Stiprināsim austrumu robežu ar dzeloņstieplēm un mīnām
Nacionālā savienība Taisnīgums05.10.2015.
Komentāri (32)
Iesaki rakstu: 
Aicinājums stiprināt austrumu robežu, izbūvējot dzeloņstiepļu barjeru un izstājoties no Otavas konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu.
Apzinoties būtisko apdraudējumu, ko rada līdz šim nepieredzētie nelegālās imigrācijas apjomi Eiropā un Eiropas Savienības vadības institūciju piekoptā Eiropas pamatiedzīvotājus un to kultūru apdraudošā politika, nevēloties risināt nelegālās imigrācijas problēmu pēc būtības, mēs vēlamies vērst uzmanību uz iespējamiem riskiem tieši Latvijā, kā arī piedāvāt konkrētus risinājumus to mazināšanā.
Pieaugošais uz austrumu robežas aizturēto nelegālo imigrantu skaits liek izteikt prognozi, ka starptautiskie cilvēku kontrabandistu noziedzīgie grupējumi meklē jaunus ceļus, pa kuriem nelegālos migrantus nogādāt Eiropas Savienībā. Pastāv ļoti nopietni riski, ka masveidīgs nelegālo imigrantu tranzīts tiks organizēts caur Krieviju un Baltkrieviju un robežas šķērsošanai tiks izvēlēts Baltijas reģions.
Tas ir viens no iemesliem, kādēļ mēs norādām uz nepieciešamību savlaicīgi rūpēties par Latvijas drošību, nostiprinot mūsu valsts robežu ar Krieviju un Baltkrieviju visā tās garumā. Mēs piedāvājam apsvērt iespēju izbūvēt dzeloņstiepļu barjeru uz Latvijas Republikas robežas 246 kilometru garumā, posmā, kur mūsu valsts robežojas ar Krieviju, un 161 km garumā - ar Baltkrieviju.
Uzskatām, ka šāds vērienīgs projekts ir ne vien būtisks Latvijas drošības garants, jo nodrošina Latvijas robežas papildus drošību pret mēģinājumiem to nelegāli šķērsot, kā arī iespējamiem militāriem draudiem, ko rada Krievijas neprognozējamā un kaimiņvalstis apdraudošā ārpolitika, bet ilgtermiņā arī ekonomiski izdevīgs risinājums, jo būtiski tiek samazināta kontrabandas plūsma, kā arī pilnīgi izslēgta nelegālās imigrācijas plūsma un ar šo imigrantu uzņemšanu saistītais finansiālais un sociālais slogs.
Tāpat, ņemot vērā aizvien pieaugošos starptautiskās drošības riskus (nelegālā imigrācija, Krievijas agresīvā ārpolitika), vadoties no neatkarīgu militāro ekspertu izteiktajām atziņām, uzskatām, ka Latvijai jāizstājas no 1997.gada 18.septembra Otavas konvencijas par kājnieku mīnu lietošanas, uzglabāšanas un ražošanas aizliegumu. Mēs esam pārliecināti, ka Latvijai ir jāatgriežas pie šī ļoti efektīvā un vienlaikus izmaksās lētā aizsardzības bruņojuma veida izmantošanas gan aizsardzības spēju stiprināšanai kopumā, gan arī valsts austrumu robežas nostiprināšanā.
Seko mums 
Igaunija plānojot būvēt divus līdz četrus, savukārt Polija pat 25 mazos kodolreaktorus. Presē bija pārmetumi, ka Latvija atpaliekot no kaimiņiem. Milzīga ažiotāža ap SMR tehnoloģijām un daudz cerību, taču realitāte ir tāda, kāda tā ir.
Valsts valodas centra Latviešu valodas ekspertu komisija 2024. gada 10. aprīļa sēdē (protokola Nr. 4 4. §) izvērtēja Aigas Veckalnes apkopotos ieteikumus “Iekļaujošas valodas ceļvedis” un secināja, ka:
Domāju, visi, kas mazliet seko notikumiem pasaulē, zina, ka, aizturot aizdomās turamos par terora aktu “Crocus City Hall”, vienam no notvertajiem nogrieza ausi, iegrūžot to šim mutē. Šobrīd, kad pašmājās emocijas ir noplakušas, pievēršoties citiem asinsdarbiem uz grēcīgās zemītes, šo notikumu var mierīgāk izanalizēt. Uzreiz gribu pateikt, ka nekādu līdzjūtību pret jebkuriem teroristiem, lai kādi motīvi viņus nevadītu vai kādas sakrālas idejas šie nepaustu, es neizjūtu.
Es zinu, mani bērni, mani jaunie draugi, mani ilggadējie žurnālista ceha biedri, arī jūs, vecās bekas no Latvijas Radio redakcionālās padomes, cik smagu profesiju, cik grūtu darbu esam izvēlējušies. Otru senāko amatu pasaulē.
Draugi un domubiedri! Mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā! Un es zinu, ka daudzi šobrīd man nepiekritīs. Tik tiešām – brīžiem šķiet, ka ir sasniegts zemākais punkts valsts politikā. Tas, kā darbojas valdošie politiskie spēki, ne mazākajā mērā nepietuvojas nacionālisma pamatprincipiem. Liberālajā valsts politikā nevalda latvisks gars – šķiet, ka tajā gara nav vispār. Vien dreifējošs kuģis, ko saēd sarkanie sociālistu ķirmji un ko draud nogremdēt Austrumu skarbie vēji. Un tomēr – mēs esam nacionālās atdzimšanas priekšvakarā!
Pēdējo gandrīz trīsdesmit gadu laikā Latvijas iekšzemes kopprodukts uz vienu iedzīvotāju salīdzināmajās cenās palielinājies vairāk nekā trīs reizes (runa ir par iekšzemes kopprodukta uz vienu iedzīvotāju pieaugumu, salīdzinot ar 1995. gadu. Pasaules Bankas dati). Tas ir iespaidīgs labklājības pieaugums. Taču šo sasniegumu aizēno mūsu ilgstoša atpalicība no kaimiņiem, neskatoties uz diezgan līdzīgām starta pozīcijām. Problēma nav tikai zemajos ienākumos. Kā to trāpīgi ievērojis ASV vēstnieks Latvijā, šodienas ģeopolitiskajā situācijā būtiska atpalicība no kaimiņiem arī ir nopietns drošības risks.