumu veikšanai nepieciešamajā apjomā”; tiesa, uzņēmējs esot solījies, ka „uzlabos savu valsts valodas lietojumu”.