Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pašreizējo nodokļu pārskatīšanas scenāriji pašlaik izskatās pēc nebeidzama un slikta meksikāņu seriāla ar paredzamām, gana traģiskām un atmiņā paliekošām beigām. Viena no šīm sērijām pašlaik tiek veltīta valsts fondēto pensiju shēmas iemaksu “terminētai” samazināšanai. Šeit gan gribētos uzsvērt, ka, lai arī risinājuma izstrādes mērķis – sloga samazināšana darba devējiem – ir atbalstāma, pensiju 2. līmeņa iemaksu samazināšana kopsakarā ar jau iepriekš vēsturiski pieļautām kļūdām iemaksu mazināšanā pamatīgi iedragās iedzīvotāju uzticību Latvijas pensiju sistēmai. Lai veidotu pensijas kapitāla uzkrājumu, jāatceras, ka šis uzkrājums daudziem nākotnē būs vienīgais reālais uzkrājums.

Vēlos uzsvērt, ka piedāvātais risinājums liks mūsu iedzīvotājiem būtiski un vēl vairāk apšaubīt jau tā zemo motivāciju maksāt nodokļus. Turklāt jāuzsver, ka pensiju 2. līmenis nav nodoklis, bet katra strādājošā personīgā nauda – uzkrājums vecumdienām, ko var atstāt arī mantojumā.

Pieņemot lēmumu samazināt pensiju 2.līmeņa iemaksas no 6% uz 4%, pašiem iedzīvotājiem kā fondēto pensiju shēmas dalībniekiem tuvākajos gados vien varētu tikt zaudēta iespēja kopā uzkrāt apmēram 1,3 miljardus eiro. Pašlaik nevienā valdības piedāvātajā materiālā nav skaidrots un attiecīgi nav arī saprotama publiskajā telpā izplatītā informācija, ka no šāda samazinājuma valsts fondēto pensiju shēma zaudētu tikai 203,9 miljonus eiro. Šāds aprēķins ir apšaubāms, jo pagājušajā gadā vien pensiju 2.līmeņa dalībniekiem uzkrājums kopumā pieaudzis par vairāk nekā miljardu eiro.

Politikas veidotājiem ir skaidri zināms, ka daļai iedzīvotāju nav citu būtisku personisku uzkrājumu. Latvija uzkrājumu ziņā būtiski atšķiras uz pārējo Baltijas valstu fona. Tādēļ jau atkal ilgtermiņa sociālā nodrošinājuma risinājuma vietā, kaitējot tā ilgtermiņa darbībai un rezultātiem, tiek piedāvāts risinājums, kas pie viena arī kaitēs vairāku gadu garumā ieguldītāju kopīgiem centieniem veidot ilgtermiņa uzkrāšanas un ieguldīšanas kultūru.

Pensiju jautājumā jāvērš uzmanība arī daudz pieminētajai demogrāfijai un tās aizvien pieaugošās slodzes jautājumam. Turpmākajos 20 gados šī slodze krietni pieaugs. Piemēram, ja pašlaik vienu pensionāru pensiju 1.līmenī uztur trīs strādājošie, tad 2050. gadā tie būs divi strādājošie uz vienu pensionāru. Ienākumu un strādājošo daļas samazinājums gaidāms par 33%.

Priekšlikumā paredzēts iemaksas pensiju 1.līmenī palielināt par 1 procentpunktu, bet šim risinājumam nav garantēta augoša finansiālā seguma nākotnē, jo pensiju 1.līmenis tiek finansēts no kartējām sociālās apdrošināšanas iemaksām. Publiski jau vairākkārt speciālisti vērsuši uzmanību, ka šāds solis nepārprotami signalizē par nekontrolētiem pensionēšanās vecuma celšanas riskiem nākotnē, neizbēgami to paaugstinot straujāk, nekā pieaug sagaidāmais mūža ilgums.

Iepriekšminētais liek uzdot jautājumu arī par piedāvātā risinājuma atbilstību Satversmei. Satversmes tiesa savā praksē attiecībā uz valsts fondēto pensiju sistēmu jau iepriekš ir norādījusi, ka sociālās aizsardzības sistēma nedrīkst tikt izmantota kā instruments īstermiņa mērķu sasniegšanai. Politiķiem jāapsver katra lēmuma ietekme uz pensiju sistēmas ilgtspēju un savlaicīgi jāveic ekonomiskā un demogrāfiskā riska novērtēšanas pasākumi.

Vienlaikus nedrīkst teikt, ka “viss ir slikti”, jo nodokļu pārskatīšanas scenārijā ir iekļautas arī vairākas nepārprotami atbalstāmas izmaiņas, kas motivētu ikvienu pašu veidot uzkrājumu un uzlabot strādājošo atalgojuma iespējas – iedzīvotāju ienākuma nodokļa attaisnoto izdevumu par iemaksām privātajos pensiju fondos un apdrošināšanas prēmiju limita palielināšanu, no iedzīvotāju ienākuma nodokļa atbrīvojamās summas paaugstināšanu gan par dāvanām darbiniekiem, gan arī par darba devēju izmaksātajiem bērna piedzimšanas pabalstiem – ieguldījums demogrāfijas veicināšanā, gan arī bēru pabalstiem.

Mēs tomēr ceram, ka šī plānoto nodokļu pārskatīšanas scenārija sērija beigsies bez ilgtermiņa sekām, kuras mēs sajustu tikai nākotnē, un “vainīgie” sen būs aizmirsti un “jaunie” vainos “vecos”. Citiem vārdiem – risināt īstermiņa finanšu problēmas uz rītdienas rēķina ir ļoti slikta ideja.

* Finanšu nozares asociācijas padomnieks

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

13

Labdien, Andrej Upīt!

Foto- Labdien, Andrej Upīt! - Sveicināta! - Neērti teikt, bet Tevi grib sagriezt trīs daļās. Kaut gan latvietis jau biji! Valodu noturēji, bet, eh, - nepareizais viedoklis un partija! Tā ka - trīs daļās un miers mājās!
Lasīt visu...

6

Likumi ir rakstīti arī ministriem

FotoPēdējos gados Latvijā arvien vairāk iesakņojas tiesiskai valstij nepieņemamā pārliecība, ka augstas ranga valsts amatpersonas var pieņemt citas personas skarošus prettiesiskus lēmumus bez kādām negatīvām sekām sev pašiem. Tomēr neatkarīgi no politiskās atbildības un tā, ka kaitējums nodarīts, veicot amata pienākumus, jebkurš par savu rīcību ir atbildīgs likuma priekšā. Citējot senos romiešus: Dura lex, sed lex – Likums ir skarbs, bet tas ir likums.
Lasīt visu...

12

Par Ievu Raubiško, kura neaizgāja no Omelas

FotoStāstā "Tie, kas aizgāja no Omelas" Ursula Le Gvina apraksta utopisku sabiedrību, kas dzīvo pārtikušu, drošu un skaistu dzīvi. Omelas iedzīvotāji paši pārvalda savu pilsētu, tur nav karaļu, nav vergu, visi ir vienlīdzīgi. Taču šai dzīvei ir cena. Lai omelieši varētu labi dzīvot, kādam ir jācieš. Šis kāds ir mazs bērns – izsalcis, netīrs, pusjucis un ieslodzīts skapī, kur tam mūžīgi jāpaliek, lai Omelas iedzīvotāji varētu iet savās ikdienas gaitās un svinēt svētkus.
Lasīt visu...

12

Neēdušais paēdušo neinteresē

FotoParalēli daudzām citām, jau ierastām ziņām, ka valsts budžetā nav atrasts finansējums vienai, otrai vai trešajai lietai, kas visai sabiedrībai vai noteiktām tās daļām ir akūti svarīgas, šonedēļ jau atkal lasām kārtējās ziņas, kas politiķu un ierēdniecības sausajā valodā skan visai bezpersoniski un sausi – naudas nav, neprasiet.
Lasīt visu...

21

Runa Valsts valodas dienā: lūdzu, iztaisnosim muguras!

FotoSveicināti, labi ļaudis! Šodien svinam Valsts valodas dienu. Vai tā būtu nejaušība, ka “Valsts valoda Latvijas Republikā ir latviešu valoda?”. Vai tā būtu nejaušība, ka šie vārdi Satversmes 4. pantā nostiprināti pirms 26 gadiem Veļu laikā? Veļu laiks izrādījies zīmīgs vairākkārt — gan pirms 825 gadiem mums pieteiktais krusta karš, gan okupantu pūliņi Saules kaujā izrādījušies veltīgi. Latviešu tautas dievestība joprojām ir dzīva.
Lasīt visu...