Sākums Kas mēs esam Kontakti Jūsu ieteikumi un jautājumi Reklāma Mobilā

Iesaki rakstu: Twitter Facebook Draugiem.lv

Marta sākumā Baltijas jūrā notika Apvienoto ekspedīcijas spēku (JEF) koordinācijas mācības, kas, protams, deva iemeslu saaktivizēties Krievijas ” taisnības un aizskāruma policijai”. Kā jau jebkuras citas militāra rakstura mācības, kas paredzētas tam, lai militārie spēki jebkādos krīzes apstākļos spētu nodrošināt stabilitāti Baltijas jūras reģionā, arī šīs KF skatījumā ir drauds.

No Krievijas ārlietu ministra Sergeja Lavrova teiktā izriet, ka NATO, labi zinot Maskavas nostāju neplānot un neveikt nekādus uzbrukumus, turpina izplatīt pretējus vēstījumus un izmanto ieganstu, lai izvietotu vairāk tehnikas un bataljonu pie Krievijas robežām. Viņš vairākkārt ir uzsvēris, ka NATO nemotivētās militārās aktivitātes netālu no Krievijas robežas Baltijas jūrā parāda alianses postošo lomu Austrumeiropas valstīs. Turklāt pieaugošās militārās aktivitātes “Austrumu flangā” tikai turpina provocēt Krievijas reakciju.

Prokremliskā melu ražotne Sputniknews nereti izplata vēstījumus, kuru pamatā ir apgalvojumi par to, ka galvenās Viļņas, Rīgas un Tallinas problēmas šodien (un nākotnē) ir agresīvā NATO darba kārtība, kas norāda uz Baltijas karavīru perspektīvām kļūt par lielgabalu gaļu. Pašlaik Baltijas valstu neatkarīgā militārā un politiskā loma neesot redzama. Latvijas, Lietuvas un Igaunijas varas iestāžu un cilvēku liktenis esot kļūt par lielgabala gaļu veco NATO partneru spēlē.

Šis tāpat kā citi prokremlisko mediju vēstījumi ir atkārtots prokremliskais dezinformācijas stāstījums, attēlojot NATO kā agresoru un parādot Baltijas valstis kā alianses marionetes, kuras var veiksmīgi bīdīt, uzkurinot jau tā samilzušo rusofobijas garu.

Pamatota iemesla ticēt jebkuriem no šiem apgalvojumiem nav. Militārās mācības kā Latvijā, tā abās pārējās Baltijas valstīs ir notikušas regulāri, arī bez NATO iesaistes, un to galvenais iemesls ir sagatavot spējīgus karavīrus dažādu bīstamu situāciju priekšā.

Tas ne vienmēr nozīmē militāru aktivitāti vai karu. Jūrā pastāv vēl „simtiem” citu problēmsituāciju, kuru risināšanā būtu jāiesaistās labi apmācītam militāram personālam. Kā piemēru var minēt tās pašas Otrā pasaules kara munīcijas atliekas, kuras nereti straumju izmaiņu rezultātā tiek izceltas un var radīt apdraudējumu kruīza kuģiem vai citiem jūras prieku baudītājiem, tai skaitā tūristiem no KF.

Arī dažādas katastrofas, nelaimes gadījumi (glābšanas operācijas), kur nepieciešama Nacionālo Bruņoto spēku iesaiste pieprasa labi apmācītus un sagatavotus cilvēkus, nevis tādus, kas krīzes situācijā krīt panikā.

Protams, nevar noliegt, ka kopš Krimas aneksijas 2014.gadā NATO un Krievijas attiecības ir manāmi saasinājušās, taču nekas neliecina par NATO plāniem uzbrukt Krievijai. Tā vietā kā atbildi uz nelikumīgajām KF darbībām Ukrainā NATO 2014. gadā pārtrauca praktisko sadarbību ar Krieviju. 

Arī Kremļa propagandas tik mīļie apgalvojumi par Baltijas valstīm kā “agresijas placdarmu” pret Krieviju ir nepatiesi. NATO nemeklē konfrontāciju ar Krieviju. Alianse šo nostāju  ir publiski paudusi un norādījusi 2018. gada Briseles samita deklarācijā.
Arī fakts, ka Baltijas valstis 2004. gada martā kļuva par pilntiesīgām NATO dalībvalstīm, nenozīmē kaut kādas KF izdomātas agresijas izpausmes pret kaimiņvalstīm.  Lietuvā, Latvijā un Igaunijā dalība aliansē tiek uzskatīta par reģiona drošības pamatu neatkarīgi no apdraudējuma.

Protams, 2014.gada notikumi Ukrainā, kā arī pirms tam pieredzētā Krievijas militārā intervence Gruzijā, aizbildinoties ar KF palīdzību risināt Gruzijas iekšpolitiskās problēmas, liek Baltijas valstu sabiedrībai vairāk fokusēties uz savu spēju aizsargāt valstis pret potenciāliem draudiem no pierobežas, bet tas nebūt nenozīmē, ka kāda no Baltijas valstīm vai NATO gatavo uzbrukumu KF vai kādai citai valstij. Tam visam ir daudz praktiskāks un nozīmīgāks fons.

Gribas norādīt, ka, salīdzinot ar regulāriem KF mediju ziņojumiem, kas nereti ir vērsti pret Baltiju, NATO vai ES, Rietumos ir novērojama vairāk paskaidrojoša vai atbildes reakcija, nevis tukši apvainojumi, kas vērsti pret Austrumiem.

AVOTI:

https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiysko

https://lt.sputniknews.ru/society/20210310/14645948/Litovskie-voennye-uchastvuyut-v-ucheniyakh-v-Baltiyskom-more.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.htmlm-more.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210219/15205662/NATO-2030-chemu-vedet-strategiya-eskalatsii-napryazhennosti-Baltike.html

https://lv.sputniknews.ru/analytics/20210203/15123889/strany-baltia-gotovyatsya-voyne-russia-blitskrig-ili-blitskaput.html

https://www.nato.int/cps/en/natohq/official_texts_156624.htm

https://www.nato.int/cps/en/natohq/115204.htm

https://www.nato.int/cps/en/natohq/topics_136388.htm

Seko mums

Iesūti ziņu
Mēs domājam, ka...

3

„Aunu un klaunu” vienošanās par sadarbību ekonomikas un zemkopības attīstībai

FotoPandēmijas iespaids uz tautsaimniecību šodien ir viens no valsts attīstības centrālajiem jautājumiem. Krīzes rada ne tikai izaicinājumus, bet arī jaunas iespējas ekonomikas nākotnes attīstībai. Politiķu pienākums ir šīs iespējas izmantot, nodrošinot, ka pēc pandēmijas pārvarēšanas ekonomika piedzīvos izaugsmi.
Lasīt visu...