Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Tieslietu ministre Inese Lībiņa-Egnere ir rosinājusi noteikt kriminālatbildību par seksuālu uzmākšanos. “Seksuālā uzmākšanās ir cilvēka cieņas aizskaršana. Tā aptver dažādas formas – tā var būt gan verbāla, gan neverbāla, gan fiziska seksuālā uzvedība, tā var tikt īstenota, izmantojot dažādus saziņas kanālus, tostarp digitālo vidi,” minēts ministrijas izplatītajā skaidrojumā.

Lībiņas-Egneres ierosinājums sabiedrībā izpelnījies pretrunīgu reakciju. Vieni to atbalsta, sakot - jau sen bija laiks. Cik ilgi var šo uzmākšanos pieciest, kamēr otri par to neslēpti ņirgājas, norādot, ka drīz jau paskatīties uz sievieti nedrīkstēs, jo šādu skatienu varēs uzskatīt kā uzmākšanos.

Pirms izvērtējam abus šos galējos redzējumus, uzreiz jāpasaka, ka pati seksuālās uzmākšanās problēma nenoliedzami pastāv. Tā var būt pat ļoti nepatīkama un atsevišķos gadījumos kritiski nepatīkama. Tajā pašā laikā šis ir vitāli svarīgs sociāls jautājums, kura risināšanā var viegli aizrauties, nonākt galējībās un beigu beigās iebraukt grāvī.

Ņemsim kaut vai to pašu paskatīšanos. Šī paskatīšanās var patiešām būt atklāti neķītra, otru pusi aizskaroša un pat stipri nepatīkama. Tajā pašā laikā, reglamentējot šo paskatīšanos, tuvojamies totalitārām sabiedrībām, kur katrs solis, katrs vārds, katra kustība rūpīgi jāapdomā, jo tas var aizskar kāda cieņu, kāda autoritāti, kādu svēto rakstu rindu. Kriminālatbildības līmenī. Vai tiešām to vēlamies?

Šajā lietā ir vēl kāda ārkārtīgi būtiska, tīri subjektīva nianse. Pati uzmākšanās konstatācija ir pilnībā atkarīga no tā, kāda ir sievietes attieksme pret konkrēto “varmāku”. Kad runā par seksuālu uzmākšanos, tad sievietes ar to saprot nevēlamu uzmākšanos. Ja vīrietis sievietei patīk, tad viņa uzmanības izrādīšana pat ar klajiem uzmākšanās elementiem neizraisa iebildumus. Šis potenciālā noziedzīgā nodarījuma (ja tiek pieņemts Lībiņas-Egneres priekšlikums) subjektīvais vērtējums rada visas sekojošās neskaidrības un iespējamos riskus. Sabiedrība tomēr sastāv ne tikai no sievietēm. Ir arī otra puse - vīrieši. Arī viņu intereses jāņem vērā.

Vīriešu dzīve tikai šķietami vieglāka

Te parādās divas problēmas no vīriešu puses. Vīrietis jau nevar apriori zināt, vai viņš tai sievietei patīk vai ne. Turklāt, kā liecina dzīves prakse, nav nemaz tik reti gadījumi, kad sievietei vīrietis sākumā nemaz nepatīk, bet, iepazīstot tuvāk un novērtējot vīrieša uzdrīkstēšanos un neatlaidību (kas ir atzītas vīrišķības pazīmes), sievietei viņš iepatīkas.

Otra problēma ir, ka šādā veidā tiek ārkārtīgi smagā stāvoklī nostādīti tie vīrieši, kuriem jau tā dažādu iemeslu dēļ (visbiežāk fiziskas mazpievilcības vai pārmērīgas kautrības dēļ) ir grūti veidot kontaktus ar sievietēm. Viņi jau tā jūtas nedroši, bet, sabiedrībā pasludinot šo uzdrošināšanos par sociāli nevēlamu, viņi jutīsies vēl depresīvāk ar visām no tā izrietošajām sekām. Neaizmirsīsim, ka vīriešu pašnāvību skaits Latvijā sešas reizes (atsevišķās vecuma grupās vēl vairāk) pārsniedz sieviešu pašnāvību skaitu. Lielākoties tieši problēmu dēļ ar pretējo dzimumu.

Esmu daudz ar sievietēm runājis par šiem jautājumiem un varu teikt: absolūti lielākā daļa sieviešu pat nenojauš, cik vīriešiem (īpaši jaunībā) grūti sievieti uzrunāt, sadūšoties uzaicināt viņu uz deju, pateikt kādu komplimentu vai pat izrādīt simpātijas. Tie vīrieši, kuriem šādu “kompleksu” nav, kuri ar sievietēm prot “brīvi apieties”, ir burtiski uz izķeršanu.

Lai arī vairums mūsdienu sieviešu ir svēti pārliecinātas, ka vīriešiem ir vieglāka dzīve un tāda tā viņiem ir bijusi vienmēr (patriarhālā sabiedrība gadu tūkstošiem esot sievietes apspiedusi), fakti par to neliecina.

Par pašnāvību skaitu jau minēju. Dzīves ilgums vīriešiem gandrīz visur ir ievērojami īsāks. Vismaz Rietumu kultūrā. Cilšu karu laikos ieņemtajās apmetnēs vīriešu kārtas pārstāvjus nogalināja visus bez izņēmuma. Arī pati karošana bija vīriešu “ekskluzīva privilēģija”. Ikdienas kautiņi skolā, pagalmā, zaļumballēs, kur nepieciešams sevi pierādīt. Cehos un šahtās pirms simt un vairāk gadiem pa 12 stundām dienā strādāja tieši vīrieši. Mūsdienās vīriešiem tiešām daudzas agrākās grūtības atkritušas, taču ne tās, kas saistītas ar seksuālajām attiecībām, jo “pēdējais vārds” – ielaisties ar vīrieti vai ne – joprojām pieder sievietēm.

Aplidošanas procesā sieviete testē vīrieti

Atgriežoties pie Lībiņas-Egneres priekšlikuma, svarīgi ir neieslīgt atsevišķos ekstrēmos gadījumos: kā tagad varēs iepazīties? Vai būs iepriekš jāaizpilda anketa, pie notāra jāapliecina savstarpēja piekrišana? Svarīgi ir runāt pēc būtības, jo rakstītā un vēl jo vairāk nerakstītā attiecību reglamentācija starp dzimumiem nosaka jebkuras sabiedrības ilgtermiņa perspektīvas.

Kaut vai tā iemesla dēļ, ka tieši šādās attiecībās rodas jauni sabiedrības locekļi (dzimst bērni), kuri turpina šī sociuma pastāvēšanu. Neapzinātā līmenī to visi saprot, tāpēc jebkuri ar ģimenes un seksuālo uzvedību saistīti jautājumi vienmēr tiek uztverti īpaši jūtīgi. Līdz ar to, izvērtējot dažādus priekšlikumus šajā sfērā, svarīgi apzināties bāzes principus.

Lai kā radikālais “progresisms” censtos noliegt dzimumu atšķirības un to bināro dalījumu, dabu neapmānīsi. Bērni dzimst tikai sievietēm. Sievietes ieguldījums bērna piedzimšanā ir nesalīdzināms ar vīrieša ieguldījumu, kas arī nosaka visas vīriešu un sieviešu psiholoģiskās atšķirības. Pati daba liek sievietei būt ievērojami atbildīgākai attiecību veidošanas jautājumos. Neielaisties paviršās attiecībās ar kuru katru (kā tas bieži gadās homoseksuālu attiecību gadījumos). Kontracepcijas izgudrošana daudz ko ir izmainījusi, bet tā nespēj atcelt ģenētiski ieprogrammēto.

Dabā visam ir sava jēga. Arī aplidošanas procesam ar tā sākotnējās atraidīšanas spēli. Sieviete neapzināti testē, cik nopietna ir vīrieša interese, cik viņš neatlaidīgs, izlēmīgs, drosmīgs, uzņēmīgs, noturīgs savās jūtās, jo sievietei vīrieša psiholoģiskā vīrišķība ir daudz svarīgāka nekā tīri fiziskā pievilcība (skaistums), kuram varbūt ir izšķiroša nozīme pirmajā brīdī, bet ne veidojot kopīgu ģimeni. Var, protams, šo aplidošanas procesu reglamentēt, racionalizēt un noņemt tam romantiskās neskaidrības, nenoteiktības oreolu. Jautājums: vai to vajag un ko tas dos?

Dzimumu uzvedības mode ir mainīga

Jāatzīmē, ka skatījums uz šiem dzimumu attiecību jautājumiem ir dinamisks un strauji mainās. Vēl pavisam nesen, ap gadsimtu miju, populāra bija ideja par sieviešu seksualitātes uzsvēršanas arhaisko, no patriarhālās pagātnes mantoto dabu. Tika skandēts sauklis: sieviete nav gaļa, un svarīgākās ir viņas cilvēciskās īpašības, nevis plika seksuālā pievilcība. Tika nonievāta uzkrītoša kosmētika, kurpes uz papēžiem, minisvārki, dekoltē un citas seksualitāti akcentējošas lietas.

2004. gadā, aizbraucot uz Briseli, acīs dūrās turienes “neglītās” sievietes, iepretim Rīgas “skaistulēm”. Taču burtiski dažos gados situācija radikāli mainījās. Zinātāji saka, ka, pateicoties ES paplašināšanai un Austrumeiropas sieviešu ienākšanai Rietumeiropā. Būt seksuālai atkal nāca modē. Vienlaikus pastiprinoties vīriešu ierobežojumiem attiecībās pret sievietēm.

Jāatzīst, ka šim procesam ir sava dabiskā jēga. Tādā veidā tiek papildus atsijāti no sugas turpināšanas viedokļa nevērtīgie vīriešu kārtas indivīdi. Vienmēr jāatceras, ka no demogrāfiskā viedokļa vīriešu skaitam populācijā absolūti nav nekādas nozīmes. Bērni dzimst tikai sievietēm, bet viens vīrietis var apaugļot kaut tūkstoš sieviešu. Lai nerastos pārpratumi, šeit mēs runājam tikai par šauri demogrāfisko (sugas turpināšanas) aspektu.

Normāli dabā (mežā, savannā, džungļos) ne vairāk kā 20% līdz 40% dzīvnieku tēviņu tiek pie pārošanās. Lielākā daļa tēviņu visu savu dzīvi pavada bez seksuālā kontakta. Cilvēku monogāmija ir milzīga priekšrocība tieši vīriešiem, jo, pateicoties tieši tai, 60% “nekam nederīgo” vīriešu tiek pie savām otrajām pusītēm. Aptaujājot jebkuras vidusskolas skolnieces, viņas pateiks: mums klasē ir trīs četri normāli čaļi, pārējie ir nekādi. No tā arī ceļas izplatītie stāsti par sieviešu skaita pārākumu pār vīriešiem, lai gan vecuma grupās līdz 50 gadiem ir tieši pretēji.

Ņemot vērā cilvēces attīstības svārsta principu, šobrīd apskatāmajā jautājumā tuvojamies vīriešu seksuālās ierobežošanas ekstrēmam. Sievietes var staigāt un parādīties publiskās vietās gandrīz vai kailas, viņas var savus sievišķīgos jaukumus izaicinoši bāzt vīrietim burtiski degunā, bet viņam jāvaldās, jāspēj turēt grožos visus savus instinktus un sava seksuālā iekāre jāslēpj, kā to 2004. gadā, pēc tā laika feminisma vadlīnijām, darīja Briseles sievietes.

Kā jau minēju, šīs centrālās “vadlīnijas” mainās ļoti strauji. Tas arī saprotami, jo seksuālajiem jautājumiem ir ārkārtīgi svarīga nozīme cilvēku dzīvē. Iespējams, pat vissvarīgākā, lai gan šodienas “vadlīnijas” to noliedz.

Neticu voluntāriem šo jautājumu risinājumiem. Sabiedrība pati, eksperimentējot un izdzīvojot dažādus modeļus, nonāks pie sev labvēlīgākā risinājuma, kurš nekad nebūs galīgs. Kustība, attīstība vai gājiens pa apli nekad nebeigsies. Tāpēc nevajadzētu pieņemt pārsteidzīgus grozījumus likumdošanā.

Mums jau ir pietiekami stingri likumi pret fizisku seksuālo vardarbību, bet, kas attiecas uz “cieņas aizskārumiem”, tad ar to sabiedrība labi tiek galā pati. Ar saviem nerakstītiem likumiem. Kaut vai nupat izskanējušais Mūzikas akadēmijas skandāls ir ienesis būtiskas korekcijas studentu un pasniedzēju (un ne tikai viņu) attiecībās, lai katra puse saprastu, ko tā drīkst un ko nedrīkst atļauties. Dzīve pati visu noliek savās vietās, tāpēc piegružot likumdošanu ar pārlieku sīkmanību nav tā vēlamākā prakse.

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

Ko jūs, mēs neiejaucamies mediju darbībā un vispār nekur neiejaucamies! Mēs spējam ietekmēt tikai policistes, kas piestrādā par apkopējām!

FotoKorupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) noliedz publiskajā telpā izskanējušos apgalvojumus par iestādes it kā iejaukšanos atsevišķu plašsaziņas līdzekļu redakcionālajā neatkarībā un cenzūras īstenošanu. KNAB savas funkcijas, tostarp priekšvēlēšanu aģitācijas uzraudzību, veic saskaņā ar normatīvajos aktos noteiktajām pilnvarām un tiesībām.
Lasīt visu...

21

"airBaltic" un "Rail Baltica": Siliņas valdībai galva smiltīs un dupsis gaisā

FotoEs te paklausījos Ivo Butkeviča podkāstu ar bijušo AirBaltic padomes priekšsēdētāju Klāvu Vasku. Doma bija saprast, kur mans un amatpersonas viedokļi varētu atšķiras. Vai arī viņš lies bleķi kā Jānis Ošlejs un dezinformēs sabiedrību?
Lasīt visu...

21

Jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji

FotoZaļo un Zemnieku savienība atbalsta iespēju Latvijā izveidot musulmaņu mošejas. Partija paziņoja, ka tā aicinās partijas, kas ir koalīcijā ar to, atbalstīt šo ideju. Īsāk sakot, jo tuvāk vēlēšanas, jo vairāk bezjēdzīgu, populistisku ideju dzird vēlētāji.
Lasīt visu...

21

Par ko balsot vai nebalsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī?

FotoPar ko balsot pašvaldību vēlēšanās 7.jūnijā Salaspilī? Šāds jautājums nodarbina daudzu salaspiliešu prātus, un daudzi arī jautā man, lai es skaidri pasaku, par ko balsot. Baznīca ir šķirta no valsts, bet nav šķirta no sabiedrības, tādēļ neaģitēšu ne par vienu konkrētu partiju, bet kā Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests došu savu vērtējumu par visām partijām, kas kandidē šajās vēlēšanās.
Lasīt visu...

12

Apvienotais saraksts Ropažu novadā – komanda vai tikai ilūzija?

FotoApvienotais saraksts Ropažos lepni sevi sauc par “komandu”. Spēcīgu, profesionālu, godprātīgu un ar augstāko cieņas līmeni. Taču kādu cieņu pret novada iedzīvotājiem var gaidīt, ja pat šīs “komandas” iekšienē valda savstarpēja konkurence, ambīcijas un čuksti par varas dalīšanu?
Lasīt visu...

21

Tauta skrien, bet valsts bremzē

FotoFiziskas aktivitātes nav tikai sports – tās ir arī veselības pamats. Aktīvs, sportisks dzīvesveids stiprina ķermeni un līdzsvaro prātu. Taču Latvijā šo vienkāršo patiesību par tautas sportu atbildīgā iestāde Izglītības un zinātnes ministrija (IZM) pauž tikai vārdos un preses relīzēs, bet praksē jau otro gadu tiek būtiski un nepamatoti aizkavēta līdzekļu piešķiršana. Atbalsts tautas sportam un fiziskajām aktivitātēm joprojām ir neregulārs, sadrumstalots un nepietiekams. Rezultāts – biedējošs.
Lasīt visu...

21

Neviens nerunā par izrāvienu. Neviens nesaka: „Rīga būs instruments Latvijas izaugsmei!”

FotoMans draugs, šodien es centīšos kaut cik korekti ieskatīties dažās personībās un idejās, kas ne tikai virmo ap mums, bet arī mūs formē. Šīs idejas nav abstrakti koncepti — tās noteiks, vai valsts ambīcija dubultot ekonomiku kļūs par rīcību vai paliks tikai retorikā. Kādi cilvēki — tāda valsts. Kādas personības — tādi rezultāti.
Lasīt visu...

21

Klusēšana nav miers

FotoManā sirdī ir nemiers. Tāds, kas rodas nevis no pasaules trokšņiem vai politiskiem strīdiem, bet gan no Dvēseles klusuma, kur Svētais Gars elpo un jautā: "Vai tu klusēsi, kad netaisnība kļūst par normu?"
Lasīt visu...

3

Mūsu viedās ministrijas viedie soļi un viedā rīcība

FotoKopš Latvijas neatkarības atjaunošanas reģionālās attīstības jautājumi vienmēr ir bijuši politiķu un valsts pārvaldes darba kārtībā. Uz tiem lūkojas gan no pašvaldības, valsts vai Eiropas Savienības perspektīvas, to politikas īstenošanā piemēro dažādas pieejas un principus. Taču tam visam pamatā ir vienkārša patiesība, kas nereti tiek piemirsta - līdzsvarota reģionu attīstība ir nepieciešama, lai radītu iespējas cilvēkiem dzīvot labi tur, kur viņi paši vēlas, nevis tur, kur dzīve spiež pārcelties. Tā nozīmē sakārtotu vidi, pieejamus pakalpojumus, darba iespējas un drošu nākotni tepat, savā dzimtajā vietā.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Kultūršoks vai Latvijas nodevēju saraksts?

Vai Latvijas sabiedrība neredz, kā „Latvijas sabiedriskais medijs” bieži izmanto to pašu, ko izmanto krievijas propaganda? Mēs Latvijā cieņpilni vienmēr esam...

Foto

Valsts kase ir tukša, naudas vienkārši vairs nav, ir politisks bankrots

Vai pusbeigtam zirgam nav vienalga kam līdzināsies Zaļā kursa remonts 2030. gadā: neliels komentārs par...

Foto

Dubultstandarti Latvijas varas retorikā: kad "attīstītās valstis" kalpo tikai algu celšanai

Latvijas politiskajā telpā bieži dzirdams arguments: “Attīstītajās valstīs ministri pelna vairāk – arī mums tas...

Foto

Vai katra ķēkša var vadīt valsti un lielus uzņēmumus? Viennozīmīgi - var, bet ne ilgi

Dīvainā Latvija. Zeme, kur iegulda (pagaidām gan vairāk sapņo un šķērdējas...

Foto

Eiropas Savienības pārsteidzošā klusēšana

Nezinu, ko jūs domājat, bet man personīgi ir diezgan slikti ar airBaltic ziņām. Tāpēc es aicinu Eiropas Savienību iejaukties situācijā ar Latvijas aviokompāniju, jo...

Foto

Kas ir latviešu nācija?

Pievērsīsimies vienam no pamatjēdzieniem nacionālisma domāšanā. Kad kāds saka, ka latviešu tauta ir nācija, kā to saprast? Vai “tauta” un “nācija” ir...

Foto

Par tiesisko pēctecību un mūžīgo taisnīgumu

Nekas nelikumīgs nevar radīt tiesiskas sekas. Šī patiesība ir tik vienkārša un vienlaikus tik dziļa, ka tā atbalsojas pāri laikiem,...

Foto

Esmu atradusi jaunu sili Sabiedrības integrācijas fonda vietā!

Kas Latviju padara stipru? Valsts amatpersonu uzrunās dzirdam, ka tie ir Latvijas cilvēki. Ik reizi jādomā – kas...

Foto

Aicinām likvidēt Klimata un enerģētikas ministriju

Apzinoties kritisko nepieciešamību rast papildu līdzekļus valsts aizsardzības spēju vairošanai, samazināt birokrātiju un administratīvo slogu, pārskatīt mūsdienu situācijai neatbilstošas politikas...

Foto

Nu laikam arī man pietiek!

Nu laikam arī man pietiek! Sakarā ar jaunievēlētā Latvijas Jātnieku federācijas (LJF) prezidenta A.Draudiņa paziņojumu par nepamatoti zemu cenu par boksu Kleistos ļoti...

Foto

Latvieši netic vadītāju spējām tikt galā un koordinēt visaptverošu dižķibeli

Latviešu dzīve vairs nav tik harmoniska kā vecos labos laikos, kad sabiedrības galvenie uzkarsumi bija problēma,...

Foto

Tiesa atzīst – Valsts kultūrkapitāla fonda lēmums ir prettiesisks

Mūzikas un mākslas attīstības fonds “Balsis” ir guvis tiesas atzinumu par Valsts kultūrkapitāla fonda (VKKF) lēmuma prettiesiskumu....

Foto

Ārlietu ministres Baibas Bražes pirmais gads Evikas Siliņas valdības komandā: lūdzu, nesmejieties pārāk skaļi!

Saeima Baibu Braži ārlietu ministres amatā apstiprināja 2024. gada 19. aprīlī. Visu ministres...

Foto

Cerams, Latvijai ir kaut cik pašcieņas

Daži mēļo, ka krievija esot piedāvājusi Trampam šādu gājienu: atbloķēt iesaldēto krievu naudu un par to iepirkt krievijai ASV lidmašīnas....

Foto

Nu ko es varu darīt, ja nodokļu maksātāju nauda tik labi tērējas...

Publiskajā telpā ik pa laikam uzvirmo kārtējie apgalvojumi par to, cik daudz kas Latvijas...

Foto

Santa Ločmele – “patvēruma vietu” eksperte? Vai vienkārši nākamā glāze pirms vēlēšanām?

Kad Ogres deputāte, kura ir pazīstama vairāk ar vājību uz stiprajiem dzērieniem nekā ar...

Foto

Cik patiesībā maksā birokrātija?

Birokrātijas mazināšana ir viena no valdības prioritātēm, kas tika definētas šī gada sākumā, izveidota arī birokrātijas mazināšanas rīcības grupa. Kamēr gari un...

Foto

Nevainīguma prezumpcija un apsūdzības publicitāte

Ir kāds parasts žurnālistu – politiķu dialogs, kurš visbiežāk atkārtojas medijos pirms parlamenta vai pašvaldību vēlēšanām. Uz žurnālistu jautājumu par kāda...

Foto

Bez Amerikas. Ai un vai!?

Starptautiskās attiecības kļūst arvien samezglotākas un nervozākas. Taču vismaz mums, Latvijai un Baltijas valstīm, tajās ir iespējams izdzīvot pavisam vienkāršā, jau...

Foto

Tēma par "viltus studentiem" ir spekulatīva!

2. aprīlī raidījumā "Kas notiek Latvijā?" tika apspriests jautājums par trešo valstu pilsoņu klātbūtni Latvijas augstskolās un darba tirgū. Kā...

Foto

Valoda kā attieksme

Šogad tikai 3., 6. un 9. klasēs vēl varēja īstenot mazākumtautību programmas. Izglītības kvalitātes valsts dienests (IKVD) mācību gada sešos mēnešos izvērtēja 72...

Foto

Vai tad jūs tiešām nejūtat, cik pasakainā drošībā ir mūsu valsts? Pateicoties mums!

Šī gada 12. aprīlī Satversmes aizsardzības birojam (SAB) aprit 30 gadu. 1995. gada...

Foto

Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda totāla kognitīvā disonanse

Pavērojot publiskajā telpā notiekošās diskusijas, šķiet, ka Latvijas sabiedrības būtisku daļu ir pārņēmusi kaut kāda...

Foto

Latviešiem – ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš

Latvieši nav ne igauņi, kas aiztur krievu tankkuği, ne lietuvieši. Mums - ka tik kapeiciņa, santīmiņš, centiņš. Tikai bagāti...

Foto

Ko politiķi tev nestāsta

Kas ir kopīgs Ādolfam Hitleram un Donaldam Trampam? Pareizi – tā ir demokrātijas instrumentu izmantošana autokrātisma un savas varas nostiprināšanas interesēs....

Foto

No Trampa līdz Latvijai: kas notiek, kad demokrātijai kļūst par šauru?

Vēsture mums māca: pat šķietami “taisnīgs vadonis” iedibina sistēmu, ko kādu dienu var mantot daudz...

Foto

Ošlejs un viņa fufeļrunas

Tā, pievēršam uzmanību, Jānis Ošlejs ir mainījis naratīvu (skat. Twitter ierakstu zemāk*). Tagad stāsts norit pēc jaunas metoģičkas, acīmredzot saistībā ar jauno amatu pie briškeniem....

Foto

Divi “spēkavīru rekordi” gandrīz vienā laikā. Viens Ukrainā, otrs ASV

Pēc piektdien Krivijrihā Krievijas sarīkotā gaisa trieciena šobrīd jau gājuši bojā 10 bērnu. Tas esot “rekords”,...

Foto

Vai likumi mainīs dzīvnieku mazuļu apriti Latvijas patversmēs

Biedrības Dzīvnieku pansija Ulubele vadītāja Ilze Džonsone apliecina, ka pērn ar patversmē nonākušajiem mājdzīvnieku mazuļiem situācija tiešām bijusi...

Foto

Domu Bufalo spārniņi

Pirms nedēļas cēlu trauksmi par armijas lietām - ministrija malači, noreaģēja operatīvi, izskatās, ka tika izspiests sajūgs vai norauta roķene. Labi. Pamēģiniet tagad...

Foto

Ziņojums par pūšošo momentu

Sāksim ar vecām un jaunākām ārzemju ziņām. Pagājušajā gadā notika NATO ģenerālsekretāru maiņa. Jādomā, ar atvieglotu nopūšanos amatu beidza pildīt norvēģis Jenss...

Foto

Pastāstīšu 1. aprīļa joku par Stukāna prokuratūru

Vakar bija 1.aprīlis, tāpēc pastāstīšu joku: Latvija ir tiesiska valsts, kurā par prokuroriem strādā tikai rūpīgi atlasīti - zinoši...

Foto

Neredzu, ka kāds labprātīgi izvēlētos pārsēsties no privātās mašīnas trolejbusā

Mašīna uz ilgāku laiku remontā, tādēļ iemēģināju sabiedriskā transporta alternatīvas. Ar domu – varbūt pāriet pavisam....