Sankcijas: Meroni uzņēmums sāk kavēt algu izmaksas, nodokļus
Imants Liepiņš27.02.2020.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Apstiprinot versiju, ka ASV uzliktās sankcijas visvairāk trāpīs Rūdolfa Meroni kontrolē esošajām uzņēmējsabiedrībām, šādu informāciju sāk sniegt gan šo uzņēmumu darbinieki, gan valsts iestādes.
Kurzemes mediji ziņo, ka vairāk nekā 300 Ventspils ostas uzņēmumos nodarbinātie nebija savlaicīgi saņēmuši janvāra algu, kā rezultātā saskārušies ar grūtībām nomaksāt kredītus, komunālos maksājumus utt.
Konkrēti izrādījies, ka ar nedēļas nokavēšanos algas izmaksātas “arestētās mantas glabātāja” Rūdolfa Meroni un viņa sabiedroto personu kontrolētajās ostas uzņēmējsabiedrībās Ventspils tirdzniecības osta (VTO), Kālija parks un Ventspils Port Services (VPS).
Kopumā ar finanšu grūtībām saskārušies vairāk nekā 300 ostas darbinieki, norādīja VTO un VPS administratīvās daļas vadītāja Alīna Rugine. “Diemžēl nākas ciest vienkāršajiem ventspilniekiem, kuri nav varējuši laikus saņemt darba samaksu, un ostas uzņēmumiem, kuru saimnieciskā darbība ir paralizēta,” Ventas Balsij sacījusi A. Rugine, kura iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās kandidēja uz Ventspils domi no t.s. “apvienotā” jeb “Meroni atbalstītā saraksta”, taču netika ievēlēta.
Par darba algu izmaksu kavēšanos ostā tikusi informēta arī Latvijas Ūdenstransporta darbinieku federatīvā arodbiedrība. Arodbiedrības izkārtojušas iespēju sniegt ostas uzņēmumu darbiniekiem bezprocentu kredītu obligāto maksājumu nomaksai un citu vajadzību segšanai.
Ūdenstransporta darbinieku arodbiedrības pārstāvis Olivers Kronbergs norādījis: kavēšanās ar darba algu izmaksu ir strādājošo tiesību pārkāpums, jo darbu janvārī viņi taču paveikuši.
Pirms nedēļas tomēr izdevies pārskaitīt strādājošajiem naudu, jo tam saņemta Finanšu un kapitāla tirgus komisijas rakstiska atļauja. “Pārējās finanšu operācijas minētajiem uzņēmumiem joprojām nav pieejamas nobloķēto bankas kontu dēļ,” presei pastāstījusi A. Rugine.
Par to, ka pieciem Ventspils ostā strādājošiem uzņēmuiem pēc sankciju uzlikšanas apturētas operācijas ar banku kontiem, vēl janvāra sākuma informēja Ventspils brīvostas valdes tagadējā priekšsēdētāja Inguna Strautmane. Viņa norādīja, ka šie pieci uzņēmumi kopsummā nodrošina 52% no kopējā ostas apgrozījuma.
Tāpat tika informēts par to, ka janvārī kravu apgrozījums Ventspils ostā sarucis par 42%, salīdzinot ar pagājušā gada janvāri. Vislielākais kritums notika beramkravu pārkraušanas jomā — mēneša laikā pārkrauti vienīgi 169 tūkstoši tonnu, kas ir 6,7 reizes mazāk nekā pirms gada. Februāra dati tiks apkopoti pēc divām nedēļām.
Nopietnas problēmas uzrāda arī Lursoft dati, no kuriem redzams: pašlaik SIA Ventspils Port Services divu mēnešu laikā kopš sankciju uzlikšanas jau pamanījušies uzkrāt teju 150 tūkstošu eiro nodokļu parādu — konkrēti 148 932 eiro. Savukārt VTO un Kālija Parka statistikā nodokļu parādi pagaidām nav ieraugāmi, kas varētu būt saistīts ar īpatnību, ka šiem uzņēmumiem, kā Pietiek jau ziņoja, nodokļu maksājumi iepriekšējos gados nezināmu iemeslu dēļ tikuši rakstīti ar mīnusa zīmi. Uzņēmumi nav vēlējušies paskaidrot, vai tas saistīts ar eksporta nodokļu atgūšanu vai ko tamlīdzīgu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
