Sodīts par satiksmes noteikumu pārkāpšanu, Vilnītis rosinājis grozīt likumu
PIETIEK06.12.2010.
Komentāri (35)
Iesaki rakstu: 
Iespējams, neapmierinātība ar uzlikto administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu Korupcijas novēršanas un apkarošanas biroja (KNAB) priekšnieku Normundu Vilnīti aizvadītā gada vasarā pamudinājusi uz domu rosināt grozījumus KNAB likumā, nosakot, ka biroja amatpersonas nav saucamas pie atbildības par likumpārkāpumu, ja tas noticis, pildot amata pienākumus.
Vilnītis aizvadītajā vasarā, 2009. gada 26. jūlijā saņēmis administratīvo sodu par ceļu satiksmes noteikumu pārkāpšanu, liecina Ceļu satiksmes drošības direkcijas publiskā datubāze. Vilnītis ticis pie diviem soda punktiem. Neoficiāli zināms, ka sods uzlikts tieši par ātruma pārsniegšanu.
Kā Pietiek atstāstījuši KNAB darbinieki, Vilnītis pēc šī notikuma kolēģiem žēlojies, ka tas „slikti ietekmē ģimenes budžetu”, un uzlicis biroja Administratīvajai nodaļai izstrādāt grozījumus KNAB likumā, lai šādas situācijas neatkārtotos. Tas trīs mēnešu laikā arī izpildīts, tomēr pēc citu institūciju iebildēm, Vilnīša iniciētie grozījumi apturēti.
Pietiek noskaidroja, ka birojā tiešām tikuši izstrādāti grozījumi KNAB likumā un 2009. gada 22. oktobrī tie iesniegti izskatīšanai Ministru kabinetā Valsts sekretāru sanāksmē, - to Pietiek apstiprināja biroja preses pārstāve Ieva Karlsberga.
Šis likumprojekts ir atrodams Ministru kabineta elektroniskajā datubāzē. Turklāt iecerētie grozījumu neattiektos tikai uz biroja darbinieku administratīvajiem sodiem, bet skartu vairākus KNAB likuma pantus.
Tomēr pēc vairākiem mēnešiem, jau šā gada 13. maijā valsts sekretāru sanāksmē KNAB šo likumprojektu atsaucis, un kopš tā brīža tā tālāka virzība nenotiek. Likuma grozījumi bija jāsaskaņo ar vairākām ministrijām un institūcijām, bet tā kā KNAB saņēmis vairāku institūciju iebildumus par vairākos pantos paredzētajiem grozījumiem, tos nolemts atsaukt, skaidroja Karlsberga, nesniedzot detalizētāku informāciju par iebildumu raksturu.
Spriežot pēc nobremzēto KNAB likuma grozījumu anotācijas, to nepieciešamība formāli argumentēta ar nepieciešamību tiesiski aizsargāt biroja amatpersonas gadījumos, kad likumpārkāpums noticis, pildot amata pienākumus. KNAB likuma 12. panta 2. daļu bija piedāvāts papildināt ar 2.1 daļu, nosakot, ka „biroja amatpersona nav saucama pie atbildības par likumpārkāpumu, kas, pildot amata pienākumus, izdarīts attaisnota profesionālā riska situācijā, nepārkāpjot nepieciešamās aizstāvēšanās vai galējās nepieciešamības robežu”.
Ar pašu Vilnīti, kurš devies komandējumā uz ASV, Pietiek pirmdien neizdevās sazināties. Viņa mobilais tālrunis bija pāradresēts, un uz īsziņā nosūtīto jautājumu KNAB priekšnieks neatbildēja.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
