Iesaki rakstu: 
NATO samits Madridē ir noslēdzies. Nepārspīlējot var teikt, ka tas bija viens no būtiskākajiem pasākumiem Alianses pēdējo desmitgažu un arī Latvijas vēsturē.
Pirms 20 gadiem Prāgas samitā Latvija un vēl sešas valstis saņēma ielūgumu pievienoties NATO, 2016. gadā tika lemts par bataljona kaujas grupu izvietošanu Baltijas valstīs un Polijā.
Madrides samits ir būtisks, jo:
1) apstiprināja jauno Stratēģisko koncepciju, definējot Krieviju kā draudu mieram, drošībai un stabilitātei,
2) uzaicināja Somiju un Zviedriju pievienoties NATO, līdz ar to būtiski nostiprinot arī Latvijas drošību,
3) izveidoja NATO Inovāciju fondu, veicinot militārās industrijas un pētniecības attīstību, Latvija ir viens no dibinātājiem,
4) palielināts kopējais NATO finansējums, tas nodrošinās kopējo aizsardzības spēju attīstību, arī Latvija no tā iegūs,
5) visbūtiskākais lēmums – pastiprināt militāro klātbūtni Austrumu flangā, arī Latvijā.
Latvijā tas izpaudīsies:
A. Brigādes līmeņa komandvadības, atbalsta elementu un nepieciešamā bruņojuma un munīcijas izveidē Latvijā, lai sagatavotu priekšnoteikumus sabiedroto brigādes izvietošanai Latvijā. To paredz valsts prezidenta un Kanādas premjera klātbūtnē abu valstu aizsardzības ministru parakstītais dokuments. Papildus tam tiks piesaistīti NATO ātrās reaģēšanas spēki, lai nevienam neienāk prātā sagādāt pārsteigumu.
B. ASV prezidents Baidens paziņoja par papildu ASV spēku izvietošanu Eiropā, gaisa, jūras un sauszemes vienību nosūtīšanu uz Baltiju rotācijas kārtībā, lai nodrošinātu reģiona aizsardzību un mācības.
Šie lēmumi ir labs pamats, lai tālāk strādātu ne tikai pie to izpildes, bet arī nepieciešamajiem plāniem. Starptautiskā situācija nemitīgi mainās – kas bija labi vakar, neder šodien, adekvātie šī brīža lēmumi ir nepietiekami jau rīt. Tādēļ šodien nekas nebeidzas, rūpes par mūsu drošību un aizsardzību turpinās. Par mājas darbiem jau rakstīju iepriekš.
Visbeidzot, ļoti būtiski ir tas, ka sabiedrotie apliecina apņēmību aizsargāt katru dalībvalsti, tās cilvēkus un teritoriju. Ne pašreizējos, ne arī jaunajos dokumentos nevienu neļauj un neļaus arī mūs okupēt un tad atbrīvot, taču atcerēsimies, ka valsts aizsardzības sākas ar mums pašiem, spēju sev noticēt un par sevi pastāvēt, mums ir sabiedrotie, kas mūs atbalsta, un par to viņiem paldies!
Šis bija labs samits.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
