Štokenbergs klusē par savu trokšņaino trasi, VARAM apliecina – šī ir īpašnieku atbildība
L. Lapsa22.08.2011.
Komentāri (34)
Iesaki rakstu: 
Kamēr tieslietu ministrs Aigars Štokenbergs turpina klusēt par viņa uzņēmumam piederošo Kandavas kartinga trasi, kas izraisījusi vietējo iedzīvotāju protestus, Pietiek rīcībā nonācis Saeimas deputātiem nosūtīts Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrijas dokuments, kurā nepārprotami atzīts – par trases radīto trokšņu līmeņa atbilstību normatīvajiem aktiem atbildīgs ir trases īpašnieks.
Pietiek jau informēja, ka, kā rāda Lursoft datu bāze, Štokenbergam līdz ar virkni citu sabiedrībā pazīstamu cilvēku – tostarp būvuzņēmēju Gunti Rāvi un bijušo Latvenergo prezidentu Kārli Miķelsonu – SIA Braukšanas mācību centrs pieder pa 11,11% kapitāldaļu. Uzņēmums nodarbojas ar Kandavas kartinga trases ekspluatāciju.
Kā izriet no ekonomikas ministra Kampara šā gada 6. jūlija vēstules, kas ir Pietiek rīcībā, Štokenberga uzņēmums pat tad, kad to skaidri uzdevusi Veselības inspekcija, nav vēlējies veikt nepieciešamos prettrokšņa pasākumus, lai trokšņa līmenis kartinga trases apkārtnē atbilstu normatīvo aktu prasībām.
Tikmēr jau pagājušā gada 8. septembrī Veselības inspekcija ir veikusi kartinga trases novērtējumu, kurā „minēts, ka kartinga trase nelabvēlīgi ietekmē apkārtējo iedzīvotāju dzīves apstākļus sakarā ar radīto troksni, kurš pārsniedz Ministru kabineta 2004. gada 13. jūlija noteikumos Nr. 597 Trokšņa novērtēšanas un pārvaldības kārtība 2. pielikuma 1. punktā noteikto vakara robežlielumu”.
Nu kļuvis zināms, ka šī jautājuma izskatīšana nonākusi pat Saeimā: Vides aizsardzības un reģionālās attīstības ministrija parlamenta frakcijām ir nosūtījusi skaidrojumu, kurā atzīts: „Par to, lai būtu ievēroti trokšņa robežlielumi, ir atbildīgs trokšņa avota īpašnieks vai valdītājs. Tādejādi Swedbank kartodroma īpašnieki ir atbildīgi, lai netiktu pārkāptas normatīvo aktu prasības. Vēršam uzmanību, ka jautājumi par trokšņa ietekmi uz cilvēku veselību ir Veselības ministrijas un Veselības inspekcijas kompetencē.”
Ministrija arī norāda, ka Veselības inspekcijai ir tiesības uzlikt sodu atkārtoti un tā, iespējams, būtu iespējams panākt, lai Štokenberga un kompanjonu uzņēmums reaģētu uz iedzīvotāju protestiem: „Par tādu pašu pārkāpumu, ja tas ir izdarīts atkārtoti, juridiskām personām ir paredzēts diezgan ievērojams administratīvais sods - no piecsimt līdz trīstūkstoš latiem. Tādejādi komersantam, vairakkārt samaksājot šādu sodu, būs jādomā, vai veicamie prettrokšņa pasākumi neizmaksās mazāk. Izvērtējot kopumā izveidojušos situāciju saistībā ar kartodromu, uzskatām, ka Veselības inspekcijai būtu nepieciešams veikt kompleksu trokšņa novērtējumu, jo par 2010. gada 15. jūnijā kontrolējošās institūcijas organizētajiem trokšņa mērījumiem ir iesniegts pieteikums tiesā.”
Tikmēr ne Štokenbergs, ne tieslietu ministra preses sekretāre arī pirmdien nevēlējās atbildēt uz jautājumu, kāpēc pēc Veselības inspekcijas sniegtā atzinuma ministra daļējā īpašumā esošā SIA Braukšanas mācību centrs nav uzskatījusi par nepieciešamu veikt Veselības inspekcijas uzdotos pasākumus šīs SIA kartinga trases trokšņa samazināšanai. Tāpat ne ministrs, ne viņa preses pārstāve neatbildēja uz jautājumu – vai tieslietu ministrs neuzskata, ka, ignorējot Veselības inspekcijas norādījumus, viņa uzņēmums veicina tiesisko nihilismu valstī un izrāda necieņu pret iedzīvotāju tiesībām.
Seko mums 
Baltais nams paziņojis par plāniem ierobežot mākslīgā intelekta mikroshēmu eksportu uz Baltijas valstīm, radot satraukumu Latvijas politiskajā elitē. Lai gan sākotnēji daudzi mēģināja vainot bijušo prezidentu Donaldu Trampu, šis lēmums ir nācis no līdzšinējās Baidena administrācijas, demonstrējot, ka ASV pieeja reģionam var būt atkarīga no Latvijas politiskās kultūras un tās pārstāvju reputācijas. 
Šo es kā maksātnespējas procesu administrators esmu redzējis tūkstošiem reižu – ko 99% gadījumu dara uzņēmuma vadība pirms prognozējama bankrota?
Pēdējās nedēļās sabiedrībā vērojamā diskusija par iespējamo mošejas būvniecību Rīgā nav sākusies no īstā gala. Ar kategorisku paziņojumu, ka Rīgā mošejas netiks būvētas, pirmais klajā nāca Rīgas šī brīža vicemērs Edvards Ratnieks no Nacionālās apvienības. Diemžēl tas bija tīri politisks, pat provokatīvs paziņojums, kam tad nesekoja rūpīgāka analīze, ko mēs gribam aizliegt, kādā veidā un kāda mērķa labad?
Mazākumtautību tiesību aizsardzību nosaka Latvijas Republikas Satversmes 114.pants, tādēļ gan šo tiesību, gan arī citu personas tiesību un brīvību jautājumi, kas ietverti Satversmes 8.nodaļā, ir valsts atbildības un visas sabiedrības interešu lokā. Kāpēc arī sabiedrības? Tāpēc, ka cilvēktiesību aizsardzībai ir nepieciešama gan atbilstoša likumdošana un metodes, gan valsts budžeta līdzekļi, kas iegūti, citstarp, iedzīvotājiem maksājot nodokļus.
Pēc dažām dienām pasaulē sāksies ievērojamas pārmaiņas. Faktiski - jaunas pasaules kārtības veidošanās.
Epizode pirms dažām dienām Marākešas (Maroka) lidostā: pasu kontroles rindā stāv apmēram tūkstots cilvēku. Rindā jāgaida vismaz stunda. Milzu telpā neapmierināti, bet pacietīgi drūzmējās ceļotāji no visas pasaules. Tad pēkšņi ierodas latviešu tūristu grupa.
Rīgas centra renesanse ir sākusies – centrā aizvien vairāk parādās jauni restorāni un veikaliņi, iedzīvotāju skaits lēnām, bet pieaug, un tūristu skaits uzņem apgriezienus!
