Šis ir mākslīgs mēģinājums pretnostatīt Latgali un pārējo Latviju
SDP Saskaņa Saeimas frakcija31.05.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Piektdien, 28. maijā, publicēts Satversmes tiesas spriedums lietā Nr.202-43-0106, kurā viena no apstrīdētām normām attiecas uz Murmastienes pagasta, Varakļānu pagasta un Varakļānu pilsētas pievienošanu Rēzeknes novadam.
Gandrīz vienlaikus ar spriedumu, ar kuru Satversmes tiesa paziņoja par attiecīgās normas neatbilstību Satversmei, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Artūrs Toms Plešs informēja medijus, ka sagatavoti grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā un likumprojekts "Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums". Jau pirmdien, 31.maijā, tie tiks steidzamības kārtībā izskatīti Saeimā.
Ir acīmredzami, ka Satversmes tiesas spriedums, ar kuru sabiedrība, tostarp Saeimas opozīcijas deputāti, tika iepazīstināti 28.maijā, citiem Saeimas deputātiem un pie varas esošās koalīcijas pārstāvjiem bija zināms jau iepriekš.
Satversmes tiesai ir īpašas pilnvaras un īpašs statuss, kas uzliek tai pienākumu būt absolūti objektīvai gan spriedumos, gan veidā, kā par tiem tiek informēta sabiedrība. Mēs uzskatām, ka šajā gadījumā rodas pamatotas šaubas, vai šis princips ir ievērots. Ja valdošā koalīcija, salīdzinot ar pārējo sabiedrību, ir saņēmusi īpašu pretimnākšanu informācijā, vai varam būt pilnīgi pārliecināti, ka šāda attieksme nav ietverta arī pašā spriedumā? Vai Satversmes tiesa šajā jautājumā nav nostājusies sasteigtas un nepārdomātas administratīvi teritoriālās reformas iniciatoru pusē?
Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti norāda, ka veids, kā valdošā koalīcija vēlas risināt ar Satversmes tiesas spriedumu saistītos jautājumus, rada virkni citu demokrātijas un vienlīdzības principu pārkāpumu.
Vēršam uzmanību, ka 31.maijā, kad valdošā koalīcija plāno izskatīt likumprojektu par pašvaldību vēlēšanām Madonas un Rēzeknes novados, šīs vēlēšanas atbilstīgi spēkā esošajai Pašvaldības domes vēlēšanu likuma redakcijai ir jau sākušās – vēlētājiem ir tiesības izmantot iepriekšējas nobalsošanas iespēju.
Iecerētā vēlēšanu pārcelšana Rēzeknes un Madonas novados pārkāpj arī vienlīdzības principu ievēlēto pašvaldības deputātu pilnvaru termiņos: tas būs īsāks par likumā noteiktajiem četriem gadiem. Kādas ir tiesiskās sekas - vai šāds lēmums nav vērtējams kā nesamērīgs un diskriminējošs?
Mēs uzskatām, ka pašvaldību vēlēšanām šā gada 5.jūnijā ir jānotiek atbilstīgi pašlaik spēkā esošajiem likumam, šobrīd likumā noteiktajās pašvaldību robežās. Visi turpmākie likumu grozījumi jāsagatavo izsvērti, bez histēriskas steigas un jau ietvertām pretrunām. Attiecīgām izmaiņām jāstājas spēkā līdz ar nākamajām pašvaldību vēlēšanām. Tikai šāds risinājums atbilst tiesiskās paļāvības principam.
Mēs uzskatām, ka sabiedrības neatņemamas tiesības ir zināt un piedalīties tai būtisku jautājumu izlemšanā. Gan Varakļānu novada “stumdīšanā” starp Rēzekni un Madonu, starp Latgali un Vidzemi, gan citos līdzīgos strīdīgos gadījumos nav nopietni izzināts un ņemts vērā pašu iedzīvotāju viedoklis.
Saeimas “Saskaņas” frakcijas deputāti, kas ievēlēti no Latgales, norāda, ka viņu vēlētājs nav devis pilnvarojumu šādā veidā lemt par viņiem būtisku jautājumu, kas ļoti emocionāli skar latgaliešu identitātes un piederības izjūtu. Tas ir mākslīgs mēģinājums pretnostatīt Latgali un pārējo Latviju. Visi frakcijas deputāti ar šādu nostāju pilnībā solidarizējas.
Sociāldemokrātiskās partijas “Saskaņa” Saeimas deputātu frakcija paziņo, ka neatbalstīs likumprojektu “Grozījumi Administratīvo teritoriju un apdzīvoto vietu likumā” un likumprojektu “Madonas novada domes un Rēzeknes novada domes vēlēšanu likums”. Mēs uzskatām, ka Latvijā varas suverēns ir tauta, un mums ir tās dots pilnvarojums. Mēs atzīstam, ka Satversmes tiesas spriedums ir galīgs un nav pārsūdzams, taču nekas nevar mūs piespiest balsot pretēji savu vēlētāju dotajam mandātam.
Seko mums 
Latvijas Televīzijas Redakcionālā padome šobrīd neizskata iespēju atcelt plānotās RUS.LSM Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates.
Ņemot vērā sabiedrībā aktualizēto diskusiju par priekšvēlēšanu debašu organizēšanu krievu valodā, partiju apvienība Jaunā Vienotība uzsver, ka īpaši kopš Krievijas brutālā iebrukuma Ukrainā ar Latvijas medijiem ir jākumunicē Latvijas valsts oficiālajā – latviešu – valodā. Arī Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu laikā diskusijām medijos jābūt tikai valsts valodā, tādēļ politisko partiju apvienības Jaunā Vienotība pārstāvji nepiedalīsies priekšvēlēšanu debatēs un raidījumos, kas notiks krievu valodā.
Saeimas 2024. gada 16. maija darba kārtībā izskatīšanai otrajā lasījumā ir iekļauts likumprojekts Grozījumi likumā “Par atjaunotā Latvijas Republikas 1937. gada Civillikuma ievada, mantojuma tiesību un lietu tiesību daļas spēkā stāšanās laiku un piemērošanas kārtību” (565/Lp14). Likumprojekts Saeimā iesniegts 2024. gada 17. aprīlī un pirmajā lasījumā izskatīts jau nākamajā dienā. Lai arī likumprojekts skar aptuveni 300 tūkstošus iedzīvotājus, viņu viedoklis tāpat kā vairākos Satversmes tiesas spriedumos izteiktās atziņas un ekspertu brīdinājumi ir ignorēts.
Komentējot publiski pieejamo informāciju – Latvijas Televīzija 2024. gada 3., 4., 5. un 6. jūnijā ir paredzējusi Eiropas Parlamenta deputātu kandidātu debates rīkot krievu valodā – Latviešu valodas aģentūra izsaka skaidru nosodījumu, vēršot atbildīgo personu un sabiedrības uzmanību, ka šāda rīcība ir pretrunā gan ar Satversmē nostiprināto valsts valodas statusu, gan ar Valsts valodas likumu. Eiropas Savienībā tiek īstenota daudzvalodība – ir 24 oficiālās valodas, tostarp latviešu valoda.
Par Sabiedrisko elektronisko plašsaziņas līdzekļu padomes (attēlā – tās vadītājs Jānis Siksnis) ieceri noturēt sabiedriskajā televīzijā Eiropas Parlamenta priekšvēlēšanu debates krievu valodā.
Ņemot vērā, ka Latvijas Republikas Satversmes preambula nosaka, ka Latvijas valsts ir izveidota, lai garantētu latviešu nācijas, tās valodas un kultūras pastāvēšanu un attīstību cauri gadsimtiem;
Bloķētas lidostas, lielceļi, ostas un tūkstošiem traktoru Berlīnē. Bloķēti ceļi Polijā, degošas riepas un pārrautas barikādes Briselē. Tonnām uz ceļa izbērtu tomātu un bloķētas veikalu ķēdes Spānijā, un visbeidzot – teju 2000 traktoru Latvijas reģionos. Lauksaimnieku protesti Eiropā tika izvērsti iepriekš nepieredzētos apmēros, turklāt, ar katru nākošo protestu tie kļuva aizvien daudzskaitlīgāki un radikālāki. Un tomēr, šīs akcijas, kurām likumsakarīgi bija jānonāk kādā kulminācijas fāzē, pēkšņi gluži vienkārši pazuda.
