Iesaki rakstu: 
"[..] Tas var šķist paradoksāli un neiespējami, bet šeit, neatkarīgās, no komunisma jūga un padomju okupācijas it kā pirms vairāk nekā trīsdesmit gadiem atbrīvotās Latvijas Republikas tiesā nevis uz apsūdzēto sola, bet gan kā cietušais atrodas kaismīgs komunists, komunistu režīma aktīvs pakalpiņš un līdzskrējējs, tā noziedzīgo likumu izpildītājs un cilvēku dzīvju un likteņu sagandētājs Romualds Vonsovičs. Cilvēks, kurš tiesas priekšā ir atklāti un neslēpti lielījies ar padomju okupācijas varas vārdā piespriestiem nāvessodiem. Piebildīšu, ka grāmatā „Kolaborants” šie Romualda Vonsoviča piespriestie nāvessodi nebija pieminēti, – ar tiem lielījās viņš pats šīs prāvas laikā.
Tikpat paradoksāli un neiespējami var šķist tas, ka neatkarīgās Latvijas Republikas prokuratūras pārstāvis trīsdesmit vienu gadu pēc valsts faktiskās neatkarības atjaunošanas kā apsūdzības uzturētājs valsts vārdā bez kādiem aplinkiem paziņo – viņa pārstāvētās iestādes ieskatā padomju okupācijas varas kolaboranta, padomju tautas tiesneša un kaismīga komunista nosaukšana par kolaborantu esot neslavas celšana un vajāšana, kas esot krimināli sodāma, lai nevienam citam Latvijas Republikas pilsonim neienāktu prātā izmantot savas Satversmē noteiktās tiesības un atklāti un drosmīgi izteikt savu viedokli par komunistu režīma pārstāvjiem un līdzskrējējiem.
Bet tas nav slikts sapnis. Tā ir realitāte. Latvijas valsts prokurora personā man ir cēlusi apsūdzību par to, ka es sabiedrības interešu vārdā esmu īstenojis savas Satversmē noteiktās tiesības uz runas brīvību, uz neapstrīdamu faktu pamata paužot un popularizējot savu viedokli par komunistiskā režīma pakalpiņu, līdzskrējēju un kolaborantu, komunistu Romualdu Vonsoviču. [..]"
Solvita Harbaceviča**:
Cik tas avots pats savā darbībā ir bijis demokrătijas un tiesiskuma balsts Latvijā, neizteikšos. Bet idealizēt Polijā notiekošo un citēt Egilu Levitu, tas nu ir cinisma kalngals. Nepārsteidz, protams, bet pārpublicēšanas gadījumā gribētos arī kādu komentāru no Tevis, citādi rodas iespaids, ka piekrīti šiem haotiskajiem un manipulatīvajiem argumentiem.
Ineta Lipša:
Mani pat neinteresē Lato Lapsas motivācija un retorikas taktikas; manis pēc viņa vietā varētu būt jebkurš Vārds Uzvārds bez pagātnes. Ja apsūdzība celta par personas nosaukšanu par kolaborantu, tad tiesas lēmums būs vēsturisks un faktiski aizliegs arī izdarīt secinājumus par indivīdu un varas attiecībām padomju periodā. Mani interesē tikai būtība, ko formulēju iepriekšējā teikumā.
Pārpublicēts no Facebook
* Latvijas Universitātes Vēstures institūta vadošā pētniece
** Augstākās tiesas priekšsēdētāja padomniece
Spriedumu kolaboranta Romualda Vonsoviča lietā Rīgas pilsētas tiesa pasludinās 14. septembrī pulksten 15.00.
Seko mums 
Ģirts Valdis Kristovskis iesniedzis Saeimā priekšlikumu publicēt jebkuras valsts amatpersonas ienākumus ik mēnesi, jo no tā būšot "ieguvums sabiedrībai".
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
