Skaidrs, ka „Progresīvie” negribēs balsot par Maskavas ielas pārdēvēšanu
Edvards Ratnieks19.02.2024.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Kad nopublicēju “Xā” šo RD Finanšu un administrācijas lietu komitejā notikušo deputātu balsojumu par Maskavas ielas pārdēvēšanu, Progresīvos atbalstoša persona man publiski pārmeta, ka es melojot un izplatot dezinformāciju.
Kā informācija ar deputātu balsojumu varētu būt dezinformācija vai meli, ja tā atbilst patiesībai? Tur taču visiem skaidri redzams, kurš un kā balso vai balsošanā nepiedalās.
Varbūt stāsts ir par kaut ko citu. Varbūt, ka vienkārši nepatīk kā dzīvē izskatās balsošanas tabula. Jo cilvēki nespēj nostāties tajā pusē, kas atbalsta Maskavas un citu ielu pārdēvēšanu. Varbūt, ka patiesais pamats tam ir elektorāta pārklāšanās ar Saskaņu un vēlme šo elektorāta daļu paturēt sev.
Progresīvos atbalstošie cilvēki apgalvo, ka partija negribot atbalstīt, ka tieši Latgales ielas vārdā sauc Maskavas ielu, un tam ir iemesls, ka jau viena Latgales iela esot. Ļoti interesants pamatojums… jo sēdes laikā, kad pieņēma lēmumu, šāds arguments gan neizskanēja no opozīcijā esošo kolēģu puses.
Kolēģi sēdes laikā galvenokārt runāja par procedūru, ka jautājumu it kā skatot nepareizā komiteja, kaut arī šie jautājumi ir vistiešāk saistīti ar finansēm un administratīvajiem jautājumiem. Ja jau tik vien tā bēda, kāpēc gan atturējās, lemjot jautājumu pēc būtības?
Vēl interesantāku šo viņu pamatojumu neatbalstīt nosaukumu maiņu padara fakts, ka šie kolēģi balsoja atturoties arī pie pilnīgi visu citu ielu nosaukumu maiņas, kam nav nekādas saistības nedz ar Maskavas ielas, nedz ar Latgales ielu nosaukumiem. Šobrīd izskatās, ka mēģina pieķerties pie jeb kādiem salmiņiem, lai nebalsotu par ielu nosaukumu maiņu.
Tas, ka Progresīvie negribēs balsot nedz par Maskavas ielas, nedz citu ielu pārdēvēšanu mums bijis pilnīgi skaidrs jau no pirmās dienas, kad tieši šīs ieceres apspriedām. Bija skaidrs, ka tiks meklēti visdažādākie argumenti, lai skaidrotu, kāpēc nebalsot vai nepiedalīties balsojumos.
Atgādinu, ka balsojums “pret” vai “atturas” nozīmē to pašu, jo, lai koleģiālā institūcijā tiktu pieņemti lēmumi, “par” balsīm ir jābūt vairāk nekā “pret” un “atturas” balsu summai. Līdz ar ko varam secināt, ka ielu nosaukumu maiņai neatbalstošās pozīcijās balsojuši gan Latvijas Krievu savienības, gan Saskaņas, gan Progresīvo deputāti.
Tagad par pašu izvēli pārsaukt Maskavas ielu par Latgales un Lastādijas ielām un esošo Latgales ielu par Jāņa Klīdzēja ielu.
Tas, ka mums Rīgā ir Maskavas iela, ir vistiešākās okupācijas sekas. Pirmās neatkarības laikā tagadējo Maskavas ielu nosauca par Latgales ielu, taču pēc dažiem gadiem notika Latvijas okupācija, un 1940.gadā šī iela zaudēja Latgales ielas nosaukumu, jo to pārsauca par Maskavas ielu. Lai sasniegtu taisnīguma augšāmcelšanos un tiktu atjaunota vēsturiskā Latgales iela, ir jāpieņem sarežģītāks lēmums nekā citi.
Maskavas ielu ir plānots pārdēvēt pamatā par Latgales ielu, kas ir vēsturiskais kādreizējais šīs ielas nosaukums.
Taču, tā kā Rīgā jau ir neliela iela, kas nosaukta par Latgales ielu, tad arī šai ielai ir nepieciešams jauns atbilstošs un ar Latgali saistīts nosaukums, tādēļ esošo Latgales ielu plānots pārsaukt par Jāņa Klīdzēja ielu. Jānis Klīdzējs bija latviešu rakstnieks un dzejnieks no Latgales, pēc viņa romāna "Cilvēka bērns" motīviem uzņemta populārā režisora Jāņa Streiča tāda paša nosaukuma filma.
Savukārt nelielo Maskavas ielas sākumposmu no 13.janvāra ielas līdz Salu tiltam (Lāčplēša ielai) plānots pārdēvēt par Lastādijas ielu. Tas pamatā tiek darīts iedzīvotāju drošības dēļ, lai operatīvajiem dienestiem nebūtu kļūdaini izsaukumi uz iepriekšējām adresēm. Kādu laiku, kamēr cilvēki pieradīs pie jaunajiem nosaukumiem, viņi operatīvo dienestu izsaukumos var aiz pieraduma nosaukt arī veco ielu nosaukumus ārkārtas situācijās.
Respektīvi, tās adreses (ēku numuri), kas ir esošajā Latgales ielā, nepārklāsies ar adresēm (numuriem) jaunajā Latgales ielā, jo tajā posmā būs Lastādijas iela. Lastādija ir senais nosaukums Maskavas forštates apkaimes daļai starp Vecrīgu un Salu tiltu (Lāčplēša ielu). Šo piedāvājumu atbalsta arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienests, lai nenotiktu izsaukumu sajaukšana, tāpat tas izslēgtu jucekli ar pasta piegādēm.
Esam saņēmuši vēstules par atbalstu Maskavas ielas pārdēvēšanai vēsturiskajā Latgales ielas nosaukumā no Latgales kongresa, Latgaliešu kultūras biedrības, Latgaliešu kultūras kustības “Volūda”, biedrības “Latgolys Saeima”, Publiskās atmiņas centra, LR Saeimas Cilvēktiesību un sabiedrisko lietu komisijas Latgales apakškomisijas, zinātņu doktoriem, vēsturniekiem, Rīgas Dārziņu iedzīvotāju biedrības, Rumbulas attīstības biedrības, Rīgas iedzīvotājiem u.c.
Šeit nav stāsts par voluntāri izvēlētiem nosaukumiem, te ir bijis pamatīgs darbs ilgāk nekā gada garumā ar vēsturniekiem, speciālistiem, organizācijām un valsts institūcijām, kam šie lēmumi jāsaskaņo, lai mēs nonāktu pie rezultāta.
Jā, jebkuras ielu maiņas rada īslaicīgas neērtības un jucekli, no tā neizbēgsim, bet šeit ir jautājums, kurā pusē mēs esam un kādiem simboliem ļaujam būt mūsu Rīgas pilsētvidē.
Aicinu visus domes valstiski domājošos kolēģus atbalstīt piedāvātās ielu nosaukumu maiņas, neatkarīgi no būšanas pozīcijā vai opozīcijā, nenodarboties ar savstarpējo apkarošanu, tam mums būs citas reizes, bet šoreiz būt vienotiem par Rīgu un Latviju!
Seko mums 
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
Vara Latvijā 2025.gadā bruks kopā. Iekšējā politiskā krīze un šķelšanās. Jaunas vēlēšanas, izmaiņas valsts pārvaldē. Visdrīzāk prezidents pieņems lēmumu atlaist Saeimu!
2022. gadā līdz ar grozījumiem Konkurences likumā tika stiprinātas Konkurences padomes pilnvaras, neatkarība un resursi. Tika stiprināta arī iestādes lēmējinstitūcija – padome, palielinot tās locekļu skaitu no trim uz pieciem, kā arī padomes pilnvaras, kas sniedz iespēju tai aktīvāk iesaistīties iestādes iekšējo jautājumu apspriešanā, visiem padomes locekļiem ieņemot vienlīdzīgu statusu, tādējādi nodrošinot iestādes darba nepārtrauktību, caurspīdību un tiesiskumu.
Izpļāpājās. Faktiski apstprināja manu kompānijas vērtējumu - ap 300 miljoniem eiro. Formulējumā figurē daudziem neskaidrs „ja vērtējums ir nulle, tad 25% saglabāšanai valstij jāiegulda 75 miljoni”. 75 reiz 4 ir tie 300 miljoni.
Pirms diviem gadiem bērnu ārste Anda Čakša kļuva par izglītības un zinātnes ministri, un viņa skaidri apzinājās, ka bērni jāapmāca peldētprasmē, jo tas glābj bērnu dzīvību. Un vēl viņa apzinājās un deklarēja, ka bērniem jāapmeklē peldēšanas nodarbības, jo tas nostiprina veselību, samazina aptaukošanos un nostiprina stāju. Man ir šo solījumu videoieraksti. Pagājuši divi gadi, bērnu peldētprasmes veicināšana palikusi tukšu solījumu un birokrātisku atskaišu līmenī. 
Šis būs hrestomātisks pastāsts par ierēdņu un politiķu attiecībām. Un te pat nav runa par to, ka konkrētais politiķis ir bijis gana vājš, lai konkrētajā attiecību partijā tiktu apspēlēts, bet gan vairāk to, kādā varas, nesodāmības un ārēju stimulu (?) paralēlajā universā mēdz dzīvot ierēdņi, kuriem mēs visi maksājam algu un esam pastarpināti deleģējuši milzu varu.
Politologs Jānis Ikstens šajās dienās ir paudis, ka lielā problēma ir nevis reisu atcelšana, par ko tagad liela ažiotāža, bet gan tas, ka pretēji solījumiem “airBaltic” joprojām nav izdevies piesaistīt investoru. Precīzi! Bet kāpēc nenāk investors? Jo redz, ka investora piesaiste ir izmisuma solis, lai izdzīvotu, tāpēc vēl nogaida, līdz varēs, tā teikt, savākt par sviestmaizi? Iespējams.
