Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Pat saņēmis oficiālu pieprasījumu un attaisnojies partijas biedriem, vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrs Edmunds Sprūdžs tomēr kategoriski atsakās nosaukt dāsnos aizdevējus, kas 2012. gadā viņam ļāvuši turpināt ierasto dzīvesveidu, aizdodot kopumā vairāk nekā 121 tūkstoti latu un liekot domāt par iepriekš iecienīto nodokļu optimizācijas shēmu turpināšanu.

Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Sprūdža amatpersonas deklarācija par 2012. gadu, ministrs algā saņēmis tikai nepilnus 20 tūkstošus latu "uz papīra" - tātad aptuveni 13,3 tūkstošus latu pēc nodokļu nomaksas (ņemot vērā, ka ministram ir divi apgādājamie - pērn piedzimušās meitas, no kuru mātes viņš, kā rāda deklarācija, tāpat pagājušajā gadā šķīries).

Toties deviņas reizes lielāku summu - kopumā vairāk nekā 121,4 tūkstošus latu - Sprūdžs pērn saņēmis trīs aizņēmumos. No deklarācijā neuzrādītām personām ministrs saņēmis 21 869 latu, 97 810 latu un 2550 eiro aizņēmumus. Līdz ar to Sprūdža parādsaistības tuvojas pusmiljonam: to deklarētās summas ir 106 tūkstoši eiro un 405,3 tūkstoši latu - kopā tātad nepilni 480 tūkstoši latu.

Kā rādīja iepriekšējo gadu informācija, Reformu partijas pārstāvim līdz šim gan īpaši nav bijis jāuztraucas par iespaidīgo aizņēmumu atdošanu, - Sprūdžs ir izpelnījies uzmanību ar savām primitīvajām, taču efektīvajām nodokļu "optimizācijas" shēmām, pirmām kārtām izvairoties no sociālās apdrošināšanas obligātajām iemaksām, no kurām tiek veidots pensiju budžets. 

Vēl būdams uzņēmēja statusā, Sprūdžs bija izmantojis vienkāršu veidu, kā izvairīties no nodokļu nomaksas, - vismaz vienā viņam piederošajā uzņēmumā tagadējais ministrs algas vietā bija saņēmis iespaidīgu aizdevumu. Jau iepriekš atklājās, ka 2011. gada rudenī, jau būdams valsts amatpersonas statusā, Sprūdžs bija ņēmis 108 408 latu kredītu, tādējādi savas kopējās parādsaistības palielinot līdz 409 000 latu.

Savukārt Sprūdžam vienpersoniski piederošās SIA Sensum Solutions 2011. gada pārskats rāda, ka jau 2010. gada beigās šis uzņēmums savam vienīgajam īpašniekam bija aizdevis kopumā 258,4 tūkstošus latu. 2011. gada laikā šis aizdevums, kā rāda Lursoft datu bāze, pieaudzis vēl par vairāk nekā 89 tūkstošiem latu, pārsniedzot 347,5 tūkstošus latu.

Turklāt laikā, kad pats Sprūdža uzņēmums izmantojis Swedbank kredītlīniju ar 7,86% likmi, Sprūdžs pats no sava uzņēmuma, kuru turklāt vada viņa brālis Valters Sprūdžs, "aizņēmumu" saņēmis bez procentiem. "Aizdevums bez procentiem, atmaksājams pēc aizdevēja pieprasījuma," teikts gada pārskatā.

Kāpēc uzņēmuma īpašnieks nemaksā sev algu vai dividendes, bet saņem no tā milzīgus bezprocentu aizņēmumus? Šāda "optimizācijas" shēma ļauj "ietaupīt" gan uz sociālās apdrošināšanas obligāto iemaksu (35,09%), gan uz iedzīvotāju ienākuma nodokļa (25%) rēķina.

Kad pirmoreiz parādījās ziņas par Sprūdža izmantoto shēmu, viņa pārstāvētā Reformu partija paziņoja - tā "sagaidot", ka ministrs atbildēšot uz pārmetumiem par nodokļu "optimizāciju". Tas tā arī nav izdarīts, savukārt pēc jaunākās informācijas parādīšanās klajā Sprūdžs vērsās pie partijas biedriem ar vēstuli, kurā savus aizdevējus gan nenosauca, toties paziņoja:

"Uzņēmējam ir iespēja izvēlēties kā finansēt komercdarbības uzsākšanu. Medijos plaši apspriestie mani aizņēmumi nav ņemti ekskluzīva dzīves stila nodrošināšanai, bet gan lai norēķinātos par uzņēmumu kapitāldaļām un ieguldījumiem to attīstībā. Tad jau arī zemnieks apzog valsti, ja ēd savu izaudzēto gaļu, olas vai kartupeļus vai mājsaimniece apzog valsti, jo zeķes savai ģimenei ada pati. Tā tad ir zemnieku un mājsaimnieču optimizācijas shēma? Vai tiešām īstie uzņēmēji ir tikai tie, kas maksā nesamērīgus procentus ārzemju finanšu institūcijām? (..) Patiesībā mēs - Reformu partija - esam tie, kuri saka: "Pietiek melot, pietiek zagt, pietiek izlikties!" un tā arī strādājam."

Pēc šī paziņojuma Pietiek vērsās pie ministra ar oficiālu pieprasījumu, vēloties saņemt skaidras atbildes uz šādiem jautājumiem:

"1) no kādām tieši personām esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?

2) uz kādiem tieši noteikumiem esat saņēmis katru no trim aizņēmumiem, kas uzrādīti Jūsu amatpersonas deklarācijā par 2012. gadu?

3) kādām vajadzībām Jums bija nepieciešams katrs no šiem aizņēmumiem?

4) kāpēc līdz pat šim neesat publiski atbildējis uz pārmetumiem nodokļu optimizēšanā?

5) kāpēc pieļāvāt, ka Jums aizdod naudu Jums piederošs uzņēmums, kurš ir parādā ievērojamas summas valsts budžetam nenomaksātos nodokļos?

6) vai ministra statuss dod Jums tiesības "likumīgi krāpt" savu valsti?

7) vai esat uzskaitījis, kādas summas sociālais budžets nav saņēmis saistībā ar Jūsu "optimizācijas" shēmām? "

Nu ir saņemta Sprūdža oficiālā atbilde, kurā tā arī nav atbildēts ne uz vienu no uzdotajiem jautājumiem par viņa aizdevējiem. Izpildot ministra lūgumu, Pietiek pilnībā publicē to dokumenta daļu, kas attiecas uz uzdotajiem jautājumiem:

"Atbildot uz iesniegumu, informēju:

(1)  visa informācija, kas ir saistīta ar manu finansiālo stāvokli, atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir norādīta manā valsts amatpersonas deklarācijā, kuru iesniedzu un aizpildu saskaņā ar 2002.gada 22.oktobra Ministru kabineta noteikumiem Nr. 478 „Kārtība, kādā aizpildāmās, iesniedzamas, reģistrējamas un glabājamas valsts amatpersonu deklarācijas un aizpildāmi un iesniedzami valsts amatpersonu saraksti"';

(2)  informācija, kas ir saistīta ar man piederošo uzņēmumu finansiālo stāvokli, atbilstoši normatīvo aktu prasībām ir norādīta uzņēmumu gada pārskatos."

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

21

Mazie modulārie kodolreaktori (SMR) – sapņi un realitāte

FotoIgaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Lasīt visu...

21

“Iekļaujošas valodas ceļvedis” ir valodas manipulācija, kas deformē valodas struktūras un pasaules uztveri

FotoValsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Lasīt visu...

21

Sāga par nogriezto ausi

FotoDomāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Lasīt visu...

15

Kad barbari un svoloči, ķengu portāli un vajātāju orda beigs uzbrukt sabiedriskajiem medijiem?

FotoEs zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Lasīt visu...

21

No strupceļa uz atdzimšanu

FotoDraugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Lasīt visu...

21

Tabu jautājumi par Latvijas ekonomiku

FotoPēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
Lasīt visu...