Sākas Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa, ar slavas dziesmu „pravietim” uzstājas ekspremjers Gailis
PIETIEK05.02.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Tieši tāpat kā pirms četriem gadiem, kad 2019. gada sākumā „pilnīgi nejauši” par valsts līdzekļiem tika izdota un plaši reklamēta Egila Levita rakstu grāmata, bet virkne pazīstamu cilvēku, tostarp pat viena Augstākās tiesas senatore „pilnīgi nejauši” nāca klajā ar viņu slavinošu atbalsta vēstuli, arī tagad ir sākusies Egila Levita slēptā priekšvēlēšanu kampaņa. To uzskatāmi apliecināja Egila Levita apordeņotā un citādi apveltītā ekspremjera Māra Gaiļa aizvadītās nedēļas uzstāšanās TV24 raidījumā „Preses klubs”, pēkšņi metoties slavēt „pravieti Egilu Levitu”.
Māra Gaiļa uzstāšanās teksts:
„Es gribēju izmantot laiku, izmantot iespēju, kad es esmu un ar vienu tādu citu momentu, ja. Tātad es biju tikko Vācijā, strādājot ar savu Vāgnera [nama] projektu. Tīri labi. Un mēs sākām realizēt viņu. Pirmie 20 miljoni ir. Tagad jāsameklē otri 20. Un es atkal skatos uz Bundestāgu. Pilsēta nav neko palīdzējusi. Tas nu tā.
Un es biju arī Bundestāgā arī pie Šteinmeijera padomnieka, jo viņš ir mūsu patrons. Un man bija ļoti patīkami noklausīties, ko runā par mūsu prezidentu Egilu Levitu. Viņš ir ārkārtīgi cienīts Vācijā. Viņš dod gadā n-tās, varbūt padsmit intervijas, lielas, viņam prasa viedokli visdažādākos jautājumos. Es domāju tātad viņa vācu telpā, tāpēc, ka Vācijā, arī Šveicē, starp citu. Tāpēc ka, nu redz, viņš zina vācu valodu perfekti.
Un viņš tikko februārī uzstājās, nē, novembrī tas bija, viņš uzstājās Bundestāgā ar runu, kas tika analizēta, atreferēta, aprakstīta. Un tas forums Bundestāgā, tas nav ANO, kur uzstājas no visām valstīm. Tur ļoti maz, kurus aicina. Tur bija Obama iepriekš, bija divi, divi gadi, kad nebija neviena, jo bija Covids, franču prezidents, un tādā stilā.
Es tikai saku, ka mēs kā parasti… pravieši savā zemē netiek novērtēti. Viņš ir ārkārtīgi augsti cienīts starptautiski, un es domāju, vienkārši lepojos pēc ilgāka pārtraukuma pēc Vairas Vīķes-Freibergas. Mums ir atkal ārkārtīgi cienījams spēlētājs starptautiskā līmenī.
Ļoti ceru, ka viņu pārvēlēs, jo pirmie četri gadi tomēr ir ieskriešanās, un, neskatoties uz visādām tur pārteikšanām vai ķibelītēm, ja, nenoņemta cepure, kas ir viss nieki. Jo tas ir pavisam cits līmenis. Katrā gadījumā viņš, manuprāt, ir līderis šobrīd ietekmes ziņā starp Baltijas prezidentiem.
Egila Levita kancelejas informācija 2020. gada 20. oktobrī: Rīgas Riharda Vāgnera biedrība uzņemas gādību pār agrāko pilsētas vācu teātri
20. oktobrī valsts prezidents Egils Levits piedalījās Rīgas Riharda Vāgnera nama atslēgu pasniegšanas ceremonijā, kas simboliski iezīmē Latvijas un Vācijas kopīgā projekta “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana” uzsākšanu.
Valsts prezidenta Egila Levita un Hanzas pilsētas Rīgas mēra Mārtiņa Staķa klātbūtnē Mārim Gailim tika pasniegtas agrākā pilsētas vācu teātra atslēgas, nododot Vecrīgas sirdī esošo ēku jaunā saimnieka rokās. Ēku kompleksa atslēgas tās jaunajiem saimniekiem pasniedza VAS “Valsts nekustamie īpašumi” valdes priekšsēdētājs Renārs Griškevičs. Šīs vasaras beigās Saeima trešajā lasījumā atbalstīja likumprojektu, kas ļaus Māra Gaiļa vadītajai Rīgas Riharda Vāgnera biedrībai spert platu soli pretī iecerētajam mērķim – renovēt un restaurēt vēsturisko ēku, kā arī atjaunot un no jauna atsākt agrākā teātra darbību.
Projekta patrons valsts prezidents Egils Levits uzsvēra: “Es atbalstu šo nākotnē vērsto Latvijas–Vācijas kopprojektu, jo ēka atspoguļo pēdējo divarpus gadsimtu Latvijas vēsturi. Šis projekts ir ļoti liels pienesums ne tikai mūsu Latvijas kultūras dzīvei, bet arī visas Eiropas, tādēļ esmu gandarīts, ka drīz Vāgnera zāle atgūs savu agrāko spozmi, atkal kļūstot par vienu no redzamākajiem Ziemeļeiropas kultūras norišu centriem, kas atrodas Baltijas jūras krastos. Šis nams būs viens no pievilcības objektiem Rīgai, lai cilvēki brauktu uz šejieni un baudītu kultūras sarīkojumus. Tas būtu viens no magnētiem, jo pilsētas pievilcību rada dažādi elementi, un kultūras piedāvājums ir viens no tiem. Lai veicas projekta īstenošanā!”
Pirms vairākiem gadiem namu komplekss, kurā no 1837. līdz 1839. gadam savas darba gaitas vadīja Rihards Vāgners, nonāca Rīgas Riharda Vāgnera biedrības pārziņā. Projekta idejas autors Māris Gailis šodien uzsvēra: “Atslēgu pasniegšanas ir viens no svarīgākajiem priekšnosacījumiem šī unikālā, Vecrīgas sirdī atrodamā ēku ansambļa saglabāšanai. Projekts “Rīgas Vāgnera teātra atdzimšana – GesamtkunstWerk21” ir veids, kā mēs varam parādīt savu cieņu un atzinību svarīgajai lomai, ko šis nams ieņem mūsu valsts un visas Eiropas kultūrā.”
Ēkas īpašais arhitektoniskais izpildījums R. Vāgnerā rosināja interesi par jauna tipa operas namiem – pirmā šāda veida ēka vēlāk parādījās Baireitā. Tās stils kalpoja par pamatu R. Vāgnera idejai par dažādu mākslas veidu sapludināšanu vienā kopīgā mākslas darbā jeb “Gesamtkunstwerk”. Bijusī festivāla vadītāja Eva Vāgnere-Paskjē (Eva Wagner-Pasquier) un Māris Gailis nolēma apvienot spēkus šajā projektā, un Riharda Vāgnera mazmazmeita piekrita kļūt arī par projekta patronesi. Projekts “GesamtkunstWerk21” ir iecerēts kā visu mākslas veidu – gan klasiskās, gan laikmetīgās mākslas – inkubators, kas kalpos par vietu, kurā tiek radītas, izstrādātas un realizētas jaunas starpdisciplināras ievirzes idejas. Eva Vāgnere-Paskjē nešaubās, ka projekts būs veiksmīgs: “Rīga ir pilsēta, kurā mans vecvectētiņš kļuva par Eiropas mēroga zvaigzni, atstājot neizdzēšamas pēdas un radot īstu apvērsumu Eiropas mākslā un kultūrā. Projekts ļaus labāk izgaismot viņa darba nozīmīgumu Eiropas mērogā. Atdzīvinot šo īpašo vietu visā tās muzikālajā un vēsturiskajā krāšņumā – atgriežot tai mākslinieciski vienojošo spēku un piešķirot 21. gadsimta vajadzībām atbilstošus vaibstus – mēs veicam ļoti noderīgu darbu. Tas noteikti izdosies!”
Projekta finansēšanas pienākumus ir plānots sadalīt vairāku partneru starpā. Papildus jau piesaistītajiem Latvijas un Rīgas pilsētas budžeta līdzekļiem nākamo nedēļu laikā gaidāms arī Vācijas valdības lēmums par papildu līdzekļu piešķiršanu šim projektam. Projektam ir arī lielas iespējas piesaistīt Eiropas Savienības finansējumu.
Fragments no TV24 raidījuma „Preses klubs” ar nosaukumu „Māris Gailis bez lubrikanta” noskatāms šeit: https://youtu.be/AJlgEpIBwkI
Seko mums 
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Pirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Sortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Pagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Godātie Saeimas deputāti, vēršamies pie Jums, lai paustu dziļas bažas par Gunāra Kūtra pieteikto kandidatūru un plānoto apstiprināšanu Saeimas priekšsēdētāja amatā. Uzskatām, ka deputāta publiskajā telpā izskanējušie izteikumi neatbilst augstajiem godprātības, atklātības un atbildīguma standartiem, kas tiek sagaidīti no Saeimas priekšsēdētāja kā vienas no augstākajām valsts amatpersonām.
Rietumu pasaulē
Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar Imigrācijas likuma grozījumiem saistītos riskus, tai skaitā iespējamo eventuālo Krievijas Federācijas pilsoņu izraidīšanu no valsts nenokārtotas latviešu valodas pārbaudes dēļ.
