Es domāju - beidzot ir jāteic kāds vārds, aizstāvot Saeimā svaigi iespraukušos deputāti, kurai pašlaik jāizcieš vēl nebijusi nomelnojumu, apvainojumu un visādu citādu netīrumu straume.
"Man Āboltiņa sāk iepatikties - tik dzelžains sakodiens Latvijas politikā vēl nav pieredzēts. "Vienotības" bālie zēni var ūdeni pienest," zvaigā viens ņirga.
"Āboltiņa kā mērķtiecības ideāls: izsper pa durvīm - pa logu ierāpjas, izmet vēlreiz un aiztaisa logu - skat, jau šļūc pa skursteni lejup," piebalso otrs nomelnotājs.
"Teicienu "Ir divas lietas, no kurām nevar aizbēgt - nāve un nodokļi" tagad būs jāpapildina ar trešo - "Āboltiņas iekļūšana Saeimā"," skandina trešais.
Un tā tālāk, un tā tālāk - vienas vienīgas ļaunas, pretīgas, nepamatotas ņirgas bez mazākās iejūtības un iecietības.
Nopirka vai izspieda vietu Saeimā? Turklāt ne uz pašas, bet valsts rēķina? Uzspļāva pat savas partijas vēlētājiem, par visādiem tur smadzenes nelietojošajiem nemaz nerunājot?
Nu un? Kas jums par daļu, nenovīdīgie skauģi un nomelnotāji? Vai jūs savās nožēlojamajās, mikroskopiskajās pasaulītēs vispār spējat iedomāties - kāda ir sajūta, ja jums jau pusmūža gados viens bižains puņķutapa un vēl visādi melno spēku pārstāvji pēkšņi atņem visu?
Jā, atņem tiešām visu, kas dzīvei piešķir garšu un jēgu - savu mazo KGB, valsts apmaksātus puišus, kas nes iepirkumu maisus, pat "migalku", dienesta mersedesu un zema lidojuma skurbumu. Visu - ar vienu rāvienu. Bija - un nav. Vietā - melns tukšums...
Ņirgas kaut ko te zvaigā par gludekļa nospiedumu uz bižainā puņķutapas vēdera, skrūvspīlēs iespiestu viņam nemaz ne tik vajadzīgu ķermeņa daļu vai īpaši vārīgā vietā iebāztu lodāmuru, kas varētu būt palīdzējis pieņemt pareizo lēmumu.
"Atcerējos deviņdesmito gadu krievu kriminālās autoritātes citātu: nesodi, pirms pats neesi izjutis kā dibenā uzkarst lodāmurs," tviterī ņirgājas vēl kāds nomelnotājs.
Bet lodāmuri var būt dažādi - un ne jau pēcpusē bāžamie ir tie briesmīgākie. Vai jūs spējat pat iedomāties, cik baisi ir tas, ka neko īpašu nemākošas - ja neskaita intrigu pīšanu - pusmūža sievietes smadzenēs kā nokaitēts lodāmurs aizvien dziļāk urbjas doma: tev atņems, tev atņems, ļaunie tev atņems visu, kas bija tavs un tev pienācās, it īpaši jau šajā ģeopolitiskajā situācijā?...
Nespējat? Pamēģiniet - un atcerieties, ka pret galēji izmisušām sievietēm labākajos gados un viņu pamatvajadzībām vajag izturēties ar pietāti, bijību un cieņu.
Un galu galā - kurš tad ir cietis? Kam tad no notikušā gabals nokritis?
Neviens. Visi sveiki un veseli. Jā, varbūt kāda pilsoņa bumbuļi arī kādu brīdi ir pabijuši skrūvspīlēs, bet te nu tvitera ņirgām taisnība - ja reiz tie pilsonim tāpat nav funkcionāli nepieciešami, kāda gan vainīte?