Iesaki rakstu: 
2000 latu gadā - kā izrādās, šādu summu, kā pēc ilgākas skaidrošanas pirmdien atklāja Kultūras ministrija, valstij izmaksā savulaik pretrunīgi vērtētā - galvenokārt reklāmista Ērika Stendzenieka aizgūtās idejas dēļ - objekta Runājošie akmeņi uzglabāšana. Pietiek lasītājiem, kas interesējās par šo jautājumu, dodam iespēju iepazīties ar pilnu ministrijas skaidrojumu:
"Saskaņā ar Ministru kabineta 2006.gada 15.maija rīkojuma Nr.343 „Par projekta „Māja” nodošanu Kultūras ministrijai” 1.punktu Ekonomikas ministrijai (Latvijas Investīciju un attīstības aģentūrai) tika uzdots nodot bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” īstenošanai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu.
Atbilstoši minētajam valsts aģentūra „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” 2006.gada 26.oktobrī nodeva bez atlīdzības Kultūras ministrijai projekta „Māja” realizācijai nepieciešamo tehnisko aprīkojumu un tehnisko dokumentāciju.
Tāpat Kultūras ministrija pārņēma starp valsts aģentūru „Latvijas Investīciju un attīstības aģentūra” un SIA „ZOOM!” 2005.gada 5.jūlijā noslēgtā pakalpojuma līgumā Nr.PAK-05/22 noteiktās īpašniekam piekrītošās tiesības.
Minētājā līgumā ir formulētas šādas tiesības un pienākumi projekta „Runājošie akmeņi” pasūtītājam (īpašniekam), attiecīgi, Kultūras ministrijai: „Pasūtītājs iegūst visas autora mantiskās tiesības, atbilstoši Autortiesību likuma 15.pantam.”
Ekspozīcijas „Runājošie akmeņi” (projekts „Māja”) realizācijai nepieciešamais tehniskais un pārējais aprīkojums nodoti glabāšanā SIA „Schenker”, kurš atrodas Katlakalna ielā 11c, Rīgā.
Kultūras ministrija par sniegto pakalpojumu SIA „Schenker” maksā vienu reizi ceturksnī Ls 500, neieskaitot PVN.
2011.gada jūlijā Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments uzrunāja Kultūras ministriju par projekta „Maskavas, Krasta un Turgeņeva ielu kvartāla degradētās teritorijas revitalizācija” ietvaros plānoto ekspozīciju „Runājošie akmeņi”. Kultūras ministrija kompetences ietvaros sniedza visu nepieciešamo informāciju.
2012.gada oktobrī Rīgas domes Pilsētas attīstības departaments atbildēja, ka iepriekš minēto objektu izvietošana tika izvērtēta, taču lēmums bija to nerealizēt balstoties uz apsvērumiem: augsts potenciālo izmaksu aprēķins (būvkonstrukciju risinājumos, tehnikas atjaunošanā un jauna satura izveidē (t.sk. autoratlīdzības izmaksas)), juridiskie aspekti - autortiesības (tostarp to izmaksas), šādu aktivitāšu izmaksu neattiecināmība atbilstoši Ministru kabineta noteikumiem Nr.615 „Infrastruktūra un pakalpojumi” papildinājuma 3.6.1.2. aktivitāti „Rīgas pilsētas ilgtspējīga attīstība”.
Turpmākā „Runājošo akmeņu’’ izmantošana ir atkarīga ne vien no potenciālo ieinteresēto personu vai organizāciju intereses, bet arī no iespējām ieguldīt ievērojamus finanšu līdzekļus. Sarunas par projekta izmantošanas iespējām bijušas ar dažādām institūcijām (Cēsu dome u.c.), no tām pēdējā ir Rīgas dome."
Seko mums 
Latvija ir atteikusies no Krievijas gāzes un naftas. Tomēr pie mums turpina ieplūst kāda īpaša Krievijas eksporta "prece" – sazvērestības teorijas. Kādu lomu šis propagandas instruments spēlē Kremļa informatīvajā karā pret rietumiem?
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
