Samazinot valsts uzņēmumu apetīti, arī pārtikas cenas būtu zemākas
Valters Bergs22.07.2023.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Uzskatu, ka pēdējā laika retorika, vainojot veikalniekus par to, ka uzcenojums pārtikas produktiem esot pat 300%, neiztur ne mazāko kritiku. Uzskatu, ka zemkopības ministrs par daudz ir uzņēmies un nesaprot, par ko runā.
Kādēļ netiek analizēts, cik sadārdzinājušās ar veikalu uzturēšanu saistītās izmaksas? Kādēļ netiek skatīta iespēja samazināt pievienotās vērtības nodokli pārtikas produkcijai?
Piemēram, lai samazinātu inflāciju, Polija jau 2022.gada sākumā noteica īpaši zemu PVN pārtikai – robežās no nulles līdz 5%. Savukārt degvielai samazināja no 23% līdz 8%. Attiecīgi šovasar no saviem draugiem, paziņām vien dzirdu, kā brauc atpūsties uz Poliju, jo tur viss ir jauki un lēti. Bet ko dara Latvijā, lai cīnītos ar inflācij? Sadārdzina izmaksas, bez tiesiska pamata sadārdzina euribor?
Jūs nopietni, kas notiek? Tiem, kas nesaprot, pateikšu priekšā, ka, samazinot apakšā redzamo valsts uzņēmumu apetīti, arī pārtikas cenas būtu zemākas.
Kāpēc neviens par šo nerunā?
- Latvijas banku peļņa 2022.gadā bija 325,046 miljoni eiro, kas ir par 13,9% vairāk nekā 2021.gadā.
- Koncerns “Latvenergo” (kopā ar “Sadales tīklu”) pērn strādāja ar apgrozījumu, kas lielāks par 72,9%, un ar 2,6 reizes lielāku peļņu nekā gadu iepriekš.
- "Augstsprieguma tīkla" peļņa ir par 60,1% lielāka nekā 2021.gadā.
- “Rīgas siltums” 2022.gada pēdējos trīs mēnešos nopelnīja 14,3 miljonus eiro. Pirms gada šajā pašā periodā uzņēmums strādāja ar 6,26 miljonu eiro peļņu. Kā saka, sajūti atšķirību.
- Uzņēmuma “Latvijas gāze” 2022.gadā tīrā peļņa pērn pieauga 12,1 reizi (!) un sasniedza 39,073 miljonus eiro! Tas ir par spīti ievērojami zemākiem pārdošanas apjomiem salīdzinājumā ar 2021. gadu.
Seko mums 
Kārtējo reizi kārtējā Saeima ir ievēlējusi jaunu (sic!) valdību. Ko mēs varam sagaidīt no šī piedzimušā brīnumbērna, kurš mums sola piena upes un ķīseļa krastus tuvākajos gados, proti, Eiropas Savienības valstu vidējo dzīves līmeni? Skeptiķi teiktu – blēņas! Cik valdības nav nākušas un gājušas, kas nav solīts, bet, kur bijām, tur esam!
Katrs veselības ministrs nāk ar sev vairāk vai mazāk draudzīgu politiķu uzstādījumiem, kurus tad pirmajās darba dienā pamanās paust tautai, atbildot uz nesagatavotu žurnālistu nesagatavotiem jautājumiem. Ar laiku ministrs saprot spēles noteikumus, sāk solīt mazāk, bet prasīt vairāk.
Saņēmu Jūsu e-pastu ar aicinājumu veikt papildu iemaksas Pensiju fondā! Varbūt Jūs tomēr varat mani nomotivēt to izdarīt, atbildot uz maniem jautājumiem un varbūt sniedzot papildu informāciju!
Kā jau parasti, ja Ogres novadā top kaut kas jauns, vajadzīgs un skaists, no tumšiem stūriem uzrodas personāži, kas izplata dažādus melus un puspatiesības par šīm iecerēm. Slēpjoties aiz skaistām frāzēm par attīstību un novada interesēm, tiek bīdītas politiskās intereses un personīgi motīvi.
No 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Godātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Paldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Valdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
