Spriņģe tikai gribēja pilnīgāk atklāt Kaimiņa personību
Ivars Belte, LTV valdes priekšsēdētājs12.10.2014.
Komentāri (48)
Iesaki rakstu: 
Valsts SIA Latvijas Televīzija, turpmāk tekstā - LTV, 2014.gada 16.septembrī saņēma Jūsu 2014.gada 10.septembra vēstuli, kurā Jūs pieprasāt paskaidrot, kā LTV valdes priekšsēdētājs rīkosies saistībā ar LTV žurnālistes Ingas Spriņģes 2014.gada 9.septembra raidījumā 1:1 lietoto rupju, literārā valodā necenzējamu izteicienu latviešu valodā un kā šāda izteikuma lietošana atbilst LTV Rīcības kodeksam.
LTV vēlas norādīt, ka saskaņā ar Informācijas atklātības likuma 2.panta otro daļu Informācijas atklātības likums attiecas uz dokumentētu informāciju, kura ir iestāžu informācijas apritē. Jūs savā vēstulē pieprasāt informāciju par LTV valdes priekšsēdētāja nākotnes plāniem, tas ir, informāciju, kas vēl nav dokumentēta. Līdz ar to uz Jūsu pieprasījumu nevar tikt attiecinātas Informācijas atklātības likuma normas.
Saskaņā ar LTV Rīcības kodeksa 6.6.5.punktu noteiktos apstākļos ir pieņemami arī nepiemēroti valodas izteicieni (neliterāri, nepieklājīgi) ar nosacījumu, ja tie palīdz pilnīgāk pasniegt ziņu un ja izvairīšanās no šādiem izteicieniem mazinātu raidījuma pilnību.
2014.gada 9.septembra raidījumā 1:1 tā vadītāja Inga Spriņģe raidījuma laikā lietoja literāru latviešu valodas stilu atbilstoši Valsts valodas likuma un Elektronisko plašsaziņas līdzekļu likuma normu un LTV Rīcības kodeksa 6.6.2. un 6.6.4.punktu prasībām.
Neliterārs un nepieklājīgs vārds raidījumā tika lietots vienu reizi, citējot raidījuma viesa interneta bloga Suņu būda vadītāja un deputāta kandidāta Artusa Kaimiņa izteikumu žurnālam FHM. Raidījumā tika diskutēts par Artusa Kaimiņa šovā piekopto stilu provocēt un pazemot šova viesus uz rupjību un necenzētas leksikas lietošanu ar nolūku celt šova reitingu.
Citēšanas mērķis bija sniegt uzskatāmu piemēru Artusa Kaimiņa piekoptajai leksikai. Turklāt pēc raidījuma viesa citēšanas tā vadītāja Inga Spriņģe atvainojās skatītājiem par šī rupjā vārda lietošanu.
Ņemot vērā iepriekš minēto, LTV uzskata, ka žurnāliste un raidījuma vadītāja Inga Spriņģe nav pārkāpusi ne likumdošanas aktu, ne LTV Rīcības kodeksa, ne arī vispārpieņemtās ētikas normas, jo vienīgais rupjais vārds raidījumā tika lietots, citējot raidījuma viesi, lai skatītājiem uzskatāmi atklātu deputāta kandidāta personību.
Seko mums 
Gatavojoties otrdien 10. decembrī paredzētajai Demos sesijai 
Komentārs nra.lv rakstam "Siliņas valdība apspriedusi "Rail Baltica" būves izbeigšanu un nobijusies": lai kā arī valdībai gribas atlikt lēmuma pieņemšanu, taču tas drīz būs jāpieņem.
Sabiedrības integrācijas fonda Padome* atcēlusi Sabiedrības integrācijas fonda lēmumu, ar kuru "Baltijas pētnieciskās žurnālistikas centra Re:Baltica"projektam "Šķelšanās" tika noteiktas neattiecināmās izmaksas 35 757,05 EUR apmērā
Saeimas deputāti, čakli diskutējot komisijās, tuvojas budžeta pieņemšanas sēdēm. Tauta un vienkāršie līdzjutēji iegādājas alu un popkornu, gatavojoties garām sēdēm un vētrainiem disputiem, kas budžetā, kā likums, nemaina neko, vai arī – izmaiņas tiek pieļautas procenta tūkstošdaļas līmenī.
VSIA “Latvijas Televīzija”, turpmāk tekstā - “LTV”, ir saņēmusi Jūsu 2024. gada 4. novembra vēstuli, kurā Jūs lūdzat atbildēt uz Jūsu jautājumiem saistībā ar LTV filmēšanas grupas atrašanos ASV. Atbildot uz Jūsu vēstuli, LTV sniedz atbildes uz Jūsu uzdotajiem jautājumiem:
Ministru kabinetā ir apstiprināti noteikumi, kas paredz obligāta centralizēta fizikas, ķīmijas, bioloģijas un dabaszinātņu eksāmena ieviešanu 2025./26. mācību gadā vidējās izglītības pakāpē un pamatskolas absolventiem obligāts starpdisciplinārs eksāmens, kurā ietilpst arī dabaszinātnes, notiks 2024./25. mācību gadā.
Pēc tam, kad aģentūra LETA publicēja ziņu ar virsrakstu – “Progresīvo politiķe rosina maznodrošinātajiem veidot pārtikas pakas no veikalu produktiem ar beigušos derīguma termiņu”, par pārtikas pakām un ēdiena ziedošanu pēdējo nedēļu laikā ir izteikušies visi, kam vien nav slinkums.
Turpmāk par nevēlamu seksuāla rakstura darbību, kuras mērķis ir iebiedēt vai pazemot, varēs piemērot naudas sodu. Līdz šim tā nebija.
Gadījums ar vēršanos pret LSM ir spilgts piemērs tam, kāpēc vairs neesmu tviterī. Cilvēki apzināti izrauj no konteksta citātu, to tiražē tīkliņos (galvenokārt tviterī, jo tur lielāka armija ar viltus ziņu atbalstītājiem) un pārējie apzināti vai aiz stulbuma šīs muļķības tiražē tālāk. Un nožēlojamākais, ka uz šīm provokācijām atsaucas valsts iestāžu darbinieki, politiķi u.c. it kā par saprātīgiem uzskatīti cilvēki, pieprasot žurnālista skaidrojumu par to, ko viņš nav teicis. Arī feisbuks ļoti neatpaliek no tvitera.
