Sozinova „noziedzīgo līdzekļu legalizēšanas lietas” būtība – piepelnīšanās, tirgojot lietotas automašīnas?
PIETIEK07.06.2021.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Lai gan Valsts drošības dienests (VDD) nu jau amatu pametušajam Valsts policijas Zemgales pārvaldes Kriminālpolicijas pārvaldes priekšniekam Andrejam Sozinovam inkriminē noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un izvairīšanos valsts amatpersonas deklarācijā norādīt ziņas par mantu vai citiem ienākumiem lielos apmēros, realitāte varētu būt diezgan pieticīga, - kā norāda Pietiek informācijas avoti, vienīgais „noziegums”, kam tikuši atrasti pierādījumi, bijusi A. Sozinova piepelnīšanās, tirgojot lietotas automašīnas.
Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka jau 2017. gadā A. Sozinovam saistībā ar viņa „autobiznesu” ir ticis veikts nodokļu audits, taču tieši šos faktus VDD ir izmantojis, lai inkriminētu A. Sozinovam noziedzīgi iegūtu līdzekļu legalizēšanu lielos apmēros un to nedeklarēšanu.
Uz to, ka VDD savāktie pierādījumi nav pārliecinoši, norāda fakts, ka bijušajai Drošības policijai neizdevās panākt A. Sozinova apcietināšanu. Trešdien šis jautājums tiks lemts Rīgas apgabaltiesā, un Pietiek rīcībā esošā informācija liecina, ka VDD izmanto visus tās rīcībā esošos instrumentus, lai pārliecinātu prokuratūru par pierādījumu nopietnību.
Pagājušā gada oktobrī, sākot darbu jaunajam Valsts policijas priekšniekam Armandam Rukam, Rīgas reģiona pārvaldes priekšnieka vietnieks un Kriminālpolicijas pārvaldes priekšnieks A. Sozinovs „dienesta interesēs” uz trim gadiem tika aizrotēts uz līdzīgu amatu Zemgales reģiona pārvaldē. 25. maijā viņš tika aizturēts, un VDD paziņoja, ka šai saistībā esot veiktas procesuālās darbības veselos 18 objektos.
VDD pagaidām nav vēlējies sniegt atbildi uz jautājumu – ja atbilst patiesībai informācija par A. Sozinova nodarījumu raksturu, tad ar kādu pamatojumu kriminālproces un par valsts amatpersonas saimnieciska rakstura darbību izmeklē tieši VDD un kā tieši lietotu automašīnu tirdzniecība skar valsts drošības jautājumus.
Seko mums 
Pēdējā pusgada laikā Latvijas politiskā vide, sabiedriskie mēdiji, sociālie mediji un portāli pārlieku bieži un radikāli ieņem konservatīvu vai pat negatīvu nostāju klimata izmaiņu apturēšanas un dabas daudzveidības saglabāšanas jautājumos. Pat brīdī, kad Latvijas Satversmes tiesa pieņēma vēsturisko un viedo spriedumu, ar kuru atcelta norma par mazāka caurmēra koku ciršanu, politiskajā retorikā un mediju slejās skanēja tikai apšaubāmu mežcirtēju asociāciju viedoklis, ka šie nepadošoties un darīšot visu, lai Latviju pārvērstu par izcirtumu (varbūt ne gluži šādiem vārdiem, bet šādu ideju).
Latvijas Žurnālistu asociācija (asociācija) aicina politiķus atturēties no mediju un žurnālistu diskreditācijas, apzināti vai neapzināti veidojot nepamatotu viedokli par žurnālistiem, jo īpaši sabiedrisko mediju, kā valsts nodevējiem. Tāpat asociācija aicina sabiedriskos medijus sabiedrībai plašāk skaidrot savas redakcionālās izvēles.
