Skandalozais čečens Indorbajevs paklusām iestūrējis laulību ostā, iespējams, lai netiktu izraidīts no Latvijas
PIETIEK25.04.2012.
Komentāri (15)
Iesaki rakstu: 
Kamēr Korupcijas novēršanas un apkarošanas birojs (KNAB) aizturējis pazīstamo čečenu uzņēmēju Bislanu Abdulmuslimovu (agrāk Krūmiņu), viņa nedrauga, cita Latvijas čečenu uzņēmēja, gandrīz tikpat skandalozā Arbi Indorbajeva dzīvē atgadījies nesalīdzināmi priecīgāks notikums, - viņš nesen iestūrējis laulību ostā. Tiesa, pēc neoficiālām, bet drošām ziņām, uz šo soli uzņēmējs, kuram nav LR pilsonības, izšķīries, lai saglabātu pastāvīgās uzturēšanās atļauju Latvijā, turklāt ar laimīgo jaunlaulāto viņš reiz jau bijis precējies.
Kā rāda Pietiek rīcībā esošie Jūrmalas dzimtsarakstu nodaļas dati, šā gada 3. martā Ziemeļosetijā dzimušais piecdesmit gadus vecais Indorbajevs apprecējies ar 1968. gada 1. jūnijā dzimušo Petmatu Bagajevu, kura pēc laulībām pieņēmusi vīra uzvārdu.
Iepriekš Indorbajevs, kurš jau ilgus gadus ieņem vietu Latvijas miljonāru sarakstā, bija pazīstams tikai kā viens no retajiem Latvijas rollsroisu īpašniekiem un arī ar samērā neskaidru nekustamo īpašumu biznesu Jūrmalā.
Taču pagājušā gada beigās viņa vārds tika pieminēts saistībā ar incidentu Rīgas lidostā, par ko Valsts policija sākusi kriminālprocesu. Pēc šī incidenta Latvijas Krājbankas bijušā īpašnieka Vladimira Antonova tēvs Aleksandrs Antonovs policijai paziņoja, ka Indorbajevs viņam izteicis nāves draudus,
Par konfliktu izskanējušas dažādas versijas, taču zināms, ka iesaistītās personas bijušas Indorbajevs, Antonovs vecākais, kā arī Abdulmuslimovs un abu čečenu uzņēmēju apsargi.
Kā liecina neoficiāla informācija, viens no iespējamajiem iemesliem laulībām ir uzņēmēja problēmas ar Latvijas tiesībsargājošām iestādēm, kuras radušās saistībā ar publiski izskanējušo informācijas minēto konflkiktu, kā rezultātā Indorbajevam var draudēt uzturēšanās atļaujas anulēšana.
Cik zināms, deviņdesmitajos gados, saņemot uzturēšanās atļauju Latvijā, Indorbajevs izšķīrās no savas sievas un apprecēja kādu Latvijas pilsoni, atstājot sievai bērnu. Neilgi pēc tam Indorbajeva nu jau bijusī sieva rīkojās līdzīgi, kā rezultātā tika veiksmīgi pagarināta arī viņas uzturēšanās atļauja un viņas bērnam tika piešķirta Latvijas pilsonība.
Taču, kā apliecina neoficiāli avoti, faktiski Indorbajevs ar savu it kā bijušo sievu turpinājis dzīvot kopā, kas varētu liecināt par iespējamu fiktīvu laulību, kuras mērķis bija vienkāršota uzturēšanās atļaujas iegūšana. Tagad reizē ar jaunajām laulībām Indorbajevs iespēju palikt Latvijā varētu saglabāt, pateicoties sava bērna Latvijas pilsonībai.
Seko mums 
Drošības eksperti vienbalsīgi norāda uz to, ka pēc kara sākuma Krievijas izlūkošanas un hibrīdoperāciju mērogs Eiropā ir krasi pieaudzis, ieskaitot operācijas, kuru agresivitāte ziņā pārspēj aukstā kara līmeni, - tādas kā sabotāžas, fiziskas provokācijas un tamlīdzīgi.
Deklarētais mērķis - atbalsts Ukrainai Latvijas ostu paralizēšanai - šķiet šizofrēnisks, jo kā gan tas saskan ar to, ka Ukraina pati joprojām saņem naudu no Krievijas un ļauj Krievijai transportēt gāzi caur Ukrainas teritoriju, bet neviens latvju bāleliņš par to pat nav iepīkstējies ES parlamentā?
Atsaucoties uz 2024. gada 18. aprīļa publikāciju "Aicinājums valsts amatpersonai Kristovskim: pirms publicēt ziņas par svešām algām, atklājiet savus ikmēneša ienākumus!" vietnē, informēju, ka saskaņā ar spēkā esošo likumu algu publiskošanas lietā Saeimas deputāti rāda priekšzīmi un Saeima Ģirta Valda Kristovska kā tautas priekšstāvja atlīdzību - tāpat kā visu citu tautas priekšstāvju Saeimā atlīdzības - publicē katru mēnesi internetā.
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
