Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Iepazīstoties ar publikācijām par komerciālo mediju vēlmi saņemt no sabiedriskā medija VSIA "Latvijas Televīzija" tās radītā Dziesmu un deju svētku atspoguļošanas satura pārraidīšanas iespējas, Latvijas Televīzijas publisku atbildi un Latvijas Raidorganizāciju asociācijas komentāriem, es kā Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes locekle (SEPLP) un tās pārstāve ar Ministru kabineta rīkojumu apstiprinātajā XXVII Vispārējo latviešu dziesmu un XVII deju svētku rīcības komitejā uzskatu par savu pienākumu sniegt sabiedrībai skaidrojumu par šo jautājumu.

No minētajām publikācijām izriet, ka, lai Dziesmu un deju svētku lielkoncerti sasniegtu pēc iespējas lielāku skatītāju skaitu, komerctelevīzijas "TV24", "TV3" un "ReTV" ierosinājušas svētku lielkoncertus pārraidīt tiešraidē līdz ar sabiedriskajiem medijiem.

Saņemot noraidošu Latvijas Televīzijas atbildi, minētie komerciālie mediji vērsušies pēc palīdzības Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijā, kas savukārt pieprasījusi informāciju no citām atbildīgām iestādēm un sola meklēt risinājumu.

Stāsts par sabiedrisko mediju radītā satura nodošanu komercmedijiem Latvijā ir unikāls un ar garāku vēsturi, taču šajā skaidrojumā sabiedrībai pastāstīšu tikai par konkrēto gadījumu ar Dziesmu un deju svētkiem un šīs lietas dažādiem aspektiem.

Par tiesisko aspektu

Saskaņā ar no 2021. gada 1. janvāra darbību sākušo Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu un to pārvaldības likumu (SEPLL) manis pārstāvētā neatkarīgā un autonomā institūcija – SEPLP – ir valsts kapitāla daļu turētāja un augstākā lēmējinstitūcija sabiedriskajos elektroniskajos plašsaziņas līdzekļos – VSIA "Latvijas Televīzija" un VSIA "Latvijas Radio".

Šis likums detalizēti regulē sabiedrisko mediju un to uzraugošās SEPLP darbību, kā arī uzliek sabiedriskajiem medijiem noteiktus pienākumus, tajā skaitā ļoti svarīgus pienākumus kopt nacionālo kultūru, rūpēties par Eiropas kultūras mantojuma saglabāšanu un arhivēšanu.

Dziesmu un deju svētku likuma 7. panta devītā daļa paredz, ka "Dziesmu un deju svētku atspoguļošanu un popularizēšanu nodrošina sabiedriskie elektroniskie plašsaziņas līdzekļi. Dziesmu un deju svētku norises gadā sabiedriskajiem elektroniskajiem plašsaziņas līdzekļiem sabiedriskā pasūtījuma ietvaros valsts budžetā paredz nepieciešamo papildu finansējumu".

Sabiedrisko mediju kā valsts īpašumā esošu un no valsts budžeta līdzekļiem dotētu kapitālsabiedrību darbību regulē vēl virkne īpašu likumu, tajā skaitā arī Publiskas personas finanšu līdzekļu un mantas izšķērdēšanas novēršanas likums, kas ir saistošs gan medijiem, gan SEPLP. Šī likuma 5. panta otrā daļa nosaka izņēmuma gadījumus, kad ir pieļaujama publiskas personas mantas nodošana bezatlīdzības lietošanā. Faktiski vienīgais no šiem gadījumiem, kas ļautu nodot šādu mantu komercmedijiem ir gadījumi, kad "citos likumos vai Ministru kabineta noteikumos ir atļauts publiskas personas mantu nodot bezatlīdzības lietošanā".

Tas izskaidro piemērus Covid-19­ pandēmijas laikā, kad sabiedrisko mediju saturu varēja nodot un nodeva komercmedijiem, jo tāda iespēja bija paredzēta Ministru kabineta lēmumos, kā arī vēl šobrīd ir paredzēta Covid-19 infekcijas izplatības pārvaldības likumā un Ukrainas civiliedzīvotāju atbalsta likumā. Tomēr arī šie izņēmumi attiecas tikai uz ziņu un informatīvi analītisko saturu.

Vienlaikus sabiedriskos medijus uzraugošajai SEPLP ir jāraugās arī, lai tā savā darbībā, lemjot par satura nodošanu, ievērotu Komercdarbības atbalsta kontroles likuma normas un Eiropas Komisijas 2011. gada 20. decembra lēmuma par Līguma par Eiropas Savienības darbību 106. panta 2. punkta piemērošanu valsts atbalstam attiecībā uz kompensāciju par sabiedriskajiem pakalpojumiem dažiem uzņēmumiem, kuriem uzticēts sniegt pakalpojumus ar vispārēju tautsaimniecisku nozīmi (2012/21/ES) noteikumi.

Par organizatorisko aspektu

SEPLP un sabiedrisko mediju ikdienā gatavošanās konkrētajiem šī gada Dziesmu un deju svētkiem sākās jau pērn, kad tika gatavoti aprēķini un tāmes Dziesmu un deju svētku likumā paredzētā papildu finansējuma sabiedriskajam pasūtījumam pieprasīšanai un saņemšanai. Tas notika saziņā ar Kultūras ministriju un Latvijas Nacionālo kultūras centru (LNKC), SEPLP par atbildīgo personu, kas piedalās šajā procesā, norīkojot mani.

Visiem labi zināmu iemeslu dēļ 2023. gada valsts budžeta izstrādes procesam ievelkoties, kā arī izmaksām strauji augot salīdzinājumā ar 2018. gada svētkiem, vairāku mēnešu ilgā darba procesā starp sabiedriskajiem medijiem, LNKC, SEPLP ir panāktas vienošanās un noslēgti trīspusēji līgumi par veicamajiem pienākumiem, konkrētu pasākumu atspoguļošanu, nododamajām tiesībām un piešķirto finansējumu. Pēc finanšu ministra attiecīga 20. jūnija rīkojuma par apropriāciju pārdali beidzot finansējums arī nonāks līdz sabiedrisko mediju kontiem.

Te vietā piebilst, ka līdztekus augstāk minētajam sarunu procesam sabiedriskie mediji jau laikus sāka un līdz šim ir ieguldījuši lielu darbu svētku atspoguļošanas sagatavošanai. Publiski ar sabiedrisko mediju svētku atspoguļošanas plāniem var iepazīties šeit un šeit. Lai arī sabiedriskie mediji sniegs ļoti plašu ieskatu svētku norisē, ņemot vērā ierobežotās budžeta iespējas un Dziesmu svētku 150. gadadienas īpaši lielo pasākumu klāstu, daļas pasākumu atspoguļošana jau sākotnēji uzticēta svētku atbalstītājam uzņēmumam LMT.

Vienlaikus SEPLP 5. aprīlī informatīvos nolūkos saņēma Latvijas Raidorganizāciju asociācijas un triju komerctelevīziju Latvijas Televīzijai adresētu vēstuli ar aicinājumu uz sarunām par iespēju saņemt filmēšanas un pārraidīšanas tiesības vai tiešraides signāla saņemšanu. Komerctelevīzijas savu vēlmi pamatoja ar pēc iespējas plašākas auditorijas aptveramību.

Pēc mutiskas saziņas ar SEPLP Latvijas Televīzija 19. aprīlī šiem medijiem sniedza noraidošu atbildi. Latvijas Televīzija savu lēmumu pamatoja ar to ka visiem Latvijas iedzīvotājiem būs iespēja sekot Dziesmu un deju svētku programmai Latvijas Televīzijas programmās, kas ir pieejamas skatītājiem bez maksas visā Latvijas teritorijā gan bezmaksas zemes apraidē, gan interneta platformās https://ltv.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv1https://ltv.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv7https://replay.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv1 un https://replay.lsm.lv/lv/tiesraide/ltv7, gan arī atbilstoši Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma 19. panta sestajai daļai visu televīzijas programmu izplatīšanas pakalpojuma sniedzēju piedāvātajos pakalpojumos un tehniskajās platformās. Latvijas Televīzija arī norādīja, ka vairāku filmēšanas grupu vienlaicīga atrašanās un filmēšanas aparatūras izvietošana svētku pasākumu norises vietās varētu apgrūtināt kvalitatīvu pasākumu filmēšanu un koncerta apmeklētāju iespēju klātienē skatīties svētku pasākumus. Atbildē medijiem tika arī norādīts, ka Latvijas Televīzijai nav tiesiska pamata bez maksas piešķirt tiešraides pārraides signālu.

Nedz komerctelevīzijas, nedz Latvijas Raidorganizāciju asociācija tieši nevērsās pie SEPLP nedz pirms, nedz pēc saziņas ar Latvijas Televīziju. Jūnija vidū Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisija informēja SEPLP, ka ir saņemta vēstule par komercmediju vēlmi filmēt un pārraidīt svētku pasākumus un ka komisija iesaistīsies risinājumu meklēšanā. Dažas dienas vēlāk sekoja komerctelevīziju publiska reakcija, kas atspoguļota šī raksta sākumā pieminētajās publikācijās.

Par mazāk birokrātisko pusi

Ja līdzšinējā mana raksta daļa šķiet kā birokrātiska līkumošana pa likumu un vēstuļu biezokni, tad šajā sadaļā vēlos vienkāršākiem vārdiem paskaidrot, kādēļ manā ieskatā sabiedrisko mediju satura nodošana komerciālajiem medijiem un konkrēti šis Dziesmu un deju svētku gadījums nav atbalstāms un, iespējams, ir pat bīstams mūsu valsts un sabiedrības interesēm.

Pirms šī amata pienākumu uzņemšanās 2021. gada vasarā darbā vai sadarbībā ar komerciālajiem medijiem esmu pavadījusi 28 gadus. Tādēļ no savas pieredzes zinu, cik būtiska nozīme demokrātiskā valstī un Eiropas kultūrtelpas tradīcijā ir vienlīdz stipriem sabiedriskajiem un komerciālajiem medijiem. Ja līdzsvars tiek zaudēts, tad ieguvēju nav un ir tikai zaudētāji.

Ņemot vērā Latvijas mediju telpas izmērus un vēsturisko attīstību, acīmredzami nepieciešams ir valsts atbalsts komerciālajiem medijiem, lai saglabātu mediju vides daudzveidību, kas, starp citu, nostiprināta arī starptautiskos un Latvijas mediju vidi veidojošos un regulējošos dokumentos. Latvijas valsts, neraugoties uz tās ierobežotajām budžeta iespējām un joprojām nepietiekamo sabiedrisko mediju finansējumu, pēdējo gadu laikā ir arvien palielinājusi valsts atbalstu komerciālajiem medijiem. Tas ir redzams publiski pieejamos dokumentos. Tomēr komercmediju atbalstīšanai nav jānotiek uz sabiedrisko mediju vājināšanas un skaidro robežu izpludināšanas rēķina.

Balstoties tradīcijās un likumos sabiedriskajiem medijiem ir ne tikai savi pienākumi, bet arī darbības ierobežojumi, tajā skaitā tāda satura (piemēram, dažāda veida šovu un izklaidējoša satura) neveidošana, kas savukārt tieši komerciālajiem medijiem nodrošina gan auditoriju, gan rada peļņas iespējas. Savukārt sabiedriskie mediji lielā mērā uz saviem pleciem "iznes" tieši kultūras un izglītojoša satura "smagumu", kas ne vienmēr nodrošina auditoriju un peļņas iespēju komerciālajiem medijiem.

Dziesmu un deju svētku pasākumu, it īpaši lielkoncertu kvalitatīva atspoguļošana televīzijā ir ļoti apjomīgs, ievērojamus radošos, tehniskos un finanšu resursus paģērošs darbs, kas Latvijas apstākļos faktiski ir pa spēkam tikai sabiedriskajiem medijiem. Nozarē jau nav arī noslēpums, ka gadījumos, kad privātie mediji vēlas īstenot kādu apjomīgāku projektu, tādiem uzdevumiem tiek algoti sabiedrisko mediju darbinieki.

Ņemot vērā Dziesmu un deju svētku pasākumu sagatavošanā un atspoguļošanā ieguldīto darbu un resursus, ir nepieļaujami noniecināt iesaistīto cilvēku darbu un pūles, norādot, ka viss, kas Latvijas Televīzijai ir jānodod privātajiem medijiem, ir vien tiešraides signāls. Tas nav tikai tehniski nododams signāls, bet gan konkrētu cilvēku ar konkrētu mērķi un atbildības sajūtu radīts vienreizējs un unikāls satura produkts.

Turklāt, tā kā Latvijas Televīzijas programmas gan bezmaksas apraidē, gan ar dažādu citu operatoru starpniecību ir pieejamas skatītājiem un interneta lietotājiem visā Latvijas teritorijā, kritiku neiztur komercmediju arguments, ka, nododot saturu, tiks sasniegta plašāka auditorija. Ja Latvijas Televīzijas programmas un tās interneta portāls nebūtu pieejami kādā vietā Latvijā, kur ir pieejams kāds cits komercmedijs, tad situācija būtu cita. Arī no mediju vides daudzveidības viedokļa brīvā un demokrātiskā sabiedrībā diezin vai ir saprātīgi visos Latvijas televīzijas kanālos vienlaikus raidīt vienu koncertu, neatstājot skatītājiem pašiem iespēju veikt savu izvēli, jo, līdzībās runājot, ne visiem ir jāmīl Rainis un ne visiem ir jāskatās Dziesmu un deju svētki.

Latvijas Televīzijas radītajam saturam ir savas izmaksas, un katra satura nodošanas komercmedijiem gadījumā tas ir aspekts, kas jāvērtē no valsts atbalsta komercuzņēmumiem un konkurences kropļošanas viedokļa, jo ne visi komercmediji vēlas vai var pretendēt uz šāda satura saņemšanu. Turklāt, lai kā arī komercmediji vēlas izvairīties no vārda "peļņa" lietošanas, jau to nosaukums "komerciālie mediji" norāda, ka tie ir uzņēmumi ar mērķi radīt peļņu un sabiedriskā medija satura izmantošanas gadījumā audzētā auditorija vienā vai otrā veidā tiks izmantota komercmediju darbības rādītāju uzlabošanā un ieņēmumu vairošanā.

Valsts ar visas sabiedrības nopelnītiem līdzekļiem caur valsts budžetu finansē dažādas sabiedrībai svarīgas un konkrētas funkcijas, tajā skaitā sabiedriskos medijus. Un nezin kādēļ nevienam neienāk prātā pateikt, ka valsts taču ir jau vienreiz samaksājusi par bruņojumu Latvijas armijai, tāpēc varbūt nodosim to kādās privātās rokās. Valsts apmaksā arī skaistus teātrus, Rīgas pili, Saeimas namu, Ministru kabineta un ministriju ēkas, bet nevienam neienāk prātā tur pieteikties rīkot savas privātas ballītes, jo, redz, reiz jau par to samaksāts. Valsts apmaksā slimnīcas un cietumus, bet arī tajos nevar tāpat vien jebkurš iet un uzturēties sava prieka pēc, jo, redz, valsts jau par to ir samaksājusi.

Un visbeidzot – par bīstamību valsts un sabiedrības interesēm. Eiropas kultūrtelpā sabiedriskajiem medijiem ir sava ļoti būtiska un neaizvietojama nozīme, tajā skaitā atbildība būt kopā ar sabiedrību gan krīzes, gan augsta emocionālā pacēluma brīžos. Lai sabiedrība novērtētu sabiedrisko mediju ieguldījumu, uzticētos tiem ikdienā un atcerētos par tiem krīzes un citos valstij izšķirīgos brīžos, visiem iesaistītajiem, tajā skaitā lēmumu pieņēmējiem valdībā un parlamentā, ir pienākums tos stiprināt visos iespējamos veidos nevis vēl vairāk vājināt, nenovērtējot cilvēku ieguldīto darbu un uztverot to kā resursu, ar ko izrīkoties, kā vien ienāk prātā, nedomājot par sekām ilgtermiņā un mazinot sabiedrisko mediju stratēģisko nozīmi.

* Sabiedrisko elektronisko plašaziņas līdzekļu padomes locekle

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Slovēņiem kompensēs pretkovida štrāpes

FotoNo 2000. gada marta līdz 2022. gada maijam Slovēnijā ierosināja ~62 000 lietu par antikovida noteikumu pārkāpumiem, piemērojot naudas sodus vairāk nekā 5,7 miljonu eiro apmērā. Vēlāk Slovēnijas Konstitucionālā tiesa atzina pretkovida pasākumus par antikonstitucionāliem. Iepriekšējiem vadīkļiem šādas negantības maksāja varu.
Lasīt visu...

6

Atklāta vēstule Latvijas Bankas prezidentam

FotoGodātais Mārtiņa Kazāka kungs, vispirms vēlos uzsvērt, ka šī vēstule nav domāta kā kritika vai uzbrukums Jums personīgi, bet drīzāk kā aicinājums aktīvāk iesaistīties un risināt situāciju, kas skar gan Latvijas Bankas reputāciju, gan tās aizsargātās klientu intereses. 
Lasīt visu...

12

Krievijas cars Pēteris I ir visu latviešu tēvs

FotoPaldies Krievijas caram Pēterim I par Lielo Ziemeļu karu, kura laikā viņa karavīri izjāja Vidzemi un atstāja pēcnācējus, kuri izveidoja latviešu tautu.
Lasīt visu...

12

Iebraucējiem nospļauties par kārtību Latvijā. Cik ilgi to piecietīsim?

FotoValdības nomaiņas ēnā bez pienācīgas uzmanības palikusi ziņa par liegumu no Krievijas iebraukt tur reģistrētām automašīnām. Labi, tas, ka vairs nevar iebraukt, varbūt varēja būt kā vienas dienas aktualitāte, taču tam komplektā ir vesela virkne neatbildētu jautājumu, ko nedrīkstam nolikt tālā plauktā apputēšanai.
Lasīt visu...

21

"Maskavas nams" Rīgā – simbols ģeopolitiskā kursa maiņai?

FotoPirms nedēļas biedrība "Austošā Saule" pulcēja piketa dalībniekus pretī "Maskavas namam" Rīgā. Ar plakātiem, kas atgādināja par ukraiņu ciešanām un nepieciešamību atbrīvoties no Krievijas ietekmes, pretī Krievijas valsts simboliem. Piketa dalībniekiem nebija šaubu par to, ka vairāk nekā pusotru gadu pēc pilna apmēra kara sākuma Ukrainā un gadu pēc okupekļa nojaukšanas Pārdaugavā "Maskavas nama" atrašanās Rīgā ir spilgts simbols arvien neatrisinātajai cīņai par Latvijas ģeopolitisko kursu un mūsu pašu interesēm savā valstī.
Lasīt visu...

21

Vai pienācis laiks izvēlēties amatpersonas ar loterijas palīdzību?

FotoSortition. Tā senajās Atēnās sauca sistēmu, kurā tautas priekšstāvji, amatpersonas, augstākie ierēdņi, tiesneši tika izvēlēti lozējot. Tas, kuram izkrita kārts ieņemt kādu augstu amatu, tad deva zvērestu kalpot godīgi, tikai un vienīgi tautas interesēs, neņemt kukuļus utt. Šī senā demokrātijas metode nav pilnībā izzudusi līdz pat mūsu dienām, piemēram, tādās valstīs kā ASV, kur šādi tiek izvēlēti tiesu zvērinātie, kuri krimināllietās faktiski izlemj – vainīgs vai ne.
Lasīt visu...

3

Pateikt, ka šī būs katastrofāla valdība, var tikai kāds, kuram galvā ir atdzisusi putra, un arī okupācijas varas kolaborants Kūtris būs lielisks Saeimas priekšsēdētājs

FotoPagājušajā piektdienā, 15. septembrī, Latvijas Republikas Saeimā sākās ārkārtas sēde. Tajā bija tikai viens izskatāms jautājums, proti: “Par uzticības izteikšanu Ministru kabinetam.” Runa, protams, ir par aizejošās labklājības ministres Evikas Siliņas izveidoto valdību.
Lasīt visu...

Lursoft
Iepriekšējie komentāri un viedokļi Foto

Tas, ka Kūtris ir komunistu okupācijas varas kolaborants, „Delnai” ir pieņemami, bet tas, ka viņš atļaujas izteikt savu viedokli un ievēro nevainīguma prezumpciju, ir nosodāmi

Godātie...

Foto

Tikai nesmejieties, bet mums ir atnākusi atziņa: ir jābūt drošiem, ka ikvienā jomā – iekšlietu, veselības, izglītības, reģionālās politikas vai citā – esam izdarījuši visu, lai cilvēki varētu izjustu augstu lojalitāti pret savu valsti

Rietumu pasaulē ārpolitika ir kļuvusi par drošības politiku, jo Krievijas brutālais iebrukums Ukrainā pasauli ir ievirzījis "kara laikmetā" –...

Foto

Par melīgo spriņģu, jembergu un visu pārējo Kremļa stabulnieku “līdzjūtības vaimanām”

Pētot Daugavpils Čmoikas un Re:Baltica prokrieviskā dueta darbības, uzdūros interesantam dokumentam, kurā Tiesībsargs analizē ar...

Foto

Šajā valdībā nenotiks visādas nevajadzīgas, muļķīgas debates!

Šī būs pirmā centriski kreisā valdība kopš neatkarības atjaunošanas. Pirmā valdība, kas nebūs konservatīva....

Foto

Es aicinu ikvienu Latvijas iedzīvotāju vilkt katrā kājā atšķirīgu apavu – un tāda arī būs manas valdības darbība

Lai patiesi izprastu otru cilvēku, ir jānoiet viņa...

Foto

Atklātā vēstule valsts prezidentam Edgaram Rinkēvičam: fakti skaidri norāda uz iespējamu tiesību pārkāpumu un neētisku rīcību no „Swedbank” puses

Godātais Latvijas valsts prezident Edgar Rinkēvič! Es,...

Foto

Briškens un manekena politiķi

Ik rītu pa ceļam uz darbu sanāk doties garām kāda lielveikala skatlogam, kurā nemainīgi stalti stāv manekeni, tērpti visnotaļ glītos uzvalkos. Tam...

Foto

Īsā atmiņa un krievu imperiālisma otrā elpa

Mums, latviešiem, ir vājības, kas tiek izmantotas pret mums. Kad mēs jūtam tūlītējus eksistenciālus draudus, tad mēs esam vienoti,...

Foto

Mans viedoklis

Privātiem medijiem var būt savi ideoloģiski, politiski, personiski mērķi. Tas ir normāli. Kāds dibina, pērk un uztur savu mediju vai medijus ar mērķi ietekmēt...

Foto

Dzirdam metaforas “kolektīvie Rietumi”, “krievu kolektīvais Putins” – bet ko tad nolēmis “kolektīvais latvietis”?

Tamlīdzīgi izplūduši izteicieni nav lietojami kā pilnvērtīgi termini, tikai kā metaforiski vispārinājumi,...

Foto

Kāpēc “sabiedriskais medijs” uzdod jautājumus un neatskaņo atbildes?

“Labdien! Paldies par izrādīto interesi saistībā ar norisēm Ogres novadā! Vēlos norādīt, ka Ogres Vēstures un mākslas muzeja...

Foto

Vācieši jauc nost vēja elektrostacijas, lai paplašinātu brūnogļu ieguvi!

Energokompānija RWE ir sākusi nojaukt septiņas vēja turbīnas blakus bijušajam Lützerath ciematam Ziemeļreinā-Vestfālenē. Iemesls: RWE vēlas paplašināt Garzweiler II virszemes brūnogļu...

Foto

Nesmejieties, bet mēs atkal esam sacerējuši vēstuli

Godātais valsts prezident, Saeima, ministru prezidenta kandidāte Evika Siliņa! Latvijā kultūras ministram būtu jābūt otram valsts vadītājam, garīgās attīstības...

Foto

Iesniegums par „Sadales tīklu” ir nepareizs!

31. augustā vairāki portāli publicēja rakstu par uzņēmēja Gata Lazdas vēršanos ar iesniegumu Ģenerālprokuratūrā par AS “Sadales tīkls” jaudas “nenodrošināšanu”...

Foto

Dažas piezīmes par jauno Ogres Vēstures un mākslas muzeja direktori

Ogres novada dome izsludināja atklātu konkursu uz muzeja direktora amatu. Pieteicās diemžēl tikai viens pretendents –...

Foto

Imigrācijas likums un spēles ap terminiem

Ņemot vērā, kā pēdējo mēnešu laikā tiek manipulēts ar jēdzieniem saistībā ar Imigrācijas likuma normām saistībā ar ārzemnieku, precīzāk, Krievijas...

Foto

Rokas nost no mūsu Latvijā gūtās peļņas, tā vajadzīga dividendēm mūsu skandināvu akcionāriem

Viedokļi par un ap banku darbību, kas pēdējo mēnešu laikā uzvirmojuši, rada ilūziju,...

Foto

Negribēšanas spēks, vai kāpēc mēs gribam kā labāk, bet sanāk kā vienmēr. Dažas varbūt spurainas, taču rūgtas pārdomas

Disharmonijas izjūta vai emocionālā nelīdzsvarotība ir subjektīvi jēdzieni,...

Foto

„Sadales tīkla” rīcība: kurš uzņemsies politisko atbildību un kuram paliks kriminālā?

Kāpēc uzņēmumu un iestāžu vadītājiem kompetence ir svarīgāka par lojalitāti valdošajiem politiskajiem spēkiem....

Foto

Kad Marijas Naumovas koncertā publika uzvedas kā stacijas bufetē

Dzintaru koncertzāle šovasar lutinājusi ar daudziem skaistiem un dvēseli aizkustinošiem koncertiem. Divas reizes skatītājus priecējis Maestro Raimonds...

Foto

Prezidents ir viens, skolotāji ir daudzi

Šodien man uzticēts pastāstīt, ko var skolotājs un ko var prezidents. Citiem vārdiem sakot – “Atrodi atšķirības starp skolotāju un...

Foto

Lūdzu, netraucējiet jaunam OIK!

AS "Augstsprieguma tīkls" (AST) paziņojums pārtraukt izsniegt tehniskās prasības jaunu elektrostaciju pieslēgšanai pārvades tīklam, balstoties uz jaudu nepieejamību tīklā, ir tirgus regulēšana....

Foto

Mana pieredze pašvaldības darbā: domes deputātiem vispār nevajadzētu dalīties pozīcijā un opozīcijā, bet vienkārši strādāt!

BIja kārtējā sarežģītā un iekšēji pretrunīgā diena Rīgas domē. Izjautājām Vilni...

Foto

Nost ar ielikteņiem, laiks profesionāļiem!

Katastrofāls dzimstības kritums, kas pērn, gada laikā samazinoties par 2000 jaundzimušo, sasniedzis 100 gados zemāko atzīmi, valsts ārējais parāds, kas tuvojas...

Foto

„Manabalss” iniciatīva: atcelt 22. augusta vienšošanos par grozījumiem Imigrācijas likumā par valsts valodas prasmēm

Aicinu atcelt 22. augustā notikušo valdības vienošanos par izmaiņu veikšanu Imigrācijas likumā...

Foto

Atklāta vēstule „Indexo” valdes priekšsēdētājam Valdim Siksnim

Godātais Sikšņa kungs (attēlā)! Organizējot Indexo akciju kotāciju Rīgas fondu biržā pirms vairāk nekā gada, akciju kotācijas noteikumos Jūs personīgi iekļāvāt...

Foto

Tu

Netiesājiet, tad jūs netapsit tiesāti; nepazudiniet, tad jūs netapsit pazudināti; piedodiet, tad jums taps piedots. (Lūkas 6:37)...

Foto

Kariņa redzējums ir mans redzējums: jo vairāk, jo labāk!

2023. gada 21. un 22. augustā Rīgas pilī esmu ticies ar visiem Saeimā pārstāvētajiem politiskajiem spēkiem, pārrunājot...

Foto

Tautvaldība un globālisms

Tautvaldība, ja tā to var nosaukt, ir pirmatnējās demokrātijas forma, kur katra kopiena, dzimta vai ģimene izvēl savu pārstāvi iekšēju vai ārēju jautājumu...

Foto

Tikai nesmejieties, man atkal ir priekšā lieli dzīves lēmumi

Labrīt. Man šodien ir jāpieņem lieli dzīves lēmumi. Šajā pusgadā esmu piedzīvojis savas dzīves lielāko nodevību. Mani...

Foto

Brīvību pilsonim Ivanovam!

Es, Diana Uliganets, esmu uzņēmēja Igora Ivanova dzīvesbiedre un pilnvarotā persona. Man ir Ukrainas un Ungārijas dubultpilsonība. Jau ilgāku laiku dažādu objektīvu apstākļu,...

Foto

Es ar prieku uzticēšu jaunajai valdībai atrisināt visas aktuālās problēmas, kaut skaidrs, ka tas nav iespējams

Šodien, 2023. gada 17. augustā, esmu saņēmis ministru prezidenta Artura...

Foto

Izlasot Imanta Parādnieka viedokli par kara nodokli

Atvainojos visiem, kas šodien lasa informāciju tikai par Krišjāņa Kariņa demisiju un jaunas Latvijas valdības izveidi. Šajā rakstā tā...

Foto

Urā, mēs uzvarējām KNAB!

15.jūlijā stājies spēkā Administratīvās rajona tiesas spriedums lietā, kurā četri deputātu kandidāti no Jaunās Vienotības un Latvijas Reģionu apvienības apvienotā saraksta Ventspils pilsētas pašvaldības...

Foto

Bez siles mēs nevaram un negribam!

Kustība “Par!” lēmusi turpināt darbu Rīgas domes vadībā, īstenojot 2020. gadā iesāktās pārmaiņas rīdziniekiem. Mēs turpināsim izglītībā iesākto, uzlabojot skolēnu...

Foto

Elektrības sadales tarifi - kļūda, kas tiks izlabota decembrī...

Laiku pa laikam sabiedrības viedoklis tomēr tiek ņemts vērā. Premjers ir apsolījis decembrī pārskatīt sadales tarifus. Tātad...