Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Veselības aprūpes sistēma sasniegusi kritisko punktu un sabruks, ja turpmāk par prioritāti nekļūs ārstniecības personu kadru politika; reformas nebūs iespējamas, kamēr netiks aktualizēta gan privātpersonas (pacienta), gan ārsta līdzšinējā statusa neatbilstība starptautisko līgumu un Pacientu tiesību likuma normām un sakārtotas tiesiskās attiecības valsts finansēto pakalpojumu jomā.

Šī traktējama kā sabiedriski aktīvas personas atbilde Ministru prezidentam A.K. Kariņam uz viņa pirms pāris nedēļām publiski pausto neizpratni, kur medicīnas nozarē pazūd no valsts budžeta atkal un atkal iedalītie līdzekļi?

Vēršu Kariņa kunga un pārējo interesentu uzmanību apstāklim, ka gadiem ilgi tiek mērķtiecīgi uzturēta situācija, lai veselības aprūpes sistēmā iesaistītajām personām, arī medicīnas profesionāļiem un pacientiem, nevarētu būt saprotams, kādas konkrētos gadījumos veidojas savstarpējās tiesiskās attiecības.

Kā zināms, Ārstniecības likums reglamentē sabiedriskās attiecības ārstniecībā; no tiesību akta izriet, ka ārstniecība ir individuāla un profesionāla darbība, tātad ārstniecības process notiek privāttiesisku attiecību ietvaros; savukārt ārstniecības personas ir profesionāļi, kuri nodarbojas ar ārstniecību. Ārstniecības likuma un Civillikuma normas visnotaļ pietiekami reglamentē gadījumus, ja pacients iesaistās privāttiesiskās attiecībās un pats (vai ar apdrošinātāja starpniecību) maksā par pakalpojumu saskaņā ar ārstniecības iestādes noteikto cenrādi.

Arī valstij veselības aprūpes pieejamības un pakalpojumu nodrošināšanā ir savi pienākumi, tie noteikti LR Satversmes 111.pantā un likuma “Par sociālo drošību” 6.pantā. Tieši šī likuma 1.panta ceturtā daļa papildina Satversmi un uzskatāma par pamatu, kāpēc izdots Veselības aprūpes finansēšanas likums.

Tās ārstniecības iestādes, kuras deleģētas funkcijas ietvaros īsteno valsts uzdevumu sociālo tiesību jomā, likums “Par sociālo drošību” traktē kā sociālo pakalpojumu sniedzējus. Interpretējot sistēmiski likuma 34.panta pirmās daļas normu, var secināt, ka starp ārstniecības iestādi, kas sniedz valsts nodrošinātos veselības aprūpes pakalpojumus, un privātpersonu veidojas konkrētas publiski tiesiskas attiecības.

Veselības aprūpes finansēšanas likums un tam pakārtotie Ministru kabineta noteikumi, kas reglamentē Veselības aprūpes pakalpojumu organizēšanas un samaksas kārtību (pašlaik spēkā 28.08.18. noteikumi Nr.555), precizē, kā Nacionālais veselības dienests slēdz attiecīgos līgumus ar ārstniecības iestādēm.

Atgādinu, administratīvo tiesu praksē jau kopš 2006.gada (proti, tālākos nolēmumos attīstot AT Senāta Administratīvo lietu departamenta 15.06.2006. lēmuma lietā SKA-365  11.1.-11.4.p. ietvertās atziņas) tiek vērtēts, ka līgumi, ko pilnvarotā tiešās pārvaldes iestāde slēdz par valsts apmaksāto veselības aprūpes pakalpojumu nodrošināšanu un kompensējamo zāļu izrakstīšanu, ir publisko tiesību līgumi. Savukārt ārstniecības iestādes veic tām deleģētu valsts pārvaldes funkciju, ciktāl darbojas līgumu ietvaros.

Šai gadījumā ārstniecības iestādei jāievēro Valsts pārvaldes iekārtas likuma normas, jo īpaši labas pārvaldības princips (sk. arī atsauci uz Tieslietu ministrijas viedokli Satversmes tiesas 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03  4.p. trešajā rindkopā; jāpievērš uzmanība TM nepārprotamajam traktējumam, ka valsts pakalpojumu "sniedz", nevis tikai apmaksā).

Tomēr veidojas acīmredzama pretruna ar starptautiska līguma normu, jo Valsts pārvaldes iekārtas likuma 10.p. trešajā daļā noteikts, ka valsts pārvalde (arī publisko tiesību līgumu ietvaros) darbojas sabiedrības interesēs, bet katras atsevišķas privātpersonas intereses ievērojamas tikai iespēju robežās un samērīgi.

Savukārt Eiropas Konvencijas par cilvēktiesību un cieņas aizsardzību bioloģijā un medicīnā 2.pantā noteikts, ka prioritāte ir pacients kā indivīds; viņa intereses un labklājība dominē pār sabiedrības vai tīri zinātnes interesēm. Tādu pieeju kopumā attīsta arī Pacientu tiesību likums. Pirmšķietami vērtējot, publisko tiesību līgumi veselības aprūpes sistēmā tātad nebūtu pieļaujami un to slēgšanas prakse jāpārskata.

Kopš Augstākās tiesas 2006.gada 15.jūnija lēmumā ietverto atziņu publicēšanas pagājis jau vairāk nekā piecpadsmit gadu. Interesanti, ka lietā pieteicējs, kura argumentāciju tiesas senatori kopumā akceptēja, bija šo rindu autors, bet valsti kā atbildētāju pārstāvēja tobrīd VOAVA darbiniece, pašlaik Veselības ministrijas valsts sekretāre I. Dreika. Varbūt, esot ietekmīgajā amatā, Dreikas kundzei būs interesanti papētīt, kā visu šo laiku turpinājusi darboties tiesiski neiespējama sistēma?!

Sava loma ir augstākās izglītības ievirzēm; proti, Latvijā arvien vairāk tiek akcentēts, ka primāra esot tikai un vienīgi profesionalitāte. Diemžēl tas nereti rada situācijas, ka dažādu jomu speciālistiem trūkst inteliģentam cilvēkam nepieciešamā pamatzināšanu minimuma, piemēram, politekonomijā. Radīta augsne, lai, skaidrojot kādus procesus, tipisks mūsdienu speciālists nespētu un nemēģinātu tos analizēt ne sistēmiski, ne teleoloģiski, bet ieviestos paraloģismi - loģiskas kļūdas, kas rodas domāšanas likumu neievērošanas dēļ.

Tā, piemēram, tiesu praksē tiek kopumā atzīts, ka pacientam, saņemot valsts apmaksātos veselības aprūpes pakalpojumus, veidojas ar Nacionālā veselības dienesta līgumiestādi konkrētas publiski tiesiskas attiecības; tai pat laikā ar ārstniecības personām, kuras kā ārstniecības iestādes darbinieki šos pakalpojumus sniedz arī tikai un vienīgi minēto līgumu ietvaros, (proti, papildus nedibinot ar privātpersonu nekādas savstarpējas tiesiskas attiecības), pacientam veidojoties privāttiesiskas attiecības.

Jā, tiesas pamatoti uzskata, ka pati par sevi ārstniecība ir nepārprotami profesionāla darbība un tai a priori jānotiek privāto tiesību jomā. Tomēr, objektīvi nepastāvot noteikta veida tiesiskajām attiecībām, šādi veidotā tiesu praksē grūti atrast kādu loģiku un secīgumu. Nav saprotams, kāpēc gan tiesneši nevar skaidri atzīt, ka pilnvērtīgu (!!!) ārstniecības pakalpojumu sniegšana nevar būt par publisko tiesību (deleģēšanas) līguma priekšmetu?

Satversmes tiesai līdz šim izdevies ar veselības aprūpes pieejamību saistītajās skatāmajās lietās “veiksmīgi reducēt” problēmjautājumus līdz šaurām niansēm, neveicot tiesisko attiecību pamatu analīzi. Tomēr dažas atziņas judikatūrā var atrast, piemēram, 2015.gada 12.februāra sprieduma lietā Nr.2014-08-03 11.3. punktā konstitucionālā tiesa traktē, ka attiecīgos pakalpojumus "nodrošina" valsts, bet ārstniecības iestāde ir tikai starpnieks.

Jāpiezīmē, likumos nav sniegts skaidrojums dažkārt lietotajam terminam "ārstniecības persona, kura sniedz valsts apmaksātos pakalpojumus”. Tāpat, vērtējot tiesisko attiecību raksturu, nereti netiek ņemts vērā apstāklis, ka minēto ārstniecības personu kvalifikācijas kategorijas un mēnešalgu zemākās likmes nosaka saskaņā ar Valsts un pašvaldību institūciju amatpersonu un darbinieku atlīdzības likumu un tam pakārtotajiem MK noteikumiem.

Faktiski nav strīda, ka ārstniecība kā profesionāla darbība var notikt vien tad, ja ievērotas visas pacienta tiesības, kas iespējams tikai privāttiesiskās attiecībās. Adekvāts tātad būtu risinājums, ka valsts pakalpojumu priekš iedzīvotājiem pērk. Tas, protams, prasītu esošo tiesību normu un nozarē valdošās psiholoģijas pārskatīšanu.

Pašlaik publiskā vara jūtas komfortabli, neko pat nedarot; proti, ārsts vai ārstniecības iestāde ir kļuvuši par valsts pārstāvi attiecībās ar pacientu. Ārsts kā zemākais pārvaldes subjekts, strādājot NVD līgumiestādē, faktiski ir funkcionāli padots jebkurai NVD amatpersonai. Ierobežota finansējuma apstākļos valsts ārstam uzdevusi ne vien pienākumu sniegt veselības aprūpes pakalpojumus (atbilstoši privātā iestādē pieejamam līmenim!), bet arī skaidroties ar valsts institūcijām, pacientiem, viņu pārstāvjiem utt., no kuriem, ieskaitot Veselības inspekciju, neviens pat nemēģina saprast, ka juridiski ārsts šais gadījumos ne tik daudz kā neatkarīgs profesionālis nodarbojas ar ārstniecību, cik, valsts apmaksāts, sniedz vien specifisku sociālo pakalpojumu.

Tas nekad nav traucējis amatpersonām, arī bijušajiem veselības ministriem, klāstīt sabiedrībai dezinformāciju, ka minētos pakalpojumus priekš iedzīvotājiem valsts no ārstniecības iestādēm pērk. Kā gan valsts var veikt pirkumu, noslēdzot publisko tiesību (deleģēšanas) līgumu?! Ir arī labā ziņa, jo no pašreizējā veselības ministra, kura darbību var vērtēt dažādi, tik lielas aplamības demokrātiskas iekārtas interpretācijās pagaidām nav dzirdētas.

Hm… Kādi 95+ procenti ārstu, pateicoties arhaisku organizāciju aktivitātēm, ietekmei un ‘’zombēšanas spējai” (Latvijas Ārstu biedrība, vēl dažas biedrības, kā arī atsevišķas personas profesionālajās asociācijās), paši tiesiskās attiecības neizprot, jūtas nedroši un par kaut ko vienmēr vainīgi. Tātad ārsti nebūs tā grupa, kas iniciēs pārmaiņas mūsu acīmredzami brūkošajā veselības aprūpes sistēmā. Īpaši nožēlojamā situācijā ir primārās aprūpes speciālisti, ģimenes ārsti, kas produktīvi var darboties vien kā prakses ārsti; un saskaņā ar likumu ‘’Par prakses ārstiem’’ viņi vispār nedrīkstētu zaudēt neatkarību, slēdzot ar valsti publisko tiesību līgumus.

Rezumējums:

tiesisko attiecību problemātika valsts finansētajā veselības aprūpes sektorā ir pamatā politisks jautājums, ko gan konstitucionālie orgāni, gan tiesas (arī Satversmes tiesa), gan par korupcijas apkarošanu atbildīgās institūcijas netipiskā vienprātībā ir mēģinājušas apiet vai nonivelēt pretrunu svarīgumu. Ja turpināsim ignorēt problēmu, tad sakārtotas, sabiedrībai izprotamas, uz rezultātu orientētas veselības aprūpes sistēmas nebūs, bet katra piešķirtā valsts finansējuma procenta desmitdaļa, kā ierasts, pazudīs no Kariņa kunga redzesloka un iekritīs "caurā mucā" (tiks atkal kaut kas uzbūvēts, modernizēts, saņemts kāds “otkats”, uzrīkotas labi atalgotu lektoru pļāpāšanas par augstām tēmām, bet kadru politika un līdz ar to pakalpojumu pieejamība nemainīsies).

Lai saprastu, kur pazūd nauda, valstij nozarē vispirms ir jāgrib “ņemt varu”; tad steidzami jāveic šī sistēmiski radītā haosa uzturētāju un atbalstītāju neitralizācija, sistēmas audits, kā arī revīzija tiesību aktos un to līdzšinējās interpretācijās.

Sakārtojot tiesiskās attiecības un “noliekot pie vietas” dažas neformālās organizācijas, izrādītos, ka Veselības ministrija līdz šim pamatā bijusi vajadzīga, lai apkalpotu nozares resoriskos sīkoligarhus, un ir lieks posms valsts pārvaldē. Proti, turpmāk lielāko daļu attiecīgo funkciju varētu veikt Ārstniecības departaments, kā izveidošana ietilptu Ekonomikas ministrijas darbības jomā, bet pakalpojumu pirkšanu no ārstniecības iestādēm organizētu Labklājības ministrija.

Savukārt ārstniecības personu atalgojuma problemātika būtu risināma arodbiedrību, profesionālo asociāciju u.tml. sarunās ar darba devējiem, kuri pamatā darbotos kā ārstniecības pakalpojumu pārdevēji. Tad izrādītos, ka naudu medicīniskā personāla piesaistei var atrast, jo, vērtējot politekonomiskā kontekstā, tieši kadriem, nevis būvniecībai vai citai saimnieciskai darbībai jākļūst par prioritāri… Bet ierēdņi, kuri it kā masveidā bēgot no veselības ministra, patiesībā ir pragmatiski cilvēki un, paredzēdami ministrijas likvidēšanu, jau laicīgi meklē jaunu darbavietu…

Sasparojoties Ministru prezidentam un nozares ministram kā ekonomistam, reformu varētu veikt relatīvi ātri. Kad vēl, ja ne tagad?!

P.S. Līdz šim piekoptā tiesisko attiecību problemātikas nenovērtēšana veselības aprūpes sistēmā nav tikai šo rindu autora subjektīvs viedoklis; pievienota saite AT lēmumam lietā SKA-365/2006 (sk. 11.1.-11.4.p), kā arī agrākas sarakstes daži dokumenti.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

„Patriotu” atmiņas uzlabošanai

FotoPaldies anonīmajam “Pietiek lasītājam” par “Saskaņai” veltīto interesi, īpaši tad, ja tā izrādītos patiesa. 
Lasīt visu...

21

Jādara viss...

FotoZiņas no kara Ukrainā kļūst arvien trakākas. Lai gan Ukrainas spēki pārsteidzoši veiksmīgi cīnās pret lielo Krievijas pārspēku, fakts ir tāds, ka viss karš norisinās Ukrainas valsts teritorijā. Tas ir, ja neskaita raķetes, kuras tiek izšautas no Baltkrievijas vai Krievijas.
Lasīt visu...

21

Tiesības dzīvot Latvijā nav nekāds „maisiņš vaig”

FotoMans tētis bija viens no pirmajiem, kas ieguva Latvijas pilsonību, kārtojot eksāmenu. Kad 1997.gada augustā ERASMUsā braucu uz mēnesi uz Itāliju, es pirms tam pāris mēnešus uz Itālijas vēstniecību gāju kā uz darbu. Vēl dabūju mērkaķa ātrumā par briesmīgu naudu (aizlienētu naudu, protams, 1997.gadā, un vēl toreiz labi, ka bija, no kā aizlienēt) Austrijas tranzīta vīzu formēt, jo atpakaļceļā viena nakts bija jānakšņo Vīnē.
Lasīt visu...

21

Tiesībsarga vēstule “Amnesty International” Eiropas reģionālā biroja direktoram Nilam Muižniekam: par jūsu organizācijas apmelojošajiem paziņojumiem

Foto2022. gada 26. jūlijā organizācija “Amnesty International” nāca klajā ar paziņojumiem par situāciju uz Latvijas-Baltkrievijas robežas, norādot, ka laikā, kad Latvija uzņēma 34000 patvēruma meklētājus no Ukrainas, uz Latvijas-Baltkrievijas robežas cilvēki no Irākas un Afganistānas, t.sk. bērni, tika atstāti pašu ziņā mēnešiem ilgi aukstos laika apstākļos mežā, kas organizācijas ieskatā norāda uz necilvēcīgu apiešanos un pat spīdzināšanu. “Amnesty International” uzskata, ka nav pieļaujama ārkārtējās situācijas pagarināšana uz robežas ar Baltkrieviju, jo tas ierobežo saņemt starptautisko aizsardzību personām, kurām tā nepieciešama, neatkarīgi no šo personu izcelsmes un veida, kā viņas ieceļo valstī.
Lasīt visu...

21

Labklājība

FotoDzīvojam laikā, kad aktīvi un strauji tiek formatēta cilvēku apziņa, mainīta vārdu nozīme un jēdzienu saturs. Pārsvarā – cilvēku degradācijas, paverdzināšanas un iznīcināšanas nolūkā. Mēs visi domājam kādā valodā, attiecīgi – mainot vārdu nozīmi, var ietekmēt mūsu domāšanu. Bet šoreiz ne par to. Tā ir vesela zinātne, kuru sauc par NLP (neirolingvistiskā programmēšana jeb – smadzeņu skalošana). Šoreiz es vēlos vērst uzmanību uz to, ko mēs saprotam ar vārdu “labklājība”.
Lasīt visu...

6

Sanāca kā vienmēr, bet ticiet – risinājums top, un vainīgi ir visi citi, tikai ne es

FotoStraujiem soļiem tuvojas jaunā mācību gada sākums - 2022./2023. mācību gadā noslēgsies trīs gadu pārejas periods, kurā tiek ieviesta pilnveidotā mācību pieeja. Gaidāmais mācību gads paredz jaunās pieejas ieviešanu 3., 6., 9., 12. klasei. Neraugoties uz to, ka pārejas periods tuvojas noslēgumam, pedagogi norāda uz mācību materiālu trūkumu. Kā skolotāja varu tikai piekrist, ka, ieviešot jauno saturu, primāri bija nepieciešams domāt par mācību materiālu izstrādi un pieejamību. Līdzīgi kā ar mācībām tikai valsts valodā – mēs apzināmies, ka rīcībai patiesībā bija jābūt krietni ātrāk, un to, cik būtiski nepalaist garām iespēju labot iepriekš neizdarīto. Arī mācību līdzekļu jautājumā notiek aktīvs darbs, lai dažādos mācību priekšmetos nodrošinātu jaunu mācību resursu un metodisko līdzekļu pieejamību.
Lasīt visu...

21

Vēlēšanas kā mazohistu prieki

FotoPēc Latvijas Televīzijas pasūtījuma tirgus un sabiedriskās domas pētījumu centrs SKDS jūlijā ir veicis aptauju un konstatējis, kā Latvijas pilsoņi balsotu, ja vēlēšanas notiktu tūlīt.
Lasīt visu...

21

Kā Rīgai panākt Viļņu, Tallinu un Ziemeļeiropu? Laiks secinājumiem

FotoRīga ir vienīgā pilsēta Baltijas galvaspilsētu vidū, kurā mirstība pārsniedz dzimstību un no kuras aizbrauc vairāk cilvēku, nekā iebrauc. Tam par iemeslu var būt pietiekami lielais rīdzinieku skaits, kuri nav apmierināti nedz ar dzīvi pilsētā, nedz ar dzīves kvalitātes progresu laika gaitā. Kopš gadsimta sākuma straujāko attīstību Baltijas galvaspilsētu vidū piedzīvojusi Viļņa. Jau šobrīd Viļņa ir Baltijas lielākā ekonomika un bagātākā pilsēta; turpinoties līdzšinējai tendencei, iedzīvotāju skaita ziņā Viļņa var apsteigt Rīgu jau 2025. gadā.
Lasīt visu...

21

Vai Rīga ir labi finansēta pilsēta?

FotoPilsētas budžeta apmērs un tā izlietošanas efektivitāte lielā mērā nosaka to, cik kvalitatīva ir pilsētvide. To Eiropas pilsētu sarakstā, kuru iedzīvotāji ir visvairāk apmierināti ar dzīvi pilsētā, pārliecinošā vairākumā ir bagātākās pilsētas, tai skaitā Cīrihe, Kopenhāgena un Stokholma, kur pašvaldībām brīvi līdzekļi pilsētvidei. Kā ar pilsētas budžeta iespēju audzēšanu veicas Rīgai?
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Par rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Publiskās atmiņas centrs ir sabiedrības institūcija, privāto tiesību juridiskā persona, kura netiek finansēta ar dotācijām no vispārējiem nodokļu ieņēmumiem. 2022. gada 24....

Foto

Parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta grozījumiem ir jāatkārto

Ar pietiekamu skaitu parakstu neatbalstītā "Latvijas vīru biedrības" ierosinātā parakstu vākšana referendumam par Satversmes 110. panta...

Foto

Par Latvijas Republikas Satversmē noteiktā komunistiskā totalitārā režīma nosodīšanas pienākuma īstenošanu un rusifikācijas slavināšanas izbeigšanu

Cienījamie Augšdaugavas novada domes deputāti! Publiskās atmiņas centrs (turpmāk - centrs)...

Foto

Vairāku tiesnešu, tostarp AT senatores Andas Briedes atbildība par Covid-19 epidēmijas ierobežošanas pasākumu neievērošanu

Tiesnešu ētikas komisija, Tiesnešu disciplinārkolēģija un Disciplinārtiesa ir vērtējusi to, vai izpildvaras...

Foto

Ir tādi Satversmes tiesas spriedumi, kuru nepildīšana valdošo eliti nesatrauc itin nemaz

13. Saeimas laikā ir bijuši vairāki Satversmes tiesas spriedumi, par kuru neizpildi Valsts prezidents pat...

Foto

Kāpēc valsts aizsardzības dienestam – jā!

Jūlija sākumā aizsardzības ministrs Artis Pabriks vēstīja par ieceri izveidot valsts aizsardzības dienestu, kuram, sākot ar 2023. gadu, tiks pakļauti...

Foto

Par ārkārtas sociālo situāciju

Mums priekšā ir grūta ziema – dziļa energoresursu krīze, iespējams pandēmijas saasinājums. No tā, cik saprātīgi un solidāri spēsim sagatavoties gaidāmajiem pārbaudījumiem,...

Foto

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis

Krievijas karš Ukrainā paātrinājis procesus sabiedrībā un daudziem atvēris acis. Tas noticis par ukraiņu asins cenu...

Foto

Satversmes tiesa ir jālikvidē

Šodien, 25.jūlijā Latvija pirmajā vietā (LPV) Centrālajā vēlēšanu komisijā iesniedza 4000 zīmju programmu un kandidātu sarakstu 14.Saeimas vēlēšanām. LPV savā 4000 zīmju programmā ir...