Sili mēs nepametīsim, bet izrādīšanās pēc paprotestēsim
Nacionālā apvienība15.02.2022.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nacionālās apvienības Saeimas deputātu frakcija vērsusies pie Latvijas prezidenta Egila Levita ar lūgumu neizsludināt likumu, kas paredz Latvijas ebreju kopienai izmaksāt 40 miljonus eiro lielu kompensāciju par neatgūtajiem īpašumiem.
“Šim likumam nav nekādas saistības ar taisnīgumu vai labo gribu, jo tas vēstī, ka vienas tautas ciešanas ir vērtējamas augstāk nekā citu tautu, arī latviešu, ciešanas. Vēl vairāk – ar šo kompensāciju Latvija uzņemas atbildību par divu noziedzīgu režīmu pastrādātajiem noziegumiem, un tas nav pieļaujams,” uzsver Nacionālās apvienības vadītājs Raivis Dzintars.
Vēstulē prezidentam partija norāda, ka pēc neatkarības atgūšanas kā privātpersonām, tā arī sabiedriskajām un reliģiskajām organizācijām vairāku gadu garumā bija iespēja pieteikt savas tiesības īpašumu atgūšanai un denacionalizācija ir noslēgusies pirms vairākiem gadiem. Ņemot vērā, ka valsts nodrošināja tiesisku iespēju noteiktā laika posmā atjaunot īpašuma tiesības, šobrīd nav pamata no valsts budžeta izmaksāt kompensāciju.
Partijas ieskatā nav atbalstāma īpašuma tiesību atjaunošanas procesa pārskatīšana. Ja likums stāsies spēkā, tas kalpos kā precedents tam, ka īpašuma tiesību atjaunošanas process joprojām ir pārskatāms – tad arī citas sabiedriskās un reliģiskās organizācijas un nacionālās kopienas varētu vērsties ar līdzīgām prasībām.
Tāpat Nacionālā apvienība norāda, ka Latvijas valsts nevar nest atbildību par tās teritorijā notikušo holokaustu un zaudējumiem, ko ebreju kopienai radījusi nacistiskā un komunistiskā režīma prettiesiskā darbība Padomju Savienības un nacistiskās Vācijas okupāciju laikā. Partijas skatījumā nav pieļaujams, ka, izmaksājot Latvijas ebreju kopienai kompensāciju, Latvija faktiski uzņemtos atbildību par citu režīmu nodarīto.
Visbeidzot – likums atzīst, ka no nacistiskās Vācijas un Padomju savienības pastrādātajiem noziegumiem Latvijas teritorijā cietusi tikai viena kopiena. Partija atzīmē, ka no abiem režīmiem cietušas arī citas kopienas, tostarp latvieši, igauņi, lietuvieši, poļi, romi un baltkrievi. Latvijas Republikas Satversmē ir nostiprināts vienlīdzības princips, kas nozīmē, ka nākotnē būtu jānovērš vēsturiski netaisnīgās sekas arī citām Latvijas kopienām.
Vēstulē Nacionālā apvienība norāda, ka neatbalsta pieņemto likumprojektu un aicina valsts prezidentu Egilu Levitu to neizsludināt. Kā nosaka Satversme, valsts prezidents 10 dienu laikā, skaitot no likuma pieņemšanas Saeimā, motivētā rakstā Saeimas priekšsēdētājam var prasīt likuma otrreizēju caurlūkošanu.
Kā ziņots, 2022. gada 10. februārī Saeima pieņēma likumprojektu “Labas gribas atlīdzinājuma Latvijas ebreju kopienai likums”, kas paredz no valsts budžeta izmaksāt līdzekļus 40 miljonu eiro apmērā nodibinājumam “Latvijas ebreju kopienas restitūcijas fonds”. Nacionālās apvienības Saeimas frakcija ir vienīgā, kas balsoja pret šo likumprojektu*.
* Tie ir daļēji meli – Ināra Mūrniece un Rihards Kols nevis balsoja pret, bet vienkārši nebalsoja, tā faktiski veicinot likuma pieņemšanu.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
