„Starptautiskā līmeņa biznesa menedžere” Rubesa gada laikā izrādījusies pilnīgi nepieprasīta darba tirgū
PIETIEK05.11.2019.
Komentāri (0)
Iesaki rakstu: 
Nu jau bijusī RB Rail AS valdes priekšsēdētāja un tāpat bijusī AS Latvenergo padomes locekle Baiba Rubesa, kas viņu apkalpojošajām sabiedrisko attiecību kompānijām un saviem darbiniekiem pieprasīja sevi publiski dēvēt par „starptautiska līmeņa biznesa menedžeri”, pēc visu valsts amatu zaudēšanas ir izrādījusies pilnīgi nepieprasīta ne tikai starptautiskā līmenī, bet arī pašu mājās, - gada laikā pēc Rail Baltica būvētāja vadītājas amata piespiedu pamešanas viņas pakalpojumi nav bijuši vajadzīgi nevienam nopietnam privātuzņēmumam.
Kā rāda Lursoft datu bāze, pēc vietas zaudēšanas pie valsts „siles” Rubesa ir saglabājusi tikai valdes locekļa amatu viņai pašai piederošajā reālu saimniecisku darbību neveicošajā SIA RFactor, kā arī padomes locekļa amatu „Rīgas Ekonomikas augstskolas - Stockholm School of Economics in Riga nodibinājumā” un tādu pašu posteni mazzināmajā SIA Coffee Address Holding.
Lursoft dati gan rāda, ka par padomes locekli SIA Coffee Address Holding Rubesa ir kļuvusi vēl laikā, kad nebija pilnībā zaudējusi vietu pie valsts „siles”. Luksemburgā reģistrētajam BaltCap Private Equity Fund II SCSp piederošajā uzņēmumā, kurā strādā seši cilvēki un kurš pērn strādājis ar 744 tūkstošu eiro apgrozījumu, viņa šo amatu ieņem kopš šā gada maija beigām, un tas tad arī ir „starptautiskā līmeņa menedžeres” vienīgais jaunais amats.
Eiroparlamenta vēlēšanās neveiksmīgi startējušajai Baibai Rubesai, kura jūnija vidū zaudēja arī pēdējo politisko „barotavu” – VAS Latvenergo padomes locekļa amatu, šī „sile” pērn bija ienesusi 29 753 eiro jeb vidēji 2479 eiro mēnesī, bet šā gada pirmajā pusgadā – kopā 14 211 eiro.
Šis valstiskais amats ienākumu ziņā gan nebija salīdzināms ar Rubesas pērn zaudēto RB Rail valdes priekšsēdētājas posteni, kurā Rubesa, neraugoties uz akcionāru izteikto neuzticību, spēja noturēties līdz pilnvaru beigām pagājušā gada septembrī. Šajā amatā deviņu mēnešu laikā Rubesa bija nopelnījusi kopumā 71 578 eiro jeb gandrīz astoņus tūkstošus eiro mēnesī.
Kā zināms, atšķirībā no darba RB Rail, kur Rubesai bija jāpilda pietiekami plašs pienākumu loks, viņas amats Latvenergo bija uzskatāms par tipisku „neklātienes darbu” – tāpat kā iepriekš Citadele bankā.
Rubesa amatu Citadele bankas padomē bija ieguvusi 2011. gada oktobrī ar Privatizācijas aģentūras akcionāru sapulces (faktiski - toreizējā ekonomikas ministra, Rubesas tagadējā politiskā partnera Daniela Pavļuta) lēmumu.
Tikai 2013. gadā., divus mēnešus pēc Pietiek aizrādījuma par valsts amatpersonas amatā stāšanās deklarācijas neiesniegšanu Rubesa bija spiesta atcerēties likumu un šo deklarāciju iesniegt, atklājot, ka, pat neierodoties uz Citadele bankas padomes sēdēm, mēnesī par šo "darbu" vidēji saņēmusi vairāk nekā 2000 latu mēnesī.
Arī saistībā ar Latvenergo „sili” Rubesa nekad nav vēlējusies publiski skaidrot, kāds tieši bija viņas ikmēneša pienesums uzņēmumam.
Seko mums 
Publiskajā telpā tiek apspriesta Re:Baltica projektu vērtēšana, kuri īstenoti ar piešķirto publisko finansējumu caur Mediju atbalsta fondu. Sabiedrības integrācijas fonds (SIF) skaidro kārtību kā notiek projektu apstiprināšana un izlietotā publiskā finansējuma uzraudzība.
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.
