Iesaki rakstu: 
Lielās Bandas lielākā slavenība Sarkanmatainā Tumsonība 2016.gada 3.martā Latvijas tautu aplaimoja ar kārtējo tumsonību. Internetā publicēja Saeimas Nacionālās drošības komisijas priekšsēdētāja krēslam piestāvošu rakstdarbu.
Vienā no ziņu portāliem tas sākās šādi: „Solvita Āboltiņa: Gatavi sargāt Latvijas suverenitāti arī informatīvā un hibrīdkara apstākļos. Drošības situācija Eiropā pēdējo divu gadu laikā ir būtiski mainījusies, un mūsu pienākums ir spēt attiecīgi reaģēt uz visdažādākajiem drošības izaicinājumiem. Mūsdienās arvien retāk tiek izmantotas tiešas militāras operācijas, priekšroku dodot citām metodēm, lai savas nacionālās intereses īstenotu, iegūstot ietekmi un kontroli pār citas valsts politiskajiem, sabiedriskajiem, ekonomiskajiem un militārajiem procesiem. Tiek izmantoti jauni mehānismi, kuru mērķis ir ietekmēt notiekošo citā valstī un pārņemt faktisko kontroli pār to. Tiek izvērsts t.s. hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm – suverenitāti, neatkarību, teritoriālo nedalāmību, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu.”
Kā parasti tumsonība ir adresēta tumsoņiem. Tumsonība ir liela. Bet vēl ne tik liela, lai nevērstos pret tumsonību un nepaskaidrotu tumsonības vismaz dažus piemērus.
Tumsonība atspoguļojās teikumā „Tiek izvērsts t.s. hibrīdkarš un informatīvais karš, kas var ietvert gan vardarbīgu, gan nevardarbīgu, gan atklātu, gan slēptu vēršanos pret valsts pamatinteresēm – suverenitāti, neatkarību, teritoriālo nedalāmību, konstitucionālo iekārtu un valsts likumīgo varu”.
Hibrīdkarš ir stabils zinātniskais termins. To vairs neklājās lietot ar piebildi „t.s.”. Terminu ieteica ASV militārās stratēģijas speciālisti XX gs. beigās, raksturojot „parastā kara” un „iregulārā kara” sintēzi. Īpašu popularitāti speciālajā literatūrā un medijos termins ieguva mūsu gadsimta sākumā sakarā ar vadāmā haosa operāciju milzīgajiem panākumiem daudzās pasaules zemēs. Vadāmā haosa operāciju panākumi bija ne tikai milzīgi, bet arī neredzēti vispusīgi. Tāpēc terminu „vadāmais haoss” ātri izkonkurēja termins „hibrīdkarš”, kas semantiski perspektīvāk aptvēr panākumu neredzēto vispusību.
Tumsoniski ir raksturots „informatīvais karš”.
Pirmkārt, pareizi ir jāsaka „informācijas karš”. Svešvārds „informatīvs” nozīmē kaut ko tādu, kas satur, sniedz, savāc informāciju, kā arī kaut ko tādu, kas ir bagāts ar informāciju un informējošs. Sarkanmatainās Tumsonības opusā sanāk, ka „informatīvais karš” mūs par kaut ko informē.
Otrkārt, „informācijas karš” mūsdienās arī ir zinātnisks termins. Tas apzīmē ļoti plaša rakstura darbību, bet nekādā gadījumā ar šo terminu neapzīmē „vardarbīgu [..] vēršanos pret valsts pamatinteresēm”, kā tumsoniski raksta dārgā Sarkanmatainā Tumsonība, tēlojot kompetentu LR nacionālās drošības priekšnieku.
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
