Krievu valodas noturībā Latvijā vainojami nevis krievi, bet latvieši, un tā ir mūsu, nevis krievu mentalitātes īpašība, kas ar kaimiņu liek runāt viņa valodā, pat labi zinot, ka viņš saprot arī mūsējo.
Cita starpā tas attiecināms ne vien uz krievu valodu, bet vēsturē arī vācu un, visai iespējams, nākotnē būs attiecināms arī uz angļu.
Starp citu, tā nav pazemošanās, cita priekšā lietojot viņa valodu, tieši pretēji, tā ir mūsu lepnība, ar ko mēs demonstrējam savu gudrību, tādā veidā pārākumu pār sarunu partneri, no kā izriet, ka faktiski tā ir mūsu lepnības blakne, kas visspilgtāk izpaužas tieši tajos periodos, kad mums šķiet, ka esam brīvi no važām, un tāpēc varam būt lepni.
Valoda ir instruments, tā vien mums asociējas ar kādu konkrētu valsti, un tā arī ir mūsu un naivo politiķu kļūda, ka tie notic apzināti ļauniem politiķiem, kuriem valodas trends ir opijs, ar ko radikalizēt (šķelt) nāciju.
Jūs taču nepiekārsiet ne ASV ne Anglijas birku tiem Āfrikas un Āzijas izcelsmes demolētājiem Parīzē vien tāpēc, ka tie kā instrumentu saziņai izmanto angļu valodu?